Meža nozares darba grupas sēdē uzsver nepieciešamību pēc ieguldījumiem kooperatīvu attīstībā

Diskusijas ievadā MPKS "Mežsaimnieks" valdes priekšsēdētājs Māris Dreija uzsvēra, ka meža nozares attīstība nav iespējama bez būtiskiem ieguldījumiem. “Lai attīstība būtu straujāka, ir jāveic ieguldījumi – tie ir ekonomikas pamati,” norādīja M.Dreija, piebilstot, ka ar konsultāciju projektiem vien nepietiek, lai veidotu stabilus un dzīvotspējīgus kooperatīvus. Viņš atgādināja, ka pērn tika izveidots viens meža nozares kooperatīvs, taču šobrīd tas tiek likvidēts, jo nav izdevies piesaistīt biedrus. “Nav iespējams piesaistīt kooperatīvam biedrus, ja nav tālākas attīstības, kas vērsta uz pievienoto vērtību,” viņš skaidroja.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nozares struktūra, kurā privātie uzņēmēji koncentrējas uz cirsmu ieguvi, savukārt meža kopšanas un ataudzēšanas darbi, kas ir mazāk rentabli, kā arī izglītošana par meža audzēšanu, kopšanu produktivitātes kāpināšanu, paliek novārtā. Tostarp kooperatīvi ir viens no zināšanu centriem meža īpašniekiem. “Mežsaimniecības attīstību traucē tas, ka cirsmu noņem, jo tur ir peļņa, un pamet meža īpašnieku – lai pats tiek galā ar stādīšanu, kopšanu”, skaidro Andis Malējs, MPKS "Mežsaimnieks" valdes loceklis. Tā ir neefektīva meža zemes apsaimniekošana. Viņš arī piebilda, ka bieži pēc cirsmas novākšanas īpašnieks pārdod meža zemi ārvalstu investoriem vai fondiem, kas vēl vairāk saasina ilgtspējas jautājumu Latvijas ekosistēmas bilancei.

A.Malējs akcentēja, ka kooperatīvi ir tie, kas veic sanitāru apsaimniekošanu, izglīto biedrus un veicina ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tomēr, lai kooperatīvi varētu attīstīties, tiem ir nepieciešama sava meža kopšanas tehnika. “Tikai tad biedriem var nodrošināt papildus pakalpojumus un aug arī kooperatīva pienesums un vērtība, kas piesaista arvien lielāku skaitu biedru – tos, kas nevēlas pārdot savu mežu, bet to apsaimnieko,” viņš uzsvēra.

LLKA valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis papildināja diskusiju, norādot uz meža nozares transformāciju: “Meža nākotne nav vairs tikai koksnē, bet pakalpojumos, ko tas sniedz sabiedrībai – ekosistēmā, ko rada mežs, tai skaitā starpnozarē – agromežniecībā.” Viņš uzsvēra, ka kooperatīviem ir potenciāls kļūt par sabiedrībai nozīmīgiem spēlētājiem, ja tiem tiek nodrošināti nepieciešamie resursi.

Sanāksmes laikā tika aktualizēta arī pašvaldību loma meža apsaimniekošanā. Tika diskutēts par iespēju, ka pašvaldības varētu nodot savus mežus apsaimniekošanā kooperatīviem, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pārvaldību un vietējo kopienu iesaisti. Tāpat tika apspriesta KEIS projekta ieviešana meža nozares kooperatīvos, kur informatīvo semināru vadīja LLKA biroja darbinieki, rosinot izmantot uzlaboto sistēmu ikdienas darbā.

Darba grupas pārstāvji vienojās, ka nepieciešams iegūt valsts atbalstu līdzīgi kā lauksaimniecībā – gan ieguldījumiem materiālajos aktīvos, gan apmācību programmām, kurās jau šobrīd aktīvi iesaistās meža kooperatīvi.

Nākamā Meža nozares darba grupas sanāksme notiks jau 10.septembrī, kad grupas pārstāvji tiksies ar ZM valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, lai turpinātu sarunas par atbalsta mehānismiem un kooperatīvu lomas stiprināšanu mežsaimniecībā.

Sēdē piedalījās meža īpašnieku kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Dreija, valdes loceklis un Biznesa sistēmu risinājumu un mārketinga daļas vadītājs Andis Malējs (Mežsaimnieks), kā arī LLKA pārstāvji Sanita Putniņa un Rolands Feldmanis.

Projekts “Elektroniskās sistēmas izveide kooperatīvo sabiedrību datu pārvaldībai un sadarbības ar biedriem digitalizācijai” (proj.reģ.nr.19-00-A01620-000074) tiek realizēts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atklāta projektu iesniegumu konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.2 apakšpasākuma “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei” ietvaros.