LLKA vēršas pie Zemkopības ministrijas par gaļas importa kontroli no Mercosur valstīm

Pēdējos mēnešos vairāku ES dalībvalstu nozares medijos publicēta informācija par iespējamām sankcijām un pat daļēju aizliegumu Brazīlijas liellopu gaļas importam ES tirgū. Iemesls ir atkārtoti konstatēti neatbilstības gadījumi pārtikas drošības, izsekojamības un ES aizliegto vielu – tostarp atsevišķu hormonu un veterināro preparātu – lietošanas jomā. Auditi Brazīlijas gaļas eksporta uzņēmumos ir atklājuši nopietnas nepilnības veterinārajā uzraudzībā, kas rada pamatotas bažas arī par produkciju, kura nonāk Latvijas tirgū.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par ES un Mercosur brīvās tirdzniecības līguma ietekmi. Ja kvalitātes, dzīvnieku labturības un vides prasības Latvijas un citu ES lauksaimnieku saimniecībās ir krietni stingrākas nekā Brazīlijas vai Argentīnas lielsaimniecībās, vietējiem ražotājiem nākas konkurēt nelīdzvērtīgos apstākļos – kopējā tirgū, bet pēc atšķirīgiem noteikumiem.

Latvijas gaļas ražotāji – jo īpaši liellopu un cūku audzētāji – jau šobrīd saskaras ar virkni izaicinājumu. Augstas izmaksas dzīvnieku labturības un bioloģiskās drošības prasību ievērošanai, stingras vides un notekūdeņu attīrīšanas normas, sadārdzinājušies energoresursi un loģistikas izmaksas, kā arī klimatisko apstākļu noteiktā nepieciešamība pēc ziemas lopbarības krājumiem rada būtiski augstāku produkcijas pašizmaksu nekā Dienvidamerikas saimniecībām.

Tikmēr importētā gaļa no Mercosur valstīm Latvijas tirgū nonāk par ievērojami zemākām cenām. Šo cenu starpību veido vairāki savstarpēji saistīti faktori – zemākās ražošanas izmaksas (zeme, darbaspēks, lopbarība), atļautās tehnoloģiskās un veterinārās prakses atšķirības (tostarp atsevišķu augšanas stimulatoru lietošana, kas ES ir aizliegta), kā arī apjomradītie ietaupījumi lielajās Dienvidamerikas saimniecībās, kas ir nesalīdzināmi lielāki. Tāpat jāņem vērā, ka uz ES tirgu bieži tiek nosūtīta zemākas šķiras produkcija, ko izcelsmes valsts patērētāju ķēžu augstākajos segmentos parasti nepieņem.

Šādos apstākļos rodas vairāki riski. Patērētājs, nezinot par atšķirībām ražošanas standartos, var saņemt produktus, kuru ražošanas process neatbilstu ES prasībām, ja tos audzētu Latvijā. Vietējais ražotājs negodīgas konkurences apstākļos zaudē tirgus daļu, un, samazinoties vietējai ražošanai, sarūk arī Latvijas pārtikas pašnodrošinājums – stratēģiski svarīgs rādītājs krīzes situācijās un ģeopolitiskās nenoteiktības laikā.

Vēstulē LLKA lūdz Zemkopības ministrijai sniegt informāciju par pēdējos gados Latvijā ievestās gaļas apjomiem no Mercosur valstīm, Pārtikas un veterinārā dienesta veikto kontroļu biežumu, fizisko un laboratorisko pārbaužu īpatsvaru no kopējā ievestā apjoma, kā arī izmantotajiem riska kritērijiem pārbaužu atlasē. Tāpat asociācija jautā par konstatētajām neatbilstībām, par to, vai pēc citās ES valstīs identificētajiem incidentiem kontroles Latvijā ir pastiprinātas, un vai ministrija saskata nepieciešamību apsvērt papildu ierobežojumus vai pastiprinātus kontroles pasākumus gaļas importam no augsta riska trešajām valstīm.

LLKA ieskatā pārtikas drošības prasībām un kontroles intensitātei ir jābūt līdzvērtīgai gan attiecībā uz vietējo, gan importēto produkciju. Pretējā gadījumā vienlaikus pastāv gan pārtikas drošības riski patērētājiem, gan tirgus konkurences kropļošanas riski vietējiem ražotājiem. Pārtikas drošības standarti un godīgi konkurences apstākļi nav atdalāmi jautājumi – tie kopā nosaka, vai Latvijas patērētājs var paļauties uz veikalu plauktos piedāvāto produkciju un vai Latvijas lauksaimnieks var turpināt strādāt savā valstī.

LLKA gaida Zemkopības ministrijas rakstisku skaidrojumu un ir gatava kopīgā darbā meklēt risinājumus, kas stiprina gan Latvijas patērētāja, gan ražotāja interešu aizsardzību.