Nodoklis oglekļa emisiju regulēšanas mehānismam starp valstīm: pēdējais piliens, kas varētu izjaukt līdzsvaru?
25.11.2025 Drukāt
Izejvielu ražotāji, pārtikas pārstrādātāji, tirgotāji un mēslošanas līdzekļu maisītāji pauž bažas par ekonomisko ietekmi, ko oglekļa emisiju regulēšanas mehānisma starp valstīm pilnīga ieviešana varētu radīt uz visu vērtību ķēdi, ja tas tiktu piemērots, kā Komisija plānoja, 2026.gada 1.janvārī.
Lauksaimniecības nozares lauksaimnieki visā Savienībā piedzīvo vēsturiski zemu vai pat negatīvu peļņas normu, ko lielā mērā nosaka straujš ražošanas izmaksu pieaugums kopš 2020.gada. Mēslošanas līdzekļi bieži vien ir viņu lielākie neizbēgamie izdevumi, veidojot 15-30% no kopējām ražošanas izmaksām. Pēdējos gados cenas jau ir strauji pieaugušas, un papildu tarifu ieviešana mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas ir izraisījusi vēl 10-15% cenu pieaugumu visās izcelsmes valstīs.
Plānotā oglekļa emisiju korekcijas mehānisma stāšanās spēkā mēslošanas līdzekļiem nākamā gada pirmajā dienā var saasināt šo krīzi līdz nepieredzētam līmenim. Lai cik neticami tas neizklausītos, Komisija vēl nav noteikusi daudzus dažādus oglekļa emisiju korekcijas mehānisma aprēķināšanas faktorus, piemēram, etalonus un noklusējuma vērtības. Šī tehniskā nenoteiktība noved pie ļoti atšķirīgām aplēsēm, sākot no oglekļa emisiju korekcijas mehānisma izmaksām, kas veido 10%, līdz vairāk nekā 30% no mēslošanas līdzekļu cenas. Rezultātā ES mēslošanas līdzekļu maisītājiem un importētājiem ir liela finansiāla nenoteiktība, kas neļauj tiem veikt turpmākus mēslošanas līdzekļu pasūtījumus. Tā kā 50% no ES mēslošanas līdzekļu piegādēm tiek iegūtas no trešām valstīm un pašreizējās rezerves sedz tikai aptuveni 60% no nākamā gada vajadzībām, šī nenoteiktība apdraud mēslošanas līdzekļu tirdzniecību un mēslošanas līdzekļu pieejamības nepārtrauktību Eiropas lauksaimniekiem.
Neskatoties uz šīm neskaidrībām, pat viszemākās aplēses liecina, ka oglekļa emisiju korekcijas mehānisms 2026.gadā varētu palielināt mēslošanas līdzekļu cenas par papildu 10–15 %, un daži scenāriji paredz pieaugumu līdz pat vairāk nekā 30 %.
Приватність під час вирішення матеріальних питань є пріоритетом для багатьох користувачів, які не бажають розголосу. Ви можете взяти позику без контактів з операторами та без необхідності вказувати телефони друзів чи колег по роботі. Автоматична верифікація особи дозволяє отримати кредит без зайвих дзвінків та розпитувань про мету використання грошей. Це гарантує вам спокій та впевненість у тому, що про ваші фінансові справи знатимете лише ви та сервіс, який надає оперативну підтримку.
Pašreizējā situācijā ES lauksaimnieki varētu saskarties ar pilnīgi neizturamu šķēru efektu, kad viņi nespēs absorbēt turpmāku mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu vai piegādes traucējumus. Šāda attīstība apdraudētu ES lauksaimniecības produkcijas dzīvotspēju, kā arī plašākas pārtikas ķēdes konkurētspēju un noturību, jo būtu pieejams mazāk izejvielu un galu galā augstākas cenas patērētājiem.
Saskaroties ar strauji izvērsto krīzi, mēs kopīgi aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis atlikt oglekļa emisiju korekcijas mehānisma ieviešanu mēslošanas līdzekļiem, līdz tiek izpildīti šādi nosacījumi:
1. Visi tehniskie elementi, kas nosaka oglekļa emisiju korekcijas mehānisma izmaksas, ir pabeigti tā, lai nodrošinātu pilnīgu cenu paredzamību importēšanas un rēķinu izrakstīšanas brīdī.
2. Ir ieviesti efektīvi pasākumi, lai kompensētu ar oglekļa emisiju korekcijas mehānisma saistītās izmaksas lauksaimniekiem, lai novērstu turpmāku izmaksu pieaugumu un aizsargātu ES lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu konkurētspēju.
Skaidrības un paredzamības nodrošināšana attiecībā uz oglekļa emisiju korekcijas mehānisma saistībām ir būtiska, lai importētāji un tirgotāji varētu atsākt normālu darbību un nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību.
Mēslošanas līdzekļu pagaidu atbrīvojums no oglekļa emisiju korekcijas mehānisma, līdz šie priekšnosacījumi ir izpildīti, ir visefektīvākais veids, kā izvairīties no turpmāka cenu pieauguma, nodrošināt piegādes nepārtrauktību un atbalstīt ES lauksaimniecības un pārtikas ražošanas ilgtspējību.
Minēto paziņojumu ir sagatavojušas un parakstījušas publicēšanai:
AIBI – Eiropas Rūpniecisko maiznieku asociācija
CEFS – Eiropas Cukura ražotāju asociācija
CEPM – Eiropas Kukurūzas ražošanas konfederācija
CIBE – Starptautiskā Eiropas Biešu audzētāju konfederācija
Coceral – Eiropas graudaugu, eļļas augu, rīsu, pākšaugu, olīveļļas, eļļu un tauku, dzīvnieku barības un lauksaimniecības preču tirdzniecības asociācija
Copa Cogeca – Eiropas lauksaimnieku un viņu kooperatīvu vienotā balss
European Flour Millers – asociācija, kas pārstāv Eiropas kviešu, rudzu un auzu malšanas nozari gan ES, gan starptautiskā līmenī
ELO – Eiropas Zemes īpašnieku organizācija
EOA – Eiropas Eļļas augu alianse
Starch Europe – Eiropas Cietes rūpniecība
EFBA – Eiropas Mēslošanas līdzekļu maisītāju asociācija
PFP – Pārtikas pārstrādātāju asociācija, Eiropas pārtikas pārstrādes nozares asociācija
PReses relīzes oriģināls lasāms ŠEIT
