LLKA Piena nozares darba grupa viesojās Igaunijas piena rūpnīcā E-piim

Igaunijas zemnieku kooperatīvam E-piim piederošā akciju sabiedrība ieņēmusi zemo startu, lai uzsāktu Baltijas reģionā lielākās piena pārstrādes rūpnīcas būvniecību. Mērķis: 1000 tonnas pārstrādāta piena dienā un 4–6 centi augstāka samaksa par izejvielu zemniekiem.

Runas, ka Igaunijā zemnieki briest savas spēcīgas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai, klīda jau kopš 2011. gada, kad Latvijas kooperatīvi bija īstenojuši savu projektu „Latvijas piens”. Tolaik uz Latviju vērtēt padarīto ieradās Igaunijas Zemkopības ministrijas un Igaunijas piena ražotāju savienības pārstāvji. Tobrīd Igaunija bija tikko apstiprinājusi savu piena nozares stratēģiju, paredzot sasniegt mērķi „1 miljons tonnu piena gadā un efektīvas piena pārstrādes rūpnīcas uzbūvēšana”, lai pienam pievienotu vērtību un pārtrauktu svaigpiena eksportu uz Lietuvu un citām valstīm.

Kā strādā kooperatīvs E-piim

Rūpnīca E-piim darbojas kā akciju sabiedrība, un kooperatīvs ir rūpnīcas lielākais akciju īpašnieks. Tam pieder 97% akciju, bet 3% akciju īpašnieki ir rūpnīcas vadība. Jānuss: „Tā strādā visi kooperatīvi pasaulē no Jaunzēlandes līdz Norvēģijai. Iepriekš uzņēmums bija tiešs kooperatīva īpašums, taču šāda struktūra nav pareiza. Mēs bijām pēdējie mohikāņi, kas vēl centās šādu pārvaldes struktūru realizēt.” E-piim vadītājs skaidro, ka rūpnīcas atdalīšana no kooperatīva un akciju sabiedrības statusa iegūšana tai nepieciešama vairāku iemeslu dēļ. Jānuss: „ Lai zemniekiem nebūtu jāriskē ar negadījumiem, kas objektīvu vai subjektīvu apstākļu dēļ var rasties eksporta tirgos, tomēr vajag, lai rūpnīca būtu akciju sabiedrība.”

Otrs iemesls, kādēļ uzņēmumam jābūt akciju sabiedrībai – daudz vienkāršāk var piesaistīt finansējumu no malas. Jānuss: „To mēs redzam arī šobrīd, kad mums vajag realizēt jaunās rūpnīcas projektu 90 miljonu eiro vērtībā. Lai to izdarītu, mums nepieciešams investors, kuram jāpārdod 24,9% akciju. Ne jau tādēļ, ka gribam pārdot akcijas, bet tādēļ, ka mums jāpalielina pamatkapitāls, citādi nevaram iegūt kredītus bankā. Mēs taču nevaram zemniekiem teikt, lai mums dod naudu investīcijām. Tādēļ mēs uz laiku pārdodam rūpnīcas akcijas, lai varētu saņemt kredītu. Tieši akciju sabiedrības forma dod labas manevrēšanas iespējas. Tādējādi mēs varam izmantot visas priekšrocības, ko dod kooperācijas likums, un iespējas, ko sniedz akciju sabiedrības forma. Tā varam ātrāk attīstīties.”

E-piim pieder 80% akciju transporta kompānijā E-piim Transport, 100% akciju lopbarības ražotnē Dessert, kā arī 22% sadarbībā ar Tartu Universitāti radītajā Kompetenču centrā, kur, starp citu, pirms dažiem gadiem radīt inovatīvs produkts – siers Harmony. Tas satur Tartu Universitātes zinātnieku izstrādātās baktērijas Tensia, kas spēj samazināt asinsspiedienu.

