Aktualitātes

LLKA sadarbībā ar ZSA vēršas atbildīgajās institūcijās ar aicinājumu risināt sausuma radītās problēmas lauksaimniecībā

05.10.2018
LLKA sadarbībā ar ZSA vēršas atbildīgajās institūcijās ar aicinājumu risināt sausuma radītās problēmas lauksaimniecībā

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Zemnieku saeima (ZSA) ir nosūtījusi vēstules Zemkopības ministrijai, Eiropas Komisijai, Valsts kancelejai, Finanšu ministrijai,  Satiksmes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Komercbanku asociācijai, Attīstības finanšu institūcijai Altum par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstoša sausuma dēļ, norādot arī iespējamos problēmas risinājumus.

Pēc šī brīža aplēsēm graudaugu raža, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vidēji valstī samazinājusies par vismaz 50%, Kurzemē sasniedzot pat 70% ražas zudumu. Graudu cenu pieaugums nekompensē laika apstākļu radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem, jo ieņēmumi būs būtiski mazāki, ko ietekmē iegūtā graudu raža. Trūkst lopbarības, jo lopbarības kvalitātes graudu ir daudz mazāk nekā normālā ražas gadā un zāle mitruma trūkuma dēļ neizauga. 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, LLKA un ZSA vēstulē lūdz:

  • Eiropas Komisiju kompensēt ilgstošā sausuma radītos zaudējumus Latvijas lauksaimniekiem;
  • Eiropas Komisiju piemērot atvieglojumus zaļināšanas prasību izpildei (atcelt nosacījumu par ENP platībām, atcelt nosacījumu par 3 obligātajiem kultūraugiem);
  • Ministru kabinetu izsludināt un Saeimu apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstoša sausuma dēļ;
  • Zemkopības ministriju rast finansējumu sākotnējo saistību izpildei paredzēt ADSI maksājumu arī 2019. un 2020. gadā;
  • Zemkopības ministriju izstrādāt apdrošināšanas mehānismu, kas paredzētu polisi ar kompleksu nozares risku klāstu;
  • Finanšu ministriju atcelt akcīzes nodokli lauksaimniekiem paredzētajai dīzeļdegvielai līdz ES noteiktajam minimumam;
  • Pašvaldību savienību aicināt pašvaldības samazināt NĪN maksājumus par LIZ sākot ar 2019. gadu;
  • Satiksmes ministriju atcelt autoceļu lietošanas nodevu lauksaimniekiem;
  • Eiropas Komisiju un Zemkopības ministriju nākamajā plānošanas periodā piešķirt lielākus līdzekļus meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu ierīkošanai;
  • Eiropas Komisiju palielināt de minimis limitu (no 15 tūkst. uz vismaz 30 tūkst. saimniecībai), aicinām Zemkopības ministriju pēc iespējas ātrāk virzīt šo procesu;
  • Lauksaimnieku sadarbības partnerus (produkcijas uzpircējus, izejvielu piegādātājus, servisa sniedzējus u.t.t.) būt saprotošiem par radušos ārkārtas situāciju lauksaimniecības nozarē;
  • Komercbankas rast iespējas un maksimāli nākt pretī lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ar apgrozāmo līdzekļu piešķiršanu un kredītu pamatsummu atlikšanu;
  • Altum programmā “Mazie aizdevumi lauku teritorijās” ļaut startēt arī saimniecībām, kuru apgrozījums ir līdz 150 tūkst. euro.;
  • Altum ieviest lopu un sējumu apdrošināšanas polišu iegādes kreditēšanas programmu;
  • Atļaut pārkreditēšanos uz Altum no izejvielu piegādātājiem, kooperatīviem u.c. kreditoriem;
  • Aicinām valsts uzraudzības iestādes mīkstināt prasības attiecībā uz lauksaimniekiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, mazināt kontroļu skaitu;
  • Padarīt efektīvāku sistēmu atbilžu saņemšanai no Valsts Vides dienesta – ātrākas atļauju izsniegšana ūdens izmantošanai stādījumu laistīšanai;
  • Labklājības ministriju atlikt darbaspēka nodokļu nomaksu;
  • Iespēju ievest sezonālo darbaspēku lauksaimniecībā no ārvalstīm.