Francijas biškopja viedoklis: Ja nekas netiks darīts, biškopība Eiropā var kļūt tikai par hobiju!
11.10.2024 DrukātPar šā brīža kritisko situāciju biškopībā un savu skatījumu par turpmāko nākotni, šonedēļ ir paudis Copa-Cogeca darba grupas "Medus" priekšsēdētājs, biškopis Īvans Henjons /Yvan Hennion/.
“Kā profesionāls biškopis Francijas ziemeļos, kurš apsaimnieko 300 bišu stropus un 800 bišu saimes, es, tāpat kā daudzi citi biškopji visā Eiropā, esmu pārdzīvojis grūtu periodu. Eiropas medus tirgū jau vairākus gadus ir krīze un problēmas, ar kurām saskaramies, tagad ir sasniegušas kritisko punktu. Vairāku faktoru kombinācija, kā, piemēram, lēta importa pieplūdums, viltota medus pārpludinātais tirgus, klimata pārmaiņu ietekme, kā arī invazīvās sugas un kaitēkļi, biškopības nozari ir “nospiedusi uz ceļiem”, apdraudot mūsu iztikas līdzekļus.
Es un mani kolēģi no Copa-Cogeca esam pastāvīgi cēluši trauksmi par medus viltošanas skandālu, un šobrīd es esmu spiests runāt vēlreiz, jo situācija ir kļuvusi katastrofāla.
Reaģējot uz pieaugošajām bažām par medus viltošanu, Eiropas Savienība pēc manis un manu kolēģu lūguma ir sākusi veikt svarīgus pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Robežkontroles pastiprināšana un Medus direktīvas pārskatīšana ir nozīmīgi pasākumi, lai aizsargātu Eiropas biškopjus un veicinātu godīgāku un pārredzamāku tirgu. Tomēr mēs joprojām esam tālu no mūsu ierosinātā mērķa - līdz 2030.gadam panākt 0 % viltotu medu
Tāpēc mēs ļoti ceram, ka gaidāmā Eiropas “Medus platformas ekspertu grupa” noteiks efektīvus veidus, kā ieviest tik ļoti nepieciešamos rīkus. Mums ir vajadzīga stabila izsekojamības sistēma, lai labāk uzraudzītu medus piegādes ķēdi un atklātu krāpšanas gadījumus. Turklāt būtisks solis uz priekšu ir medus novērtēšanā izmantoto kvalitātes standartu uzlabošana, kā arī Eiropas references laboratorijas izveide, lai atjauninātu un saskaņotu analītiskās metodes un rezultātus.
Tomēr, pirmkārt un galvenokārt, ir ļoti svarīgi, lai visas dalībvalstis ieviestu jauno izcelsmes valsts marķējumu ar obligātu norādi uz burkas priekšējās etiķetes, kurā būtu uzskaitītas visas medus izcelsmes valstis, norādot to precīzu procentuālo daļu maisījumā, un tas būtu jādara bez jebkādām iespējamām atkāpēm, saskaņā ar kurām būtu jānorāda tikai četru lielāko daļu procentuālais daudzums, ja tās veido vairāk nekā 50 % no maisījuma. Šāda pārredzamība ir ļoti svarīga, lai atgūtu patērētāju uzticību un aizsargātu mūsu nozari.
Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā jaunākos tirgus rādītājus. 2024.gada pirmajā pusgadā Eiropas Savienības importētā medus vidējā cena bija tikai 2,17 eiro par kilogramu, kas ir par 14 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ķīnas un Ukrainas medus veido vairāk nekā 70 % no šā importa, un tā cena ir šokējoši zema - attiecīgi 1,28 eiro/kg un 1,75 eiro/kg. Tikmēr viena kilograma medus ražošana mums izmaksā no 3 līdz 4 eiro. Tā kā šī milzīgā cenu atšķirība neļauj mums konkurēt, nav brīnums, ka mūsu medus krājas noliktavās un netiek pārdots.
Mēs nepārtraukti uzdodam jautājumu, kā medu var pārdot tik lēti, vienlaikus saglabājot rentabilitāti. Dažās valstīs, īpaši tajās, kas ir vairāk pakļautas starptautiskajai tirdzniecībai, biškopji ir spiesti pazemināt cenas, lai tikai paliktu spēlē. Daudzi cīnās, lai izkļūtu no peļņas, un īpaši smaga situācija ir komerciālajiem biškopjiem. Ja mūs izspiedīs no tirgus, sekas medus ražošanai, apputeksnēšanas pakalpojumiem un vietējai ekonomikai var būt postošas.
Bez steidzama atbalsta Eiropas biškopji nespēs izdzīvot šajā arvien naidīgākā tirgū.
Ja netiks veikti nekādi pasākumi, biškopība var kļūt tikai par vaļasprieku, un Eiropa riskē zaudēt savu galveno medus ražotāja lomu, kļūstot tikai par importētā medus pārstrādes centru.
Tā kā trūkst efektīvu juridisko instrumentu, kas mūs atbalstītu ārkārtas krīzes laikā, ir pienācis laiks dalībvalstīm rīkoties un izveidot valsts līmeņa atbalsta pasākumus, lai aizsargātu biškopjus un nodrošinātu medus nozares ilgtspēju un ilgtspējību.
Esam gandarīti par to, ka prezidentvalsts Ungārija novembrī gaidāmajā Īpašajā lauksaimniecības komitejas sanāksmes darba kārtībā ir iekļāvusi biškopības jautājumu. Tagad mums ir nepieciešams, lai dalībvalstis izmantotu šo iespēju, stātos pretī problēmām, ar kurām saskaramies, un strādātu pie ilgtspējīgiem risinājumiem, kas nodrošinātu Eiropas biškopības nākotni.”