Pagājušajā nedēļa notika Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde, kurā Zemkopības ministrija ziņoja par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādņu sagatavošanas aktualitātēm.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika izvirza ambiciozus SEG emisiju mērķus, tajā skaitā lauksaimniecībā un citos pārtikas ražošanā iesaistītajos sektoros. Šos mērķus nav iespējams sasniegt bez zināšanām un spējas ticami un saprotami noteikt SEG emisijas katra atsevišķa ražotāja produkcijai.
Lauksaimnieki apvienojās, lai saglabātu sava KLP fonda līdzekļus arī pēc 2027.gada.
Eiropas Komisija (EK) ir sākusi sabiedrisko apspriešanu par to ASV importa preču sarakstu, uz kurām varētu attiecināt Eiropas Savienības (ES) pretpasākumus, ja notiekošās ES un ASV sarunas nenovedīs pie savstarpēji izdevīga iznākuma un ASV tarifu atcelšanas.
Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats – vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.
Eiropas Parlaments (EP) ir nepārprotami paudis savu nostāju, stingri iebilstot pret Eiropas Komisijas priekšlikumu par vienu kopīgu fondu, kas varētu apdraudēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Tā vietā EP aicina stiprināt lauksaimniecības budžetu.
Aprīļa izskaņā Zemkopības ministrijā tika aizvadīts seminārs “Iespējamie risinājumi ilgtspējīgai un dzīvotspējīgai lauksaimniecības nozarei Latvijā”, kas tika organizēts Valsts pētījumu programmas “Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana Latvijas attīstībai” 2023. - 2025.gada projekta Nr.VPP-ZM-VRIIILA-2024/1-0002 “Zinātniski pamatoti risinājumi ilgtspējīgai pārtikas sistēmai Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai” (GreenAgroRes) ietvaros.
