ES lauksaimniecības ministri vienojas par pasākumiem nozares konkurētspējas un noturības stiprināšanai

Sanāksme apliecināja ES apņemšanos uzņemties atbildību par nozares nākotni un pilnībā apzināties steidzamību, kas šobrīd jūtama lauksaimniecības un pārtikas sektorā. Tika uzsvērta nepieciešamība mazināt spiedienu uz lauksaimniekiem, vienlaikus radot jaunas attīstības un izaugsmes iespējas.

Sanāksmes rezultātā panākta vienošanās par vairākiem konkrētiem pasākumiem, tostarp ciešāku politisko koordināciju ES līmenī, lauksaimnieku ienākumu stabilizēšanu un riska pārvaldības instrumentu pilnveidi, konkurētspējas stiprināšanu, inovāciju un digitalizācijas veicināšanu, kā arī administratīvā sloga mazināšanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī lauku apvidu dzīvotspējas saglabāšanai un jauno lauksaimnieku atbalstam.

1. KLP atbalsta nodrošināšana: budžets un daudzgadu finanšu shēma pēc 2027.gada

Lai sasniegtu KLP mērķus, tostarp nodrošinātu pienācīgu iztiku lauksaimniekiem, publiskais atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu paredzamu ienākumu atbalstu, stimulus, krīzes pārvaldību un investīciju iespējas lauksaimniekiem. Tas ir pienācīgi atzīts priekšlikumā par Nacionālajiem un Reģionālajiem partnerības plāniem, kas nodrošina, ka lauksaimnieki un lauku kopienas visā ES arī turpmāk paļausies uz nodrošinātu budžetu ES līmenī. Nacionālais un Reģionālais partnerības fonds nodrošinās norobežotu piešķīrumu 293,7 miljardu eiro apmērā, vienlaikus nodrošinot dalībvalstīm papildu resursus, lai papildinātu šo nodrošināto piešķīrumu. Nacionālais un Reģionālais partnerības plāns kopumā piedāvā potenciālu sasniegt vairāk nekā šodien, atrodot sinerģiju starp izdevumiem darbībām, kas sniedz labumu lauksaimniecībai un citām politikas jomām, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanai un enerģētikai.

Turklāt Komisija ierosināja vienoto drošības tīklu 6,3 miljardu eiro apmērā, kas faktiski divkāršo pašreizējo krīzes rezervi un pasargās lauksaimniekus no iespējamās tirgus krīzes ietekmes. Turklāt lauksaimnieki gūs labumu no iespējas saņemt krīzes maksājumus no 10 % elastības summas valsts un reģionālajos partnerības plānos dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai dzīvnieku slimību gadījumā.

2. Mēslošanas līdzekļi: pieejamības un cenas ziņā pieņemamas cenas uzlabošana, vietējās ražošanas stiprināšana un atkarības mazināšana

Komisija tagad ierosina papildu pasākumu tarifu samazinājumu veidā. Komisija uz laiku apturēs atlikušos vislielākās labvēlības režīma tarifus amonjakam, urīnvielai un, ja nepieciešams, dažiem citiem mēslošanas līdzekļiem. Tiks ieviesti aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasākumi ir mērķtiecīgi un ka ieguvumi tiek nodoti lauksaimniekiem. Šis pasākums varētu stāties spēkā drīzumā 2026.gadā un kopumā būtu tādā pašā apjomā kā izmaksas, kas rodas no CBAM mehānisma. Vienlaikus Komisija turpinās strādāt pie mēslošanas līdzekļu izmaksu samazināšanas, izmantojot tirdzniecības nolīgumus, tostarp Mercosur, ES un ASV kopīgā paziņojuma īstenošanu un notiekošās sarunas ar gāzes bagātiem partneriem, piemēram, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai nodrošinātu piegādi un stiprinātu Eiropas noturību.

Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt mēslošanas līdzekļu cenas, jo īpaši izmantojot Mēslošanas līdzekļu tirgus novērošanas centru.

Vidējā termiņā Komisija jau ir paziņojusi par Mēslošanas līdzekļu rīcības plānu, kas tiks iesniegts 2026.gada 2.ceturksnī. Tas risinātu citus pasākumus, piemēram, tirgus pārredzamību un pārstrādātu barības vielu un alternatīvu pieejamības un izmantošanas palielināšanu, tostarp, ja nepieciešams, grozot tiesisko regulējumu.

3. Globālā konkurētspēja: vienlīdzīgi konkurences apstākļi un savstarpīgums

ES lauksaimniecības nozare jau ir eksporta lielvara, kuras lauksaimniecības pārtikas eksporta apjoms 2024.gadā sasniedza 235 miljardus eiro un pārpalikums bija 64 miljardi eiro. Tirdzniecība ir arī vitāli svarīga ES lauksaimniecības darbavietām, atbalstot 3 miljonus darbavietu ES, t.i., katru ceturto darbavietu nozarē. Tāpēc tirgus atvēršana trešajās valstīs, izmantojot ES tirdzniecības nolīgumu programmu, ir ļoti svarīga nozares ekonomiskajiem panākumiem. Paredzams, ka pats ES un Mercosur nolīgums palielinās ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportu uz reģionu par 50 %, vienlaikus nodrošinot 344 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un aizsargājot simboliskus ES pārtikas un dzērienu produktus no imitācijas.

