2015. gadā graudu kopējā raža Latvijā pirmo reizi vēsturē ir sasniegusi trīs miljonus tonnu
19.02.2016 Drukāt
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem 2015.gadā graudu kopējā raža Latvijā pirmo reizi vēsture ir sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 794,3 tūkstošiem tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014. gadā.
Labvēlīgie graudaugu ziemošanas apstākļi ļāva ziemājiem pārziemot bez stresa. Vēsais pavasaris veicināja labu graudaugu cerošanu. Arī vasaras mēneši bija labvēlīgi graudu masas veidošanai vārpās. Rezultātā iegūtas augstas graudaugu ražas – vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē.
Graudu kopražas pieaugumu nozīmīgi ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra – 55,3 centneri, kas ir par 23,3 centneriem jeb par 72,8% vairāk nekā 2014. gadā. Zemkopības ministrija uzskata, ka 2014. gadu tomēr nevarētu uzskatīt par labu atskaites gadu, lai salīdzinātu ražas, jo 2013. gadā daudzi ziemāju sējumi izsala vai tika ievērojami izretināti. Daudzi zemnieki šādus sala izretinātos sējumus nepārsēja, kā rezultātā ieguva salīdzinoši zemākas ziemas kviešu ražas. Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos.
Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30% no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3% no visas Latvijas graudu kopražas. Savukārt Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus no hektāra, Vidzemē – 39,5 centnerus, bet Latgalē – 37 centnerus.
Saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem, kas ir 60% no graudaugu sējumiem valstī, vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus no hektāra, un šajās platībās iegūti 70% no visas graudu kopražas.
Vienlaikus CSP norāda, ka pērn visnozīmīgāk samazinājās rapšu sējas platība – pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājums bijis par 11 100 hektāru jeb 11,1 procentiem. Zemkopības ministrija to skaidro tādējādi, ka 2013. gada ziemā lielas graudaugu un rapšu platības izsala, un tās tika pārsētas ar vasarājiem. Tā kā vasarāji tiek vēlāk vākti nekā ziemāji, tad 2014. gada rudenī tika nokavēti ziemas rapšu sējas laiki un daudzi zemnieki atteicās no ziemas rapšu sējas, bet tajās platībās iesēja ziemāju graudaugus.
Tikmēr rapšu vidējā ražība pieauga no 18,5 centneriem no hektāra 2014. gadā līdz 32,9 centneriem no hektāra 2015. gadā, savukārt kopējā rapšu sēklu raža pieauga par 107 200 tonnu jeb 57,8 procentiem. To ietekmēja ziemas rapšu, kas aizņem 77% no rapšu sējumu kopējās platības, sēklu ražības pieaugums no 19 centneriem no hektāra 2014. gadā līdz 36,5 centneriem no hektāra 2015. gadā.
