Latvijas piena lopkopības konkurētspēja un pārstrādes loma
15.05.2026 Drukāt
Žurnāla Latvijas Lopkopis 2026.gada maija numurā publicēts LLKC ekonomikas konsultanta Raivja Andersona izvērsts pētījums par Latvijas piena lopkopības konkurētspēju starptautiskā kontekstā. Latvijas saimniecības tajā salīdzinātas ar Igaunijas, Polijas, Somijas, Nīderlandes un Īrijas piensaimniecībām, izgaismojot nozares stiprās un vājās vietas un sniedzot ieskatu izmaksu struktūrā, investīciju efektivitātē un darbaspēka produktivitātē.
Andersons norāda, ka Latvijai kā piena eksportētājvalstij konkurētspējas nodrošināšana starptautiskā līmenī ir būtisks uzdevums un to nosaka vairāki savstarpēji saistīti faktori - ražošanas izmaksas, produktivitāte, investīciju efektivitāte, darbaspēka izmantošana un spēja efektīvi apsaimniekot resursus. Salīdzinājums ar minētajām valstīm rāda, ka Latvijas piensaimniecības kopumā ir konkurētspējīgas un spējīgas izturēt starptautisko konkurenci. Tajā pašā laikā būtiska nozīme ir izmaksu struktūras optimizācijai, jo lielāko izmaksu daļu veido lopbarība, investīcijas un darbaspēks. Investīcijas, ja tās tiek izmantotas mērķtiecīgi un efektīvi, ļauj būtiski uzlabot produktivitāti un samazināt izmaksas uz vienu produkcijas vienību.
Pētījumā uzsvērts, ka konkurētspējas pamatā ir efektīva resursu - zemes, darbaspēka un kapitāla - izmantošana, kā arī spēja sasniegt augstu piena ražošanas apjomu ar iespējami zemākām izmaksām.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis akcentē, ka ilgtspējīga konkurētspēja nav iespējama bez attīstītas pārstrādes Latvijā. Pārstrāde ļauj radīt augstāku pievienoto vērtību nekā svaigpiena realizācija, un tas savukārt nozīmē, ka kooperatīvi un pārstrādātāji var maksāt lauksaimniekiem lielāku cenu par pienu, uzlabojot saimniecību ienākumus un stabilitāti. Ja pārstrāde nenotiek Latvijā, pievienotā vērtība aizplūst uz citām valstīm.
Šobrīd tikai neliela daļa Latvijā saražotā piena tiek pārstrādāta pašiem zemniekiem piederošos kooperatīvos, kas būtiski ierobežo iespējas pilnībā izmantot nozares potenciālu. Vienlaikus pieaugošās prasības pārtikas drošībai, energoefektivitātei un videi nozīmē, ka pārstrādei nepieciešami arvien lielāki ieguldījumi, un bez mērķēta atbalsta tas var kavēt nozares attīstību.
Latvijas piena lopkopība kopumā ir konkurētspējīga, taču turpmākā izaugsme būs atkarīga no mērķtiecīgām un efektīvām investīcijām, produktivitātes celšanas un - īpaši - pārstrādes attīstības Latvijā. Bez spēcīgas kooperatīvu pārstrādes ķēdes pilnvērtīgu konkurētspēju sasniegt nav iespējams, jo tieši pārstrāde nodrošina vērtības pieaugumu un lielākus ienākumus lauksaimniekiem.
Ar pilnu Raivja Andersona rakstu var iepazīties žurnāla Latvijas Lopkopis 2026.gada maija numurā (6.–7.lpp.).