Vienlaikus lauksaimnieku intereses vienmēr tiek rūpīgi ņemtas vērā ES pieejā tirdzniecības sarunām. Katrā nolīgumā ir iebūvēti aizsardzības pasākumi ar ierobežotu tirgus atvēršanu, rūpīgi kalibrētas kvotas jutīgiem produktiem, kas pakāpeniski tiek ieviestas, izmantojot lēnu/progresīvu liberalizāciju, un divpusēji aizsardzības pasākumi. Attiecībā uz Mercosur Komisija atzina lauksaimnieku jutīgumu, pārsniedzot ierasto pieeju un ierosinot vēl nebijušu aizsardzības instrumentu, kas nosaka, kā ES jāpiemēro aizsardzības klauzula. Aizsardzības pasākums ir apvienots ar ļoti uzticamu un spēcīgu uzraudzības procesu, “rokas bremzes” mehānismu, lai ātri reaģētu, ja negaidīts importa pieaugums apdraud kādu nozari, daļēji automātisku aizsardzības izmeklēšanas sākšanu, ja tiek novērotas noteiktas apjoma un cenu izmaiņas, un ļoti īsiem procesuāliem termiņiem izmeklēšanas veikšanai un pabeigšanai.

Turklāt pašreizējā tirgus ārkārtas rezerve (450 miljoni EUR/gadā) un nākotnes Vienotības drošības tīkls (ar ievērojamāku budžetu 6,3 miljardu EUR apmērā) var darboties, ja rodas nopietni tirgus traucējumi. Lai saglabātu nozares konkurētspēju, ir jānodrošina arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kā arī ES normatīvā vide, kas veicina konkurētspēju, noturību un inovācijas.

Tāpēc Komisija ir apņēmusies rīkoties saskaņā ar šādām iniciatīvām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un savstarpīgumu.

ES pārtikas un barības nekaitīguma noteikumi ir vieni no stingrākajiem pasaulē. Kā uzsvērts Lauksaimniecības un pārtikas vīzijā, Komisija cenšas panākt stingrāku importēto produktu ražošanas standartu saskaņošanu. Attiecībā uz visbīstamākajiem pesticīdiem, kas ir aizliegti ES, Komisija jau ir noteikusi principu, ka šādas pesticīdu atliekas nav atļautas ievest atpakaļ ES ar importētiem produktiem. Konkrētas darbības saskaņā ar šo principu ir šādas:

• Pētījuma uzsākšana, kas ietekmēs lauksaimniecības un pārtikas vīzijā minēto ietekmes novērtējumu.
• Priekšlikums grozīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai paredzētu iespēju neatļaut produktu importu ar visbīstamāko pesticīdu atliekām (pārtikas un barības nekaitīguma kopregulējums).
• Regulas projekts, ar kuru, ievērojot starptautisko standartu attīstību, tiek samazināti visi maksimālie atlieku līmeņi līdz tehniskajai nullei un tiek aizliegts importēt produktus, kas satur šādas atliekas.

Tas attiecas uz citrusaugļu, mango un papaijas importu. Komisija arī pastiprina savas darbības saistībā ar importa kontroli. 2026.–2027.gadā ārpussavienības valstīs veikto revīziju skaits tiks palielināts par 50 %, bet ES robežkontroles punktos veikto revīziju skaits — par 33 %. Komisija biežāk atjauninās oficiālo kontroļu pārbaužu līmeni uz robežām un sniegs atbalstu dalībvalstīm, kas veic lielāko daļu šo papildu pārbaužu. Janvāra beigās tiks izveidota īpaša ES darba grupa, kas apvienos Komisijas un dalībvalstu zināšanas un spēkus, lai padarītu importa kontroli efektīvāku visā ES. Papildus šiem pasākumiem Komisija jau ir ierosinājusi paplašināt izcelsmes valsts marķējumu atbilstoši nozaru īpatnībām un vienotā tirgus noteikumiem, ir pastiprinājusi savu reklāmas politiku ar lielāku budžetu 2026.gadam un uzsākusi ES mēroga kampaņu “Pērc Eiropas produkciju”.

4. Turpmāka vienkāršošana

Komisija ir paziņojusi, ka attiecībā uz dažiem tiesību aktiem notiks papildu novērtējums un dialogs, jo īpaši par Ūdens pamatdirektīvu, dabas direktīvām un Nitrātu direktīvu. Komisija ir uzklausījusi lūgumus šajā procesā ņemt vērā šo noteikumu kumulatīvo ietekmi un jo īpaši apsvērt to samērīgumu.

Šajā nolūkā 2026.gada 1.ceturksnī Komisija rīkos īstenošanas dialogu ar lauksaimniecības kopienu par visiem trim tiesību aktiem kopā, piedaloties gan par vidi atbildīgajam komisāram, gan par lauksaimniecību/pārtiku atbildīgajam komisāram.

Kopsavilkums:

Pārtikas nodrošinājums ir būtiska ES vispārējās drošības un suverenitātes sastāvdaļa. Tāpēc ir jānodrošina lauksaimniecības nākotne un konkurētspējīga lauksaimniecības pārtikas nozare Eiropā. ES ir gatava rīkoties vajadzības gadījumā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Savienība turpinās stingri aizstāvēt savas intereses lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma jomā un īstenot lauksaimniecības un pārtikas vīziju.