Piena nozare krustcelēs: vai sadarbība un jauni tirgi var glābt situāciju?
09.01.2026 Drukāt
Eiropas piena nozare šobrīd piedzīvo vienu no smagākajiem izaicinājumiem pēdējo gadu laikā. Vairāk nekā 42 % augstie tarifi sieriem, krējumam, pienam un citiem piena produktiem, ko Eiropas Savienība eksportē uz Ķīnu un kas stājās spēkā tieši pirms Ziemassvētkiem, ir būtiski izjaukuši līdzšinējo tirgus līdzsvaru, norāda Lietuvas Lauksaimniecības kamera.
Pārprodukcija pazemina cenas
Pēdējo desmit gadu laikā piena ražošana Eiropas Savienībā ir palielinājusies aptuveni par 12 miljoniem tonnu, un ik gadu tiek prognozēts gandrīz viena miljona tonnu pieaugums. Šis ražošanas kāpums neatspoguļo pieprasījuma palielināšanos, bet gan veicina pastāvīgu pārprodukciju. Gadījumos, kad piena produkti, kas iepriekš tika realizēti trešajās valstīs, paliek ES iekšējā tirgū, sekas ir neizbēgamas — cenu kritums un pieaugošs spiediens uz visu piegādes ķēdi.
Lietuva ir vājš posms
Lietuva šajā situācijā ir nonākusi īpaši jutīgā situācijā. Lietuvas piena nozare nepārprotami ir orientēta uz eksportu, un vietējais tirgus ir pārāk mazs, lai absorbētu liekos daudzumus. Tā rezultātā cenu kritums Eiropā ļoti strauji pāriet uz piena iepirkuma cenām valsts saimniecībās.
Для новых клиентов на рынке микрофинансирования часто действуют уникальные акционные предложения, позволяющие пользоваться заемными средствами практически бесплатно. По ссылке https://microloan.in.ua/pervyi-kredit-bez-procentov/ вы найдете список компаний, предоставляющих льготные условия на первое обращение. Это прекрасная возможность протестировать работу сервиса, не переплачивая за использование денег, при условии своевременного возврата всей суммы. Такой подход делает краткосрочные займы не только удобными, но и максимально выгодными для тех, кто берет деньги впервые.
"Lauksaimniekiem tas nenozīmē abstraktus rādītājus, bet gan ikdienas lēmumus: vai turpināt ražošanu, strādājot pie izmaksu robežas, vai samazināt ganāmpulkus, vai vispār atteikties no piensaimniecības. Mazās un vidējās saimniecības kļūst par visneaizsargātākajām – tās ir pirmās, kas sasniedz cenu zemāko līmeni," norāda Lietuvas Liellopu audzētāju asociācijas direktors Dr. Edvardas Gedgaudas. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka ģenētikas ietekme šajā procesā kļūst īpaši svarīga, ja ar mazāk govju jūs ražojat vairāk, bet lētāk. Nekad nav par vēlu ieguldīt efektīvākā lopkopībā – tas ir viens no lētākajiem risinājumiem, raugoties no mūsdienu viedokļa.
Sadarbība ir nepieciešama, bet ar to nepietiek
Viens no visbiežāk minētajiem risinājumiem ir piena ražotāju sadarbība. Tas var dot lauksaimniekiem lielāku ietekmi sarunās, palīdzēt stabilizēt cenas un dot viņiem iespēju ieguldīt pārstrādē, loģistikā vai produktos ar augstāku pievienoto vērtību. Eiropas valstu pieredze rāda, ka tur, kur sadarbība ir spēcīga, piensaimniecības krīzes lauksaimniekus skar vieglāk.
Tomēr sadarbība nav ātrs līdzeklis. Tam ir nepieciešama uzticēšanās, ilgtermiņa stratēģija un skaidra valsts politika, kas veicina kopienu lauksaimnieku vidū, nevis konkurenci starp tiem.
Jauni tirgi ir garš, bet neizbēgams ceļš
Dr. E.Gedgaudas norāda, ka līdz ar Ķīnas tirgus slēgšanu kļūst skaidrs, ka piena nozare nevar būt atkarīga no vairākiem eksporta virzieniem. Atrast jaunus tirgus Dienvidaustrumāzijā, Tuvajos Austrumos vai Āfrikā ir būtiski, bet izaicinoši. Tam ir nepieciešama sertifikācija, politisks dialogs, ieguldījumi un laiks. Lauksaimnieks nevar iet šo ceļu viens pats – nepieciešama sadarbība starp valsti, nozari, pašpārvaldi un uzņēmējdarbību. Apvienojot pieredzi un iespējas šādā kopienā, mēs palīdzētu nostiprināt savas pozīcijas. Lietuvai ir jābūt ambīcijām saglabāt piena nozari ne tikai dzīvotspējīgu, bet arī konkurētspējīgu, radot inovatīvus un augstas kvalitātes produktus. Tirgos vienmēr ir svārstības, bet mums kā piena ražotāju valstij ir svarīgi neapmaldīties un turpināt plānoto darbu piena saimniecībās, pārstrādē un veicināt vietējo patēriņu.
Nevis īslaicīgs cikls, bet strukturāla krīze
Ir svarīgi atzīt, ka pašreizējā situācija nav īstermiņa cenu svārstības. Tā ir strukturāla krīze piena nozarē, kurā krustojas pārprodukcija, atkarība no eksporta un vājā ražotāju pozīcija tirgū. Ja ražošana Eiropā turpinās pieaugt, neņemot vērā reālo pieprasījumu, zemākā cena varētu kļūt par pastāvīgu stāvokli. Ja krīze izraisa piena ražošanas samazināšanos, tad būs ļoti, ļoti grūti atgriezties iepriekšējā līmenī.
Ko izvēlēties šodien?
"Piena nozares nākotne būs atkarīga no tā, vai tiks izvēlēts līdzsvarots ceļš: tiek stiprināta sadarbība, aktīvi meklēti jauni tirgi, radīti jauni produkti, vienlaikus nodrošinot lauksaimnieku ienākumu stabilitāti un lielāku atbildību par