Pats galvenais – E-piim pieder divas rūpnīcas, viena atrodas Peltsamā, kur ražo dažādu veidu sieru un tās jauda ir 10 000 t siera. Visu piena apjomu – vidēji 100 000 kg piena gadā – pieņem Peltsamā. Otra rūpnīca atrodas Jerva-Jāni, kur ražo dažāda veida piena pulverus, kā sūkalu pulveri, krējumu un sviestu. Jānuss: „Mums ir pietiekami modernas tehnoloģijas, ko pulvera ražotnē uzstādījām tikai pirms pāris gadiem. Iekārtas ir piemērotas gan vājpiena, gan pilnpiena pulvera, gan sūkalu pulvera ražošanai un vēl varam saražot demineralizētas sūkalas speciāliem tirgiem, kur to izmanto bērnu pārtikas ražošanai. Varam saražot 10 000 t dažādu piena pulveru gadā.”

Visā E-piim grupā strādā 280 cilvēku un gada apgrozījums ir vidēji 55 miljoni eiro, akciju kapitāla vērtība ir 14 miljoni eiro. Uzņēmums ir Igaunijas piena pārstrādātāju savienības biedri, kas ir biedrs arī Eiropas piena pārstrādātāju savienībā, kā arī Eiropas piena produktu tirdzniecības savienības EUCOLAIT biedri. Jānuss Murakass norāda, ka šī ir ļoti spēcīga organizācija ar labu lobiju Briselē, no kuras tiek saņemta ļoti laba informācija par situāciju dažādos tirgos.

Atslēga uz tirgiem – globālie kvalitātes sertifikāti

E-piim ir ne tikai visi ES tirgus nepieciešamie, bet arī nozīmīgākie globālie kvalitātes sertifikāti, no kuriem vissvarīgākais ir BRC standarts.

Jānuss: „Ja gribi pārdot savu produkciju klientiem, kas nodrošina stabilu cenu un nodrošina stabilu apjomu iepirkumu jebkuros tirgos apstākļos, kam ir ļoti spēcīgi zīmoli dažādās preču grupās, tad šāds kvalitātes standarts ir nepieciešams. Mēs pieņēmām lēmumu, ka produkti jāpārdod spēcīgām globālām kompānijām. Tas nav vienkārši, jo Rietumeiropas lielie ražotāji ar jauno dalībvalstu kompānijām sadarboties īpaši nevēlas.”

BRC sertifikātu ir ļoti grūti saņemt, lai to izdarītu, nepieciešams lielas investīcijas ražotnē, jo pārtikas kvalitātes prasības ir ievērojami stingrākas nekā ES standarti. BRC kvalitātes standarta audits notiek reizi gadā.

Jānuss: „Varam būt lepni, ka šogad BRC auditā mūsu ražotnēm piešķīra A kategoriju, kas ir augstākā. Ja vēlies strādāt ar pasaulē spēcīgākajiem spēlētājiem un iekļūt viņu slēgtajā klubiņā, tad bez BRC sertifikāta tas neizdosies, lai arī cik kvalitatīvu produktu tu ražotu. Varam teikt, ka faktiski esam iekļuvuši lielo spēlētāju slēgtajā klubiņā, un tas mums dod pozitīvu atpazīstamību. Bez BRC sertifikāta biznesa ar piena pulveri nebūs. Bez atbilstoša sertifikāta un iekļūšanas uzticamo globālo spēlētāju sarakstā nav iespējams nopelnīt naudu, ar ko samaksāt normālu cenu par pienu.”

Papildu BRC sertifikātam E-piim ir arī Kosher un Halal sertifikāti. Košera audits notiek reizi ceturksnī, Halala – reizi gadā.

Jaunais projekts

Jaunās rūpnīcas projekta sagatavošana ilga vairāk nekā divus gadus. Vispirms gan tika apstiprināts likums par ES finansējuma 15 miljonu eiro piešķiršanu piena rūpnīcas projektam. Uz šiem līdzekļiem pretendēja E-piim un kompānija Milkest, kas apvieno vairākus pārstrādātājus.

Jānuss: „Konkurss tika izsludināts, mēs iesniedzām savu projektu, dažādus materiālus vairāk nekā 500 lapu apjomā. Maksimālais punktu skaits, ko projekts varēja savākt, bija 100, mēs saņēmām 97,81 punktus, konkurenti – 79. Lēmumi pieņēma ekspertu komisija 8 cilvēku sastāvā, kur bija gan profesori, gan baņķieri un citas autoritātes. Komisija vienbalsīgi nolēma, ka mūsu projekts ir labāks un tam jāsaņem finansējums. Tikai 29. jūnijā šogad tika publicēts lēmums par mūsu uzvaru konkursā.”

Šobrīd E-piim gatavo starptautisku tenderi jeb konkursu rūpnīcas aprīkojuma iegādei. Pasaulē nopietnākie iekārtu ražotāji par E-piim vēlmēm ir informēti, to pārstāvji ir bijuši Peltsamā, iepazinušies ar projektu, tāpat arī E-piim vadība bijusi dažādu iekārtu ražotāju rūpnīcās. Tagad, pēc 18. septembra, atliek gaidīt cenu piedāvājumu. Jaunajā E-piim rūpnīcā plānots ražot sieru, piena un piena produktu pulverus, kā arī piena tauku produktus. Rūpnīca atradīsies Paidē, kas atrodas nepilnus 100 km no Tallinas. Rūpnīcas ēku kopējā platība būs 27 000 m², teritorija kopumā – 14 hektāri.

Jānuss: „Mums ir laika grafiks, kas kad jāizdara, jo celtniecība jāsāk 18 mēnešu laikā. Mums valstij šajā laikā jāpierāda, ka mums ir zeme, nauda un piens, lai varētu sākt celtniecību, to laikā pabeigt un sākt darbu. Projekts ir liels ar ļoti daudzām detaļām. Pēc pašreizējā plāna ir ļoti daudz šķēršļu, bet rūpnīcai jābūt gatavai 2020. gada beigās. Bet, kā zināms, laiks skrien ātri.

Tā būs lielākā un modernākā rūpnīca Baltijas valstu reģionā. Mūsu finanšu kalkulācijās uzstādīts mērķis maksāt par pienu zemniekiem tādu cenu, kāda ir Īrijā. Kādēļ neizvēlējāmies ES vidējo? Mums bija svarīgi izvēlēties valsti, kuras piena eksporta apjoma ir pietiekami liels. Īrija un Ziemeļvācija eksportē ļoti daudz. Turklāt mēs eksportējam uz tiem pašiem reģioniem, kur viņi.

Kāpēc šobrīd nevaram maksāt cenu, kā šajos ES reģionos? Tādēļ, ka mums nav tik efektīvas rūpnīcas ar visiem nepieciešamajiem kvalitātes sertifikātiem un kontaktiem globālajos tirgos. Redzam, ka jaunajā rūpnīcā mēs varēsim par pienu maksāt cenu, kas ir par 4–6 centiem augstāka nekā spējam maksāt šobrīd. Tagad par pienu zemniekiem maksājam 34,5 centus par kg piena, bet, ja mums būtu jaunā rūpnīca, mēs par pienu spētu maksāt vismaz 38 centus.

Rūpnīca būs maksimāli efektīva. Mēs pārstrādāsim 1000 t piena dienā un 1500 t sūkalu dienā. Jaunajā rūpnīcā kopējais izejvielu apjoms būs 2500 t dienā (piens un sūkalas), tajā strādās 114 cilvēki.

No kurienes piens? Igaunija pašlaik dienā eksportē 600–700 tonnas svaigpiena, pamatā uz Lietuvu. Valsts vēlas panākt, lai svaigpiens tiktu efektīvi pārstrādāts uz vietas Igaunijā. Katru mēnesi notiek sarunas pie ministra un pakāpeniski tiek veidots spiediens gan no valsts, gan sabiedrības, ka viss piens, ko Igaunijā saražo, ir Igaunijā jāpārstrādā.

Šis ir vēsturiski lielākais projekts Igaunijas lauksaimniecības nozarē un tas ir jārealizē pareizi, lai sasniegtu mērķi – augstāka piena cena. Lai to panāktu, visām lietām ir jāsakrīt: nav pietiekami būt veiksmīgam, nedrīkst pareizas lietas darīt nepareizi, bet pareizas – nepareizi. Jādara pareizas lietas pareizi. Mēs ticam, ka ar šo projektu mēs pareizas lietas darām pareizi. Rezultātā mums nebūs problēmu maksāt augstāko cenu par pienu. Un tad piens būs.”

Jaunajai rūpnīcai jākļūst ne tikai par Igaunijas, bet arī par Latvijas ziemeļu daļā saražotā piena pārstrādātāju. Jānuss skaidro, ka piena biznesā darbojas tā saucamais dūres likums – svaigpienu nav izdevīgi vest tālāk par 600 km. Ja pienu ved tālāk, tad viena litra cena sadārdzinās par 3 centiem. Piena biznesā ne tikai katrs centrs, bet katra centa desmitdaļa ir no svara. Ja uz katru litru nākas zaudēt 10% no piena cenas, tad bizness ir neizdevīgs. Vairāk par 1,5 centu transportam nav izdevīgi tērēt. Ja ir ļoti laba tirgus situāciju, pienu var vest kaut uz Itāliju. Taču tirgus situācijas mēdz strauji mainīties.

Šobrīd E-piim ir būtiski saņemt Japānas investora Japanese Marubeni Corporation lēmumu par dalību projektā. Pagaidām japāņi lemj, vai vērts piedalīties projektos, kur viņiem tiek tikai 24,9% akciju. Vairāk akciju tiem piederēt nevar, jo to liedz ES regulas par atbalsta piešķiršanu tikai maziem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt – ar ES kapitālu. Šo lietu Japānas investors lēnām pieņem. Tāpat tam jāpieņem fakts, ka rūpnīca tiks uzcelta divu gadu, nevis trīs mēnešu laikā, kā tas notiek Japānā. Taču Japanese Marubeni Corporation vēlas importēt vairāk siera savā tirgū un tādēļ doma diezgan pamatīgi sliecas uz investīcijām E-piim, un lai tas varētu pēc iespējas ātrāk sākt ražot 30 000 tonnas, no kurām japāņi savā un citos Āzijas tirgos pārdotu 10 000 tonnas siera.  

Jānuss Murakass: „Mums vajag ātru lēmumu. Bankas mums ir ar mieru piešķirt nepieciešamos 50 miljonus eiro, ja palielinām pamatkapitālu līdz vismaz 20 miljoniem eiro. Šobrīd esam investora, lēmuma gaidās.”

IVETA TOMSONE, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Apgāda vadītāja

Pilnu rakstu par Igaunijas “E-piim” lasiet LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2017.gada septembra numurā.

UZZIŅA

• A/s E-piim pieder Igaunijas piensaimnieku kooperatīvam ar šādu pašu nosaukumu.
• Kooperatīvā ir ap 200 zemnieku saimniecību, no kurām 80% ar slaucamo govju skaitu ir virs 100, no saražotā piena 97,2% ir ekstra klases.
• E-piim pērn pārstrādāja 115 000 t piena, saražotā produkcija: 8327 t siera; 7310 t piena pulvera; 2490 t sviesta;
• E-piim siera ražotne ar jaudu 10 000 t siera gadā atrodas Peltsamā (Põltsamaa), piena pulvera ražotne ar šādu pašu pārstrādes jaudu atrodas Jerva-Jāni (Järva-Jaani).
• Pieder meitas kompānija, kas nodarbojas ar transporta pakalpojumiem, dzīvnieku barības ražotne a/s Dessert, tirdzniecības kompānija Krievijā E-Piim RUS, kā arī 22% kapitāldaļu Tartu Universitātes Kompetenču centrā.
• Šā gada 29. jūlijā tika apstiprināts ES fondu finansējums 15 milj. eiro E-piim jaunās piena pārstrādes būvniecībai.
• Jaunā projekta kopējās izmaksas 89 milj. eiro (15 milj. eiro ES fondu finansējums, 25 milj. eiro ārvalstu investīcijas, 50 milj. eiro – bankas aizdevums), pārstrādes jaudas – 1000 t svaigpiena dienā. Rūpnīca būs lielākā un jaudīgākā piena ražotne visās trijās Baltijas valstīs, tai darbs jāsāk 2020. gadā.
• Savu dalību, lai nodrošinātu pietiekamu apjomu piena pārstrādei, projektā pieteikuši Latvijas kooperatīvi „Māršava”, „Piena ceļš” un „Piena loģistika”.