Īpašniekiem nav taisnīgu kompensāciju par ieguldījumu dabas vērtībās

Neskatoties uz to, tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kuras aptver milzīgas zemes platības - vairāk nekā 42 tūkstošus hektāru lielu teritoriju. Tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, ģimeņu labklājības līmeni un daudziem elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā, piemēram, malkas ieguvi apkurei vai līdzekļus zāļu iegādei.

Dabas vērtības radīja mežkopji

Īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iekļauti dabas liegumā, tiek ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās plānots iekļaut arī labas, kvalitatīvas mežaudzes, piemēram, koptas priedes ciršanas vecumā. Ja Latvijā veido jaunas aizsargājamas teritorijas, tādā gadījumā īpašnieks negūst plānotos ieņēmumus no sava īpašuma, tad ir jābūt mehānismam, kā īpašniekam šos zaudējumus kompensēt. Esošā kompensāciju sistēma nenodrošina saprātīgu sasaisti ar reālo īpašumu vērtībām. Dabas vērtību aizsardzība nedrīkst notikt uz cilvēku rēķina, kuri jau vairākās paaudzēs apsaimnieko savus īpašumus un pateicoties kuriem šīs vērtības radušās.

Biotopos koksne sapūs

Andis Malējs, Meža īpašnieku kooperatīvs «Mežsaimnieks» valdes loceklis: «Meža īpašnieku kooperatīvs «Mežsaimnieks» ir pašiem meža īpašniekiem piederoša privāto mežu apsaimniekošanas organizācija, kas šobrīd visā Latvijā apvieno vairāk nekā 1200 meža īpašniekus.

Kooperatīva viedoklis - ja īpašumā aizliedz saimniecisko darbību, nevar būt piedāvāta tikai viena iespēja - samainīt to pret citu īpašumu, jo dzimtas īpašumiem ir ne tikai saimnieciska, bet arī emocionāla vērtība.»

Andis Malējs min konkrētu piemēru, kur biotopā mizgrauzis jau iznīcinājis vairāk kā 100 m3 koksnes uz hektāra, bet kaitēkļu izplatīšanos ierobežot nav iespējams. Nokaltušie koki paliek mežā un sapūst, koksni izmantot nevar.» Viņš norāda, ka šādos mežos biotopi ar laiku var izzust, jo esošajām dzīvotnēm vairs netiks nodrošināti nepieciešamie apstākļi, mežus neviens nekops un savairosies invazīvās sugas.

Vai dabas aizsardzība nevairos siltumnīcefektu

Arī no Co2 piesaistes viedokļa pat neliels koku bojājumu apjoms būtiski samazina kopējo oglekļa uzkrājumu, ko to rāda AS «Latvijas valsts meži» un LVMI «Silava» pētījums «Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs». Tādēļ nepieciešams izvērtēt vai šāda dabas aizsardzības pieeja neradis atmosfērā ievērojamu sūtumnīcefekta gāzu daudzumu. Jau šobrīd meža īpašnieki iegulda lielu darbu, atjaunojot mizgraužu bojātās egļu audzes saimnieciskajos mežos, lai palielinātu oglekļa uzkrājumu nākotnē. Egļu audzēšana faktiski ir kļuvusi par loteriju - vai īpašniekam izdosies tās izaudzēt līdz ciršanas vecumam, vai arī mizgrauzis tās iznīcinās.

Par ieguldījumu dabas vērtības. Andis Malējs, Meža īpašnieku kooperatīvs «Mežsaimnieks» valdes loceklis: «Ja īpašumā aizliedz saimniecisko darbību, nevar būt piedāvāta tikai viena iespēja - samainīt to pret citu īpašumu, jo dzimtas īpašumiem ir ne tikai saimnieciska, bet arī emocionāla vērtība.»

Raksta oriģināls lasāms 2025.gada septembra laikrakstā "Meža avīze":

Īpašniekiem nav taisnīgu kompensāciju par ieguldījumu dabas vērtībās_1.lpp.

Īpašniekiem nav taisnīgu kompensāciju par ieguldījumu dabas vērtībās_8.lpp.