LLKA atskats uz aizvadīto 2017.gadu
03.01.2018 Drukāt
Par aizvadītā GADA LEPNUMU Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) droši var nosaukt 15.gadskārtas atzīmēšanu kopš LLKA dibināšanas 2002.gadā, kad četri graudu kooperatīvu – „Daiva”, „VAKS”, „LATRAPS” un „Vārpa”, kā arī divu piena kooperatīvu „Dzēse” un „Laura”– vadītāji lēma par biedrības dibināšanu, lai sakārtotu kooperācijas nozari par labu lauksaimniekiem. Šobrīd LLKA apvieno 50 kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas piena, graudu, augļu un dārzeņu, gaļas, kā arī meža nozarēs.
Lai arī šo 15 gadu laikā gan nozaru, gan atsevišķiem kooperatīviem ir bijuši arī vairāki krīzes momenti, tomēr apkopotā informācija kopš 2010.gada, kad LLKA Zemkopības ministrijas uzdevumā veic lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu, liecina, ka atbilstīgo kooperatīvu apgrozījums no 176 milj. eiro 2009.gadā ir pieaudzis uz 405 milj. eiro 2016.gadā.
Šo gadu laikā kooperācija Latvijā ir attīstījusies milzīgos tempos un pašreiz Latvijā strādājošās atbilstīgās kooperatīvās sabiedrības, kas pateicoties savu biedru atbalstam un Eiropas Savienības fondu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir investējušas pārstrādes kompleksu izveidē un infrastruktūras sakārtošanā vairāku miljonu apmērā, liek cerēt, ka kooperācijai Latvijā ir ielikti stabili pamati.
Uz GADA NERAŽU šā vārda vistiešākajā nozīmē var attiecināt lielo vasaras un rudens ilgstošo lietavu izraisītos postījumus tīrumos, pļavās un uz lauku ceļiem, kuri lauksaimniekiem radīja milzīgus gan ražas, gan finansiālos zaudējumus. Arī graudu kooperatīvi to asi izjuta, kad kaltēt nācās prakstiski slapju labību, kā rezultātā elektroenerģijas jaudas sezonas ietvaros nācās tērēt dubultā. Tāpat arī tīrumu sagatavošana ziemāju sējai Latvijā vidēji tika apgūta tikai 50 % apmērā no plānotajiem apjomiem. Savukārt, apsētās ziemāju platības ir cietušas no pārliekā mitruma, kas ietekmēs arī jaunās ražas sezonas apjomus.
Viena no GADA AKTUALITĀTĒM, pie kuras risināšanas darbs jāturpina arī jaunajā gadā, ir esošās kārtības saglabāšana elektrības jaudas pieslēgšanai – lai gan lauksaimnieki, gan atbilstīgās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un kooperatīvās sabiedrības ar ražotāju organizāciju statusu var bez maksas atslēgt un bez maksas pieslēgt papildus elektrības jaudas, kas nepieciešamas sezonas laikā. Šā brīža esošā aprēķinu metodika par papildu jaudas pieslēgšanu vienam graudkopības kooperatīvam veido papildus 5 līdz 15 tūkstošus eiro izdevumus. Tā kā lauksaimniecība ir viena no galvenajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, ir būtiski jāizanalizē visi aspekti, lai sadārdzinātās elektrības jaudas lavīnveidīgi neietekmē arī pārējo Latvijas ekonomisko telpu.
GADA MĒRĶIS: Ar LLKA iniciatīvu un līdzdalību aizvadīto divu gadu laikā ir noritējis intensīvs darbs pie jauna Kooperatīvo sabiedrību likuma izstrādes. Paredzēts, ka jaunā likuma redakcija stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Ceram, ka jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums vēl aktīvāk veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību un sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.
