"Baltu piens" pārrunā piena pārstrādes rūpnīcas attīstību Kazdangā ar Dienvidkurzemes pašvaldības pārstāvjiem

Sanāksmē piedalījās: Andris Jankovskis, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs, Andrejs Radzevičs, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos, Uldis Kristapsons, Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos, Juris Grasmanis, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Egita Bublauska, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vecākā komercdarbības speciāliste, Vita Liepiņa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Kurzemes reģiona vadītāja, Uldis Štoss, Baltu piens valdes loceklis, Mirdza Feldmane, Baltu piens vadītāja, kā arī citi pašvaldības un kooperatīvu pārstāvji.

Sarunas ritēja par kooperatīva Baltu piens plāniem atjaunot jaunā kapacitātē piena pārstrādes rūpnīcu Kazdangā, norādot uz izaicinājumiem pašvaldības infrastruktūrā.  Kooperatīvs Baltu piens, dibināts 2018. gadā, apvieno desmit pirmā līmeņa piena kooperatīvus, kuros kopā ir vairāk nekā tūkstotis biedru. Tas ir pirmais otrā līmeņa kooperatīvs Latvijā, kas aktīvi darbojas svaigpiena pārstrādes jomā. Kooperatīva biedri kopā saražo vairāk nekā 200 tonnas svaigpiena dienā, taču liela daļa piena joprojām tiek eksportēta, jo trūkst pietiekamas pārstrādes kapacitātes Latvijā.

"Svaigpienu varam pārstrādāt paši, gatavojot produktus ar mājražotāja garšu, bagātus ar dzīva piena saturu - tādam produktam ir cita garša un vērtība," uzsvēra Baltu piens vadītāja Mirdza Feldmane, norādot uz kooperatīva potenciālu radīt augstvērtīgus, kvalitatīvus piena produktus.

Šobrīd Baltu piens ražo sieru, krējumu, biezpienu, jogurtu, saldo krējumu un citus piena produktus, kas galvenokārt tiek izplatīti Kurzemes reģionā. Tomēr pieprasījums pēc šiem produktiem pārsniedz esošās ražošanas jaudas.

"Patreiz saskaramies ar to, ka ražošanas infrastruktūra pilsētā nav piemērota Baltu piens attīstības plānam. Infrastruktūra ir kapitālietilpīga joma, bet kooperatīva pārstrāde pelna ar nelieliem “solīšiem," skaidroja Feldmane, uzsverot nepieciešamību pēc investīcijām, lai nodrošinātu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Zaļā kursa prasības nosaka ar vien stingrākas ražošanas un pārstrādes normas, kas vienlaikus tās slāpē ekonomisko izaugsmi. "Lai šīs normas sasniegtu pat tādai nelielai ražotnei kā Kazdangā nepieciešami lielāki ieguldījumi nekā investīcijas piena pārstrādes iekārtās - lūk tāda paradoksāla situācija", paskaidro Uldis Štoss. Pieņemot visstingrākās normas, ražošana ir izaicinājuma priekšā, jo tādai mazai vietējai pārstrādei tās sadārdzina ražošanu, produkcija kļūst mazāk konkurētspējīga. Lielākiem ārvalstu ražotājiem ir plašākas manevra iespējas, un arī mazāki izdevumi uz katru saražoto vienību. Reģionālai ražošanai un pārstrādei ir nepieciešams atbalsts, lai veicinātu uzņēmējdarbības uzplaukumu, paskaidro Baltu pienu pārstāvji.

Sanāksmē piedalījās arī Rolands Feldmanis, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs, kurš uzsvēra kooperācijas nozīmi reģionālajā attīstībā: "Jebkura uzņēmējdarbība ir ļoti nozīmīga reģionos, it īpaši kooperācijas veidā, jo tā apvieno vietējos iedzīvotājus, rada ap sevi ekosistēmu — uztur infrastruktūru, darba vietas, nodrošina naudas apriti un veicina ilgtspējīgu attīstību reģionā."

Sanāksmes noslēgumā tika panākta vienošanās, ka jau nākamajā nedēļā notiks detalizētas pārrunas starp atbildīgām Dienvidkurzemes pašvaldības personām un kooperatīva vadību, lai izstrādātu konkrētus sadarbības virzienus un izvērtētu iespējas infrastruktūras attīstībai.