Apspriež grozījumus Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam

Sanāksmi vadīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone un tajā piedalījās visas uzaicinātās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas. Sēdes pirmajā tika sniegta informācija par KLP SP 2023-2027.gadam īstenošanu un progresu, KLP SP 2023-2027 izvērtēšanas plāna īstenošana 2023. Gadā, Valsts KLP tīkla aktualitātes un komunikācijas rīcību īstenošana. Labklājības ministrijas Sociālās politikas attīstības un plānošanas departamenta pārstāve Inese Vilcāne informēja par horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”.

Savukārt, sēdes otrajā daļā tika apspriestas KLP stratēģiskā plāna grozījumu tēmas: Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) standarti; Ekoshēmas; Lauku attīstības pasākumi agrovidē un investīciju pasākumos, kā arī citi jautājumi. Ar plašāku informāciju par grozījumiem par iepazīties Uzraudzības komitejas izveidotajā prezentācijā.

Kā sanāksmē norādīja ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns, ir neiespējami precīzi norādīt, cik katra ekoshēma dod lielu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju piesaistē vai samazināšanā.

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš piebilda, ka Latvijai ir jāatskaitās par rezultatīviem rādītājiem Eiropas Komisijai (EK), taču šobrīd pietrūkst finansējuma, lai paveiktu izsekojamības programmas no pieteikuma līdz EK sistēmai izveidošanu, tādēļ tas ir zināms izaicinājums.

Attiecībā uz pasākumu par Ražotāju grupu un organizāciju izveidi, L.Jansone informēja, ka šobrīd no jauna neviena ražotāju grupa un organizācija nav izveidojusies. Taču ZM mērķis ir sākot ar šā gada otro ceturksni aktualizēt plānu, lai sadarbībā ar LLKC un piesaistītajiem ārvalstu lektoriem šā gada nogalē varētu organizēt seminārus par ražotāju grupu un ražotāju organizāciju izveidi.

Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ir plānots no šā gada otrā ceturkšņa, jo ir pieteikušies vairāki uzņēmumi savas eksportspējas veicināšanai.

Šā gada oktobrī ir plānots īstenot atbalstu mārketinga aktivitātēm, kā arī īso piegādes ķēžu veicināšanai, kas paredz nodrošināt pārtiku izglītības iestādēs.

Arī biškopjiem ir veikti vairāki nosacījumi, kas turpmāk paredzēs, ka bioloģiskās kontroles sistēmā iekļautajiem biškopjiem būs palielināta atbalsta likme no 60 uz 80 EUR/ha. Tāpat paplašināta atbalsttiesīgā platība, ietverot citas zemes jeb zeme ārpus LIZ, kā arī palielināta plānotā vienības summa un prognozētā finansējuma izmantojums pa gadiem.

Informācija par Uzraudzības komitejas sēdē skatāmajiem jautājumiem pieejama Zemkopības ministrijas mājas lapā.