Kā norāda LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un vienlaikus arī LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, lēmumus, kas izraisījušas abpusēju sankciju virkni no ES un Krievijas puses, ir pieņēmuši politiķi, tādēļ arī lauksaimnieki un ražotāji sagaida atbildību par šo lēmumu radītajām sekām. „Mēs, uzņēmēji, no savas puses esam darījuši teju neiespējamo, lai izdotos iekarot Krievijas tirgu. Tas ir ne tikai milzīgs tirgus, uz kuru tiecas visa pasaule, bet arī sarežģīts tirgus, un ne katrs tajā var strādāt. Tagad, kad politiķi ir pieņēmuši tik straujus lēmumus, kas visam mūsu darbam šajā virzienā pārvelk treknu svītru, mēs sagaidām atbalstu, kas palīdzētu vispirms jau izdzīvot, bet pēc tam – pārorientēties uz citiem tirgiem. Mūsu kooperatīvam piederošā „Jaunpils pienotava” ir vienīgais kooperatīviem piederošais uzņēmums, kurš eksportē uz Krieviju savu produkciju, un, kā es norādīju arī tiekoties ar amatpersonām – piens ir visjūtīgākā eksporta prece, mūsu govis nevar gaidīt ne nedēļām, ne mēnešiem, situācijas risinājumam ir jābūt ļoti ātram! Šobrīd esam sasnieguši 2009.gada cenu līmeni – pie pārējām cenām, izdzīvošana tagad kļūs pilnīgi neiespējama!” 

 

I.Aizsilniece uzsver, ka ieiešana jaunos tirgus, par ko visi šajās dienās tik daudz runā, nav ne dažu nedēļu, ne mēnešu, bet gan vairāku gadu darbs, vienlaikus tas nozīmē arī būtiskas izmaiņas produkcijas sortimentā. „Eiropas Savienībai šajā situācijā ir jāpārskata budžeta pozīcijas – mēs esam pārliecināti, ka šobrīd būtiskāk par „zaļināšanas” un tamlīdzīgiem pasākumiem, ir ražojošās lauksaimniecības pasargāšana no sabrukuma, jo kurš tad maksās nodokļus, lai sabalansētu valsts budžetu? It īpaši šis jautājums ir sāpīgs Latvijas lauksaimniekiem, kas jau gadiem saņem un turpinās saņemt mazākos tiešmaksājumus. Ņemot vērā Krievijas pierobežu un padomju mantojuma atstātās sekas, bagātajai Eiropai ir jāsolidarizējas un Baltijas valstīm jāparedz īpašās „buferzonas” nosacījumi”, norāda Aizsilniece. LLKA vadība tiksies ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai pārrunātu kopīgu stratēģiju, cīnoties par ES atbalstu kompensācijām piena naudām, intervences pasākumiem, kā arī soda naudas neiekasēšanu par pārtērētajām piena kvotām. ES būtu jāsamaksā par saražoto produkciju, kuru politisku lēmumu dēļ uzņēmēji nevar realizēt.

 

No Latvijas valdības piensaimnieku kooperatīvi sagaida atbalstu jauno tirgu apgūšanā, konkurējot ar pārējām 27 ES dalībvalstīm. I.Aizsilniece norāda, ka labs tūlītējs situācijas risinājums būtu PVN samazināšana pārtikai, kā arī, priekšrokas došana zemnieku ražotajai produkcijai valsts iepirkumos. „Joprojām valsts iestādēs – cietumos, pansionātos un skolās – par valsts naudu tiek iepirkti citu valstu pārtikas produkti. Es ceru, ka šī krīzes situācija beidzot kalpos par impulsu valdībai pieņemt attiecīgas izmaiņas likumdošanā, lai šo absurdo situāciju novērstu. Tāpat es aicinu visus piensaimniekus sēsties pie kopīga sarunu galda, lai vienotos par piena pulvera rūpnīcas izveidošanu Latvijā. Apstākļos, kad tirgi paliks aizvien tālāki, mēs bez tādas iztikt vairs nevarēsim. Šobrīd arī kaimiņi Lietuvā un Igaunijā ir mazliet labākās pozīcijās tieši tādēļ, ka viņiem šādas rūpnīcas ir.” 

 

Оформити швидко мікрозайм цілодобово онлайн на картку. Багато вигідних пропозицій.

У будь-який час дня і ночі вирішити фінансові труднощі допоможе мікрокредит цілодобово на банківську картку. Першим клієнтам без відсотків.