LLKA valdes sēdē apspriež mājražotāju kooperatīvu problēmjautājumus
11.09.2025 Drukāt
9.septembra Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotās valdes sēdes ietvaros notika Mājražotāju kooperatīvu darba grupas sanāksme, kurā piedalījās kooperatīvu valdes locekļi Agnese Arne-Šteincele un Aneta Rulle (Provinces produkti), Ieva Bergholde, Guntis Peterlevics un Inta Dinsberga (Kuldīgas labumi), Vilnis Vorobjovs (Piena loģistika), kā arī LLKA biroja pārstāvji Sanita Putniņa un Rolands Feldmanis.
Sanāksmes dalībnieki pārrunāja PVN problēmas mazajiem ražotājiem un to tiešo ietekmi uz apgrozījuma izaugsmi, veikalu rentabilitāti un biedru ieņēmumiem. LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis pastāstīja par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar kooperatīviem "Baltu piens" un "Kuldīgas labumi". Kooperatīva Kuldīgas labumi valdes locekle Ieva Bergholde sniedza datus par kooperatīva tirdzniecības vietu darbību un tūrisma devumu mājražotāju kooperatīviem, uzsverot PVN kavējošo ietekmi. Savukārt, kooperatīva "Provinces produkti" valdes locekle Aneta Rulle papildināja, ka kļūstot PVN maksātājiem, kooperatīviem draud papildu slogs nevienlīdzīgas konkurences ziņā, tāpēc ir jāpaaugstina reģistrācijas griesti vismaz vairākas reizes un jāattīsta inovatīvi tirdzniecības kanāli (piem., vendinga aparāti).
Ideja par citu tirdzniecības kanālu attīstības nepieciešamību rodas, balstoties uz kooperatīvu pieredzi. Ieva Berholde, daloties pieredzē, pastāstīja par veikala tīkla attīstību – Ventspilī, Liepājā, Rīgā un Kuldīgā. “Lai samaksātu vairāk saviem kooperatīva biedriem, ir nepieciešama augsta veikalu rentabilitāte, bet ja veikala rentabilitāte ir nepietiekama – tad mums ir jāslēdz veikals, kas gan samazina kooperatīva apgrozījumu, bet nodrošina augstāku samaksu par precēm biedriem”. I.Bergholde piebilda, ka biedru skaits ir pieaudzis, bet slēdzot nerentablos veikalus – samazinājās kooperatīva apgrozījums.
Papildus sanāksmes dalībnieki apsprieda nepieciešamību grozīt noteikumus par apgrozījumu starp biedriem, ka ir nepieciešams samazināt tā slieksni mājražotāju kooperatīviem, kas ir būtībā tirdzniecības platforma mājražotājiem.
“Piemēram, mums ir kooperatīva biedrs Jānis, kurš ir pārdevis preci 80 eiro vērtībā. Es viņam prasīšu 60 eiro biedra naudu, tieši par ko? Viņam taču nav nekādas intereses. Līdz ar to mums apgrozījums ar biedru 75% apmērā nestrādā”, ar piemēru paskaidro Aneta Rulle.
Sanāksmē tās dalībnieki vienojās turpināt dialogu ar ZM un koordinēt darbu starp mājražotāju kooperatīviem, lai mazinātu administratīvās barjeras un veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Dalībnieki vienojās paplašināt savstarpējo sadarbību starp Kuldīgas, Saldus un Siguldas kooperatīviem (Zaļais grozs, Ekoloģisks.lv), testēt pašapkalpošanās tirdzniecības skapjus Rīgā un attīstīt cross-sales iespējas, lai optimizētu pārdošanas vietas un palielinātu apgrozījumu. Sanāksmes noslēgumā tika apspriesta iespēja izstrādāt PVN kompensācijas mehānismu, ja netiek mainīti PVN reģistrācijas griesti un iesniegt to ZM, lai mazinātu administratīvās barjeras un veicinātu ilgtspējīgu mājražošanu.
