LLKA: nepieciešama ambiciozāka ES lauksaimniecības politika un mērķtiecīgs atbalsts Baltijas valstīm
12.06.2026 Drukāt
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), reaģējot uz Kipras prezidentūras piedāvāto pieeju sarunām par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu (MFF), pauž nopietnas bažas par nepietiekamu uzmanību lauksaimniecības sektora nākotnes izaicinājumiem.
Kipras prezidentūra nesen prezentēja savu redzējumu par vienošanos starp dalībvalstīm, balstoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu un vienotā fonda struktūru. Tomēr, kā uzsver Eiropas lauksaimnieku organizācijas Copa un Cogeca, šī pieeja rada vilšanos – piedāvātais finansējuma līmenis lauksaimniecībai neatspoguļo pieaugošos pārtikas drošības, klimata un pārejas izaicinājumus.
Lai gan priekšlikums paredz saglabāt Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un nodrošināt noteiktus stabilitātes mehānismus, tas neatbilst nepieciešamajai ambīcijai. Nomināli saglabātais KLP budžets – aptuveni 293,7 miljardi eiro – reālajā izteiksmē nozīmē finansējuma samazinājumu, turklāt paredzēts arī samazinājums finansējumam lauksaimniecības jomā Eiropas Konkurētspējas fonda ietvaros. Tas padziļina plaisu starp politiskajām ambīcijām un pieejamajiem resursiem.
Šajā kontekstā LLKA uzsver, ka īpaši būtiski ir ņemt vērā Austrumeiropas un pierobežas valstu specifiku.
“Strādājam roku rokā ar Baltijas valstu nevalstiskajām organizācijām, kā arī Somijas partneriem. Somijas–Baltijas sadarbības grupa aktīvi pauž, ka atbalsts Krievijas pierobežas valstīm šobrīd nav pietiekams,” norāda LLKA pārstāvis Rolands Feldmanis.
Viņš uzsver, ka šajos reģionos investīciju riski ir augstāki, kas būtiski ierobežo iespējas attīstīt augstākas pievienotās vērtības lauksaimniecības produktus. Tādējādi pieaug kapitāla nepieejamības plaisa, kas apgrūtina Baltijas valstu konverģenci ar vidējo Eiropas attīstības līmeni.
Lai stiprinātu reģiona intereses, LLKA cieši sadarbojas ar Lietuvas un Polijas partneriem, veidojot tā dēvēto Višegradas asi, kas aktīvi iestājas par Austrumeiropas valstu vajadzību ņemšanu vērā ES politikas veidošanā. Vienlaikus LLKA uzsver, ka Baltijas valstīm ir arī unikāli izaicinājumi – gan sarežģītāki klimatiskie apstākļi, gan tieša robeža ar Krieviju, kas ietekmē drošības situāciju un investīciju vidi.
Latvijā šī darba koordinācijā aktīvi iesaistās nozīmīgākās lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima (Maira Dzelzkalēja-Burmistre, Valters Zelčs), kā arī LOSP ar tās dalīborganizācijām, veidojot vienotu pozīciju un stiprinot Latvijas balsi starptautiskajā līmenī.
LLKA pievienojas Copa un Cogeca aicinājumam Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam izmantot gaidāmās sarunas, lai būtiski stiprinātu KLP – nodrošinot adekvātu finansējumu, skaidrus noteikumus un ilgtermiņa stabilitāti. Īpaši svarīgi ir rast risinājumus, kas samazina reģionālās nevienlīdzības un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību visās dalībvalstīs.
Plašāk par Baltijas un Somijas sadarbību:
LLKA piedalās Baltijas–Somijas lauksaimnieku organizāciju tikšanās Kauņā
