Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē apspriež lietavu un pavasara salnu radītās sekas
04.06.2025 Drukāt
Trešdien, 4.jūnijā, operatīvi tika sasaukta attālināti organizēta Lauksaimnieku konsultatīvā padomes sēde, lai apspriestu ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar nesenajiem lietavu izraisītajiem plūdiem, kā arī pavasara salnu postījumiem. Sanāksmē no Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piedalījās valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis un padomes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Ministrs A.Krauze sanāksmē pastāstīja par risinājumiem un Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātajiem piedāvājumiem, kurus sapulces dalībnieki arī apsprieda, papildinot tos ar priekšlikumiem.
“Latvijā ir bijušas ļoti lielas lietavas, nolīstot 55-60 mm, citviet sasniedzot pat 190 mm – kopumā 3-4 reizes pārsniedzot mēneša normu”, konsultatīvajā sēdē akcentēja A.Krauze. “Turklāt pavasarī jau trešo gadu pēc kārtas bija arī salnas”, papildināja ministrs.
Kā norādīja ministrs A.Krauze, darbam ir jābūt divos virzienos – zemniekiem sniegt atbalstu, izmantojot platībmaksājumus, kā arī apkopot informāciju un lūgt ārkārtas atbalstu Eiropas komisijai (EK).
Vienlaikus ministrs norādīja, ka atbilstoši EK praksei, Eiropas atbalsts būs tikai tām saimniecībām, kurām ir vismaz 20% ienākumu kritums.
Sanāksmē LLKA padomes priekšsēdētājs I.Jansons lūdza drīzāk risināt jautājumu par notekgrāvju savešanu darba kārtībā, jo tas ir viens no iemesliem, kāpēc lauki ilgāk paliek zem ūdens un vēlāk augsnei esot slapjai, tā ir neizbraucama, tādējādi apgrūtinot jebkurus zemes darbus.
Zemnieku saeimas pārstāvji uzsvēra to, ka pastāv riski, kas atbalsta izsludināšanas gadījumā ļautu pieteikties arī tādām saimniecībām, kuras lietavas nav būtiski skārušas, jo ir arī tādas nelielas saimniecības, kuras ir zaudējušas ražu 100 % apmērā. Diskusijā risinājums darbam ar šādām saimniecībām pagaidām netika rasts, taču pakāpeniski ievācot datus par postījumiem, varētu arī noteikt kā mērķtiecīgāk atbalstīt patiešām visvairāk cietušās saimniecības. Turklāt, kā atzīmēja ministrs, lietavas turpināsies un postījumu apmērs būs vēl jānovērtē.
Tāpat A.Krauze informēja, ka ir jau nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam saistībā ar nepieciešamību vienkāršot notekgrāvju atjaunošanai paredzēto procedūru, piemēram, atceļot ietekmes uz vidi novērtējumu, kas paildzina saskaņošanas procesu pirms būvniecības līdz pat diviem gadiem.
Kā sanāksmē atzīmēja Jauno zemnieku kluba pārstāvis Rūdolfs Pulkstenis, notekūdeņu problēma ir arī pie upēm, ap kurām ir desmit metru aizsargjosla un kurās izveidojas saneses, kas aizsprosto ūdens notecēšanu no laukiem. R.Pulkstenis rosinājums ir mainīt kārtību, lai lauksaimniekiem nebūtu juridisku vai citu šķēršļu sakārtot upes krastus un ūdens varētu notecēt.
Papildus minētajam, zemkopības ministrs arī apsprieda plūdu seku mazināšanas iespējas. Noslēgumā, apsverot visas iespējamās sekas, pagaidām Zemkopības ministrija nerosinās ārkārtas stāvokļa ieviešanu lauksaimniecībā.
Post fatum mūsu publikācijai:
arī ZM publicēja ziņu par padomes sēdi: https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zemkopibas-ministrs-armands-krauze-ar-lauksaimniekiem-vienojas-par-talako-ricibu-2025-gada-pavasara-salnu-un-maija-lietavu-radito-seku-novertesana
