COPA COGECA: 18.decembra lauksaimnieku protesti izraisa iestāžu reakciju - piedzīvotās problēmas prasa daudz vērienīgāku un izlēmīgāku rīcību

COPA COGECA atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas reaģētspēju, kā arī komisāru K.Hansena, M.Šefčoviča un O.Vārheji tūlītējos un konkrētos centienus uzklausīt nozari un reaģēt uz tās bažām.

Tomēr sanāksmē iesniegtie priekšlikumi nepietiekami risina uz vietas sastopamo problēmu dziļumu un steidzamību. Lauksaimnieki un lauksaimniecības kooperatīvi sagaidīja skaidrus un pārliecinošus pārmaiņu signālus, kas atbilstu krīzes nopietnībai. Tā vietā piedāvātie risinājumi riskē atstāt neatrisinātas galvenās strukturālās problēmas, apdraudot ES lauksaimniecības tūlītēju un ilgtermiņa konkurētspēju, nozares stabilitāti un nākotni, kā arī Eiropas pārtikas nodrošinājumu.

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2027.gada, ārkārtas sanāksmē apspriestie pasākumi nenodrošina spēcīgai politikai nepieciešamo kopīgumu un strukturālo integritāti. Gluži pretēji – tie pastiprina neatbilstības starp dalībvalstīm, grauj vienoto tirgu un kropļo konkurenci. Piedāvātā otrā finanšu elastības uzlabojumu kārta dalībvalstīm nemaina ES lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu pamatbažas.

Turklāt KLP joprojām ir sadalīta vienotajā fondā, apdraudot gan lauksaimnieku ienākumu stabilitāti, gan politikas pamatmērķus, kas noteikti Eiropas Savienības Līgumos.

Runājot par godīgu tirdzniecību un savstarpīgumu, lai gan mēs esam gatavi dot ieguldījumu darbā pie savstarpīguma un nepieciešamajā kontroles uzlabošanā uz robežām, ierosinātie pasākumi tikai daļēji ierobežo riskus, ko rada tirdzniecības nolīgumi, kas apdraud Eiropas ražošanas standartus. COPA COGECA turpina aicināt noraidīt Mercosur nolīgumu, kas joprojām ir kļūdains darījums, kas kaitētu ES lauksaimniecības konkurētspējai un apdraudētu tās ražošanas modeļa pašus pamatus. ES lauksaimnieki nevar atbalstīt tādus nolīgumus kā ar Mercosur vai Maroku, kas uzrāda lielā mērā atšķirīgus ražošanas standartus, kas apdraud Eiropas lauksaimniecības taisnīgumu, konkurētspēju un ilgtermiņa noturību.

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem iepirkuma cenu pieaugums jau ir līdz pat 20%, pateicoties oglekļa robežkorekcijas mehānisma (CBAM) stāšanās spēkā, rada nepanesamu spiedienu uz lauksaimniecības nozari. Kā vairākkārt norādījuši ES lauksaimnieki un lauksaimniecības kooperatīvi, mēslošanas līdzekļu iekļaušana CBAM nav atļauta ES lauksaimniecībai, kas joprojām ir strukturāli atkarīga no importa. Lauksaimniecības un lauksaimniecības ministru lūguma neatlikšana no lauksaimniecības un lauksaimniecības atbalsta mehānisma (CBAM) nozarei ir būtisks trieciens. Pastāv apņemšanās rīkoties, kam ir jāpārvēršas tūlītējās darbībās, lai nodrošinātu gan mēslošanas līdzekļu pieejamību, gan izmaksu ziņā pieņemamu cenu. Turklāt, lai gan vislielākās labvēlības režīma tarifu atcelšana noteiktiem mēslošanas līdzekļu importa veidiem ir pozitīvs solis, tā joprojām ir lielā mērā nepietiekama, jo tā neattiecas uz galvenajiem mēslošanas līdzekļiem, ko tieši izmanto lauksaimnieki.

Runājot par vienkāršošanu un juridisko noteiktību, pozitīvs signāls ir iespēja novērtēt vides tiesību aktu (Ūdens pamatdirektīva, dabas direktīvas un Nitrātu direktīva) kumulatīvo ietekmi, apsvērt proporcionalitāti un apspriesties ar lauksaimniekiem uz vietas, kā arī iespēja apsvērt dzīvnieku slimību profilakses un finanšu instrumentus.

COPA COGECA atkārtoti uzsver: Eiropas lauksaimniekiem ir nepieciešami skaidri, ilgstoši lēmumi, nevis puspasākumi. Eiropas lauksaimniecības nākotne un 450 miljonu iedzīvotāju pārtikas nodrošinājums ir atkarīgs no spēcīgas un konkurētspējīgas nozares. Iestāžu darbam ir jāturpinās, un likumdevēju lomai ir izšķiroša nozīme turpmākajos soļos.

ES lauksaimniecības kopiena joprojām ir pilnībā mobilizēta un turpinās sadarboties ar ES iestādēm, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus uz vietas, lai uzlabotu šīs ES stratēģiski svarīgās nozares konkurētspēju un noturību.

COPA COGECA preses relīzes tulkojums.