Briselē notiek zibakcija "Kāršu nams", kuras mērķis ir uzsvērt atsevišķu lauksaimniecības politiku saglabāšanu

"Latvijas Jauno zemnieku kluba" (LJZK) valdes priekšsēdētāja  Sandra Eimane informēja, ka ES lauksaimniekus pārstāvošā organizācija "Copa-Cogeca" otrdien, 20.maijā, Briselē, ES 2025.gada budžeta konferences laikā organizēs zibakciju "Kāršu nams", kuras mērķis ir uzsvērt atsevišķu lauksaimniecības politiku saglabāšanu.

Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis uzsvēra, ka Eiropas budžeta struktūra var tieši atspoguļoties arī veidojot Latvijas budžetu. Ja Eiropā lauksaimniecība tiek uzskatīta par vairāk priviliģētu nozari nekā citas, tad Latvijā nav tādas situācijas, jo atbalsts Latvijas zemniekiem ir proporcionāli mazāks, tai skaitā tiešmaksājumu veidā, bet lauksaimniekošanas “zaļās” normas – vēl stingrākas nekā Vecajā Eiropā. LLKA ir kopā ar visām Latvijas lauksaimniecības nevalstiskām organizācijām, tostarp, asociācijas kooperatīvos ir vairāk nekā 5000 saimniecību, kuras aptver arī citas organizācijas Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), "Zemnieku Saeima", "Latvijas Zemnieku federācija" un citas organizācijas.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis skaidroja, ka zibakcija būs kā protests, kurā pulcēsies vairāki desmiti lauksaimnieku, paužot savu viedokli pret Kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas apvienošanu vienā politikā.

Zibakciju atbalstīs arī dažādas Latvijas nevalstiskās organizācijas, tostarp biedrība "Zemnieku saeima", LOSP, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" (LJZK), Latvijas Zemnieku federācija, kā arī Lopkopības saimniecību asociācija.

Eimane norāda, ka akcija tiek rīkota, jo ir izskanējusi vēlme visu ES budžetu nākotnē apkopot vienā fondā, potenciāli pārtraucot vienotu lauksaimniecības politiku. Tādējādi pastāv bažas, ka ES varētu piedzīvot milzīgu ražošanas izmaksu pieaugumu, kas atspoguļotos straujā cenu pieaugumā. Lauksaimnieku un nevalstisko organizāciju ieskatā šāda pieeja nav pieļaujama.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informēja, ka biedrība piedalīsies zibakcijā, jo Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas apvienošana vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu, faktiski iznīcinātu kopējo lauksaimniecības politiku, apdraudot saimniecību dzīvotspēju, lauku apdzīvotību un pārtikas drošību gan Latvijā, gan visā ES.

LOSP valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka Eiropas Komisija patlaban gatavo priekšlikumus nākamajam ES budžeta plānošanas periodam uz 2028.gadu un komisija ar jauno piedāvājumu plāno nākt klajā vasaras vidū, bet debates par jauno budžetu varētu notikt arī nākamgad.

Gūtmanis minēja, ka, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas lauksaimnieki nerīkos lielus protestus, jo Latvijas valdība un Saeima ir pieņēmusi pozīciju, kuru lauksaimnieki atbalsta. Tomēr Latvijas lauksaimniecības organizācijas joprojām piedalīsies un izteiks atbalstu "Kāršu nama" akcijai. Latvijas pozīcija paredz, ka Kopējai lauksaimniecības un kohēzijas politikām jāsaglabājas atsevišķām un lauksaimniecībai jābūt vienai no galvenajām prioritātēm, tostarp tas ir būtisks nacionālās drošības jautājums.

Viņš piebilda, ka, politikas apvienojot vienā paketē, varētu rasties plaši lauksaimnieku bankroti, kā arī veikalos varētu būtiski pieaugt pārtikas produkcijas cenas, kas īpaši būtiski negatīvi ietekmētu Latvijas patērētājus, jau tā zemās pirktspējas dēļ.

Sandras Eimanes pārstāvētā LJZK ieskatā, Eiropa nedrīkst likvidēt Kopējo lauksaimniecības politiku, jo tā ir līdz šim veiksmīgākā Eiropas politika, kura vienmēr izpildījusi noteiktos mērķus - nodrošināt Eiropas iedzīvotājiem lētu un veselīgu pārtiku. Viņa akcentē, ka, ja lauksaimniekiem nākotnē nebūs pieejams līdzšinējais finansiālais atbalsts, pārtikas cenas tuvākajos gados varētu pat dubultoties.

Lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas, kuras atbalsta zibakciju, uzsver, ka ES budžets nav tikai tehnisks jautājums, bet ir būtisks politisks jautājums, īpaši šobrīd ģeopolitiskās nestabilitātes un ekonomiskās nenoteiktības laikā, jo jau iepriekš, ES zaudējot savu pašpietiekamību energoresursu jomā, agresorvalstis varēja šantažēt visu Eiropu.

Tāpēc Eimane akcentē, ka šādu scenāriju nedrīkst pieļaut attiecībā uz pārtiku un Eiropai ir nepieciešams arī nākotnē saglabāt skaidru budžetu lauksaimniecības attīstībai. "Pretējā gadījumā Eiropas lauksaimniecības politika var sabrukt kā kāršu namiņš," uzsver LJZK pārstāve,

"Copa-Cogeca" kopā ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām neatbalsta kopējās lauksaimniecības politikas iekļaušanu vienā fondā ar neskaidriem nosacījumiem, kā arī organizācija neizslēdz atkārtotus lauksaimnieku protestus visā Eiropā jau šā gada rudenī.