Viena no nozarēm, ko skar CBAM, ir arī lauksaimniecība, un, kā skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, slāpekļa minerālmēslu importa jomā ir sagaidāms izmaksu pieaugums un, iespējams, arī piegādes ķēžu izmaiņas, jo tirgus var pārorientēties uz ES ražotājiem vai zemāku emisiju piegādātājiem.

Saskaņā ar ES lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu apvienotās organizācijas Copa-Cogeca informāciju, CBAM ieviešana varētu paaugstināt slāpekļa minerālmēslu cenas par papildu 40–140 eiro par tonnu, norāda ZM. Cenas pieaugums atkarīgs no CO2 emisiju kvotu cenas ES. Paredzēts, ka CBAM tiks ieviests pakāpeniski un 2034.gadā sasniegs 100% apjomu.

Galvenā ietekme, pēc ZM teiktā, būs tiem lauksaimniekiem, kuri izmanto no trešajām valstīm importētos slāpekļa minerālmēslus. Paredzams, ka arī ES ražotajiem slāpekļa minerālmēsliem pieaugs cena, jo ražotājiem līdz ar CBAM nodokļa ieviešanu pakāpeniski tiek atceltas bezmaksas CO2 emisijas kvotas.

Tā kā mēslojums ir nozīmīga izmaksu pozīcija, kas veido 15-30 % no lauksaimniecības kultūraugu ražošanas izmaksām, tad CBAM atstās būtiski negatīvu tiešu iespaidu uz graudkopības, eļļas augu, dārzkopības, dārzeņu, kartupeļu, lopbarības audzēšanas nozarēs darbojošos lauksaimnieku kopējām ražošanas izmaksām.

ZM uzskata, ka pašreizējā tirgus un nozares situācija nav piemērota šāda mehānisma ieviešanai, jo tas lauksaimniecības nozarei radītu papildu finanšu slogu, jo tā ir atkarīga no minerālmēslu importa.

"CBAM ieviešana minerālmēsliem palielinās produkcijas pašizmaksu un iespējas konkurēt gan iekšējā ES, gan ārējā tirgū ar trešo valstu lauksaimniecības produkciju, jo tai netiks piemērots CBAM nodoklis minerālmēsliem. Jāņem vērā arī vairāki būtiski apstākļi, kuru ietvaros lauksaimniecības nozarei šobrīd jādarbojas, piemēram, nelabvēlīgie laika apstākļi un to radītās sekas; kā arī būtisks graudu cenas kritums. Šo faktoru kopums graudkopības nozari padara īpaši ievainojamu, un jebkādi papildu maksājumi par minerālmēslojumu šobrīd tiek vērtēti ļoti nelabvēlīgi," uzsver ZM.

Vairākas ES dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir sagatavojušas vēstuli EK un rosina atlikt vai apturēt CBAM piemērošanu slāpekļa minerālmēsliem. EK ir norādījusi, ka tā plāno uz laiku apturēt CBAM piemērošanu minerālmēsliem, tiklīdz regula būs pieņemta.