Kooperatīvu pārstrādes nākotne: LLKA, “Straupe” un Zemkopības ministrija vienojas par attīstības virzieniem

"Straupes" pieredze un izaicinājumi

Ivo Apenītis uzsvēra, ka kooperatīvs “Straupe” šobrīd piegādā pienu un piena produktus 34% pašvaldību iepirkumos, galvenokārt Rīgas slimnīcām un skolām. Tomēr tikai neliela daļa produkcijas nonāk pie patērētāja tieši, jo lielākoties to iegādājas ēdināšanas uzņēmumi. Kā norādīja Imants Balodis, aptuveni 20–25% produkcijas tiek realizēta "Straupes" veikalos, bet pārējā – mazumtirdzniecības tīklos.

Šī situācija izgaismo būtisku problēmu: kooperatīva biedri varētu nopelnīt vairāk, ja iepirkuma cena lielveikalos pietuvinātos gala pārdošanas cenai. Tas ļautu vieglāk finansēt investīcijas biedru saimniecībās un stiprinātu vietējo ražotāju kapacitāti.

Tirgotāju izmaksu pārlikšana uz ražotājiem

Rolands Feldmanis sarunā kritiski vērtēja Konkurences padomes ierobežotos instrumentus, kas neļauj efektīvi aizstāvēt vietējo ražotāju intereses. Viņš norādīja, ka “Straupe” piegādā dzīvo pienu ar īsu realizācijas termiņu, taču tiek faktiski sodīta ar norakstīšanas izmaksām, ko tirgotāji iekļauj pārdošanas cenā.

“Turklāt tirgotājs nevis vienā kvadrātmetrā pārdod vairāk litru piena, bet palielina kopējās tirdzniecības platības – par kurām faktiski ir jāmaksā piena ražotājam. Rodas jautājums – kāpēc ražotājam būtu jāsponsorē lielveikalu nekustamo īpašumu attīstība, ja tirgotājs uzcenojumu izskaidro ar savām investīcijām?” – uzsvēra R.Feldmanis.

Rezultātā, kā viņš piebilda, labuma guvējs ir nekustamā īpašuma attīstītājs, nevis ražotājs vai patērētājs.

Zemkopības ministrijas redzējums

ZM valsts sekretāra vietniece Liene Jansone informēja, ka pašlaik notiek pārtikas iepirkumu sistēmas reformas, un turpmāk šo segmentu uzraudzīs ZM. Viņa aicināja “Straupes” pārstāvjus aktīvi iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā par jaunajiem normatīvajiem aktiem, kas notiks līdz gada beigām.

L.Jansone uzsvēra, ka, lai gan ministrija nenosaka mazumtirgotāju darbību, tā var būtiski sekmēt vietējo produktu – gan "Straupes" piena, gan dārzeņu un citu Latvijas lauksaimnieku ražojumu – nonākšanu uz patērētāju galda. Viņasprāt, sabiedriskā sektora iepirkumiem jābūt veidotiem tā, lai tie arvien vairāk balstītos uz vietējās izcelsmes produkciju un tā veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Tāpat L.Jansone norādīja, ka pašvaldībām tiks piedāvāts plašāk izmantot Latvijas Lauksaimniecības un izglītības konsultāciju centra izstrādāto platformu “Novada Garša”, lai stiprinātu vietējo ražotāju atbalstu un nodrošinātu Latvijā ražotas bioloģiskās produkcijas pieejamību, nevis importu. Kā pozitīvu piemēru viņa minēja Siguldas novada pieredzi.

Attīstības perspektīvas

Diskusijā tika apspriesta arī Straupes zīmola atpazīstamība un iespējas palielināt produkcijas realizāciju. Imants Balodis iepazīstināja ar modernizācijas projektiem, emisiju samazināšanas iniciatīvām un trauku otrreizējās izmantošanas sistēmu vairumtirdzniecībā, kas samazina izmaksas un pasargā vidi.

Liene Jansone akcentēja arī jaunu produktu attīstības nozīmi, īpaši UHT piena pieprasījumu, norādot, ka vietējiem pārstrādātājiem trūkst kapacitātes, bet kooperatīviem vēl nav pietiekami savu rūpnīcu, lai nodrošinātu stabilas piegādes.

LLKA pozīcija

Noslēgumā Rolands Feldmanis apliecināja LLKA atbalstu ministrijas virzītajām iniciatīvām:

“Zemkopības ministrijas nemitīgais atbalsts lauksaimnieku pārstrādes attīstībā ir būtisks. Kooperācija ir instruments, kas apvieno ražotājus un veido pamatu turpmākai attīstībai – arī pārstrādes virzienā, kurā kooperatīvu lomai būtu jākļūst vēl nozīmīgākai. Tas stiprinātu nozares ilgtspēju, vietējo pārtikas ražotāju konkurētspēju un sabiedrības uzticību Latvijas lauksaimniecībai.”