Neskatoties uz grūtībām, Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi investē attīstībā

Kā atzīst LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece, nav sliktuma bez labuma, jo minētie apstākļi lika paraudzīties uz darbu no citiem rakursiem un lika pamatu jauniem izaicinājumiem un mērķiem gan jaunu piena produktu izstrādē, gan eksporta virzienos. „Kooperatīvam piederošais pārstādes uzņēmums „Jaunpils Pienotava” uzsāka eksportu uz ES valstīm, īpaši, Vāciju, ASV un bijušajām NVS valstīm. Tāpat turpinās tirgus izpēte, lai mēģinātu produkciju eksportēt arī uz Ķīnu,” skaidro I.Aizsilniece. Jāatzīmē, ka zemnieki ir sapratuši, ka izmaksas ir jāpārrēķina vēl rūpīgāk vai arī jāpārorientējas uz citu nozari. „Zinu vairākas zemnieku saimniecības, kas no piena lopkopības pārorientējās uz graudkopību, arī gaļas liellopu audzēšanu,” stāsta I.Aizsilniece.

Gandarījums, ka aptaujātie kooperatīvu vadītāji, lai arī ar zināmu piesardzību, taču turpina veikt investīcijas kooperatīvos. LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča: „Paredzot graudu apjoma palielināšanos, pagājušajā gadā uzsākām darbu pie vēl vienas graudu pirmapstrādes līnijas izveidošanas. Diemžēl, lai kaut daļēji to varētu sākt izmantot jau 2015.gada sezonā, projekta pirmo kārtu nācās realizēt bez ES fondu atbalsta. Šogad paredzēts turpināt iecerētos plānus, lai saviem biedriem varētu nodrošināt kvalitatīvāku un izdevīgāku pakalpojumu pieejamību.”

Arī LPKS „Straupe” aizvadītajā gadā ir veikusi investīcijas 1,2 miljonu eiro apmērā, paplašinot ražošanas un noliktavu telpu platības. Savukārt, graudu kooperatīvs „VAKS” gada nogalē pabeidza graudu pieņemšanas kompleksu Gulbenē. Būtiski pieminēt to, ka graudu kooperatīvi „LATRAPS” un „VAKS” ir iesaistījušies arī piena nozares problēmu risināšanā, iegādājoties piena rūpnīcas SIA „Latvijas Piens” kapitāldaļas. Apsveicami, ka kopš novembra pienu tam sācis piegādāt graudkopības kooperatīvs „LATRAPS”. Uz šo brīdi rūpnīcai pienu piegādā kopumā 20 zemnieku saimniecības.

Kā stāsta kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa, augļu un dārzeņu nozarē aizvadītais gads Latvijā noslēdzies samērā labi. „Daudzās Eiropas valstīs augļu un dārzeņu ražotāji ir pārorientējušies uz citām lauksaimniecības nozarēm, īpaši graudkopību. Tādējādi pēc Latvijā ražotajiem augļiem un dārzeņiem pieprasījums bija stabils, kas ietekmēja arī stabilas cenas noturību. Kopumā uzskatu, ka kooperācija augļu un dārzeņu nozarē bijusi veiksmīga, taču ir vēl kur tiekties, lai kooperētos arī starp kooperatīviem. Šajā nozarē ir jādibinās arī jauniem kooperatīviem, jo potenciāls tam visam ir.”

Arī meža nozarē kooperācija bijusi veiksmīga, taču, kā uzskata meža kooperatīva „L.V.Mežs” vadītāja vietniece Aiga Smiltāne, joprojām ir daudz jāstrādā pie tā, lai informētu un izglītotu meža īpašniekus par nepieciešamību kooperēties. Salīdzinot ar 2014.gadu, 2015.gadā dinamisku attīstību uzrādījušas mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Mežsaimieks”, „L.V.Mežs” un „Vidzeme”, kuru kopējais neto apgrozījums pieaudzis vairāk kā 2 reizes un sasniedzis aptuveni 1,5 milj. EUR.

„Šogad kooperācijas nozīme turpinās pieaugt un aizvadītā gada grūtības būs kā labs rūdījums turpmākajai kooperatīvu attīstībai,” rezumē Latvijas Lausaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.