Kā vērtējat Uldi Auguli zemkopības ministra amatā? - jautā izdevums AgroTops
05.06.2026 Drukāt
Saeima šā gada 28.maijā apstiprināja Andra Kulberga vadīto valdību. Tajā zemkopības ministra amats uzticēts Saeimas deputātam Uldim Augulim, kurš iepriekšējās – Evikas Siliņas vadītajā valdībā no 2023.gada 15.septembra līdz 2025.gada 21.februārim bija labklājības ministrs. Šo amatu viņš agrāk ieņēma vēl divas reizes un trīs termiņus bija satiksmes ministra amatā. 2006. un 2007.gadā Uldis Augulis bija Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Savu vērtējumu par pašreizējo zemkopības ministru Uldi Auguli sniedz arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis:
"No kooperatīvu skatpunkta būtiskākais nav personālija pati par sevi, bet spēja nodrošināt politikas stabilitāti un prognozējamību. Lauksaimniecībā ilgtermiņa investīcijas – gan ražošanā, gan pārstrādē – tiek plānotas vairākus gadus uz priekšu, tāpēc bieža virziena maiņa rada būtisku risku nozarei. Pozitīvi vērtējams fakts, ka nozares vadībā nonāk politiķis ar pieredzi valsts pārvaldē. Tomēr vienlaikus jāuzsver, ka lauksaimniecība patlaban atrodas ļoti sarežģītā posmā: pieaug gan ražošanas izmaksas, gan tirgus svārstības, un tas prasa ātru, praktisku rīcību, nevis tikai stratēģisku redzējumu. Kooperatīvu skatījumā, svarīgākais būs tas,
vai ministrija spēs nodrošināt aktīvu dialogu ar nozari, uzklausīt konkrētus priekšlikumus un pieņemt lēmumus, kas uzlabo lauksaimnieku konkurētspēju, nevis palielina administratīvo slogu.
No aktualitātēm skaidri izriet, ka patlaban ir vairāki kritiskie virzieni, kuru risināšanu nevar atlikt. Tie ir šādi.
1. Ražošanas izmaksu jautājums (minerālmēsli, enerģija). Strauji kāpjošās izmaksas, īpaši saistībā ar minerālmēsliem un energoresursiem jau šobrīd ietekmē saimniecību spēju investēt nākamajā ražā. Nepieciešami risinājumi gan nacionālā, gan ES līmenī, lai mazinātu šo spiedienu.
2. Piena nozares stabilizācija. Piena tirgus Baltijas valstīs piedzīvo svārstības – pārprodukcija un ārējie faktori rada cenu kritumu, kas tieši ietekmē lauksaimnieku ienākumus. Šeit būtiska ir koordinēta rīcība ar pārstrādes nozari un kaimiņvalstīm.
3. Vietējās produkcijas pozīciju stiprināšana tirgū. Latvijā aizvien ir disproporcija starp vietējo ražošanu un importa īpatsvaru veikalu plauktos, īpaši piena sektorā. Nepieciešami instrumenti, kas veicina vietējās produkcijas konkurētspēju un noietu.
4. Kooperācijas un pārstrādes attīstība. Kooperatīvi uzsver, ka bez zemnieku kontrolētas pārstrādes nav iespējams panākt stabilas iepirkuma cenas un attīstību. Tas nozīmē, ka nepieciešams atbalsts investīcijām pārstrādē, kooperatīvu sadarbības veicināšanas pasākumu atbalsts un politikas prioritāte kooperācijai kā nozares attīstības instrumentam.
Piecu mēnešu laikā būtiskas strukturālas reformas paveikt ir grūti, noteikti iespējams ielikt pamatus un pieņemt svarīgus operatīvos lēmumus. Kooperatīvu skatījumā, šajā termiņā reāli paveicams: skaidra pozīcija ES līmeņa jautājumos (piemēram, par mēslojuma izmaksām un regulējumiem), aktīvs dialogs ar nozari un prioritāšu definēšana konkrētu atbalsta instrumentu korekcijas (īstermiņa risinājumi), signāls par ilgtermiņa virzienu – īpaši attiecībā uz pārstrādi un kooperāciju.
Šo un citu nozaru organizāciju vadītāju viedokli var izlasīt portālā lasi.lv, izdevuma "AgroTops" žurnālista U.Graudiņa viedokļu apkopojumā "Jautājam saimniekiem: Kā vērtējat Uldi Auguli zemkopības ministra amatā?"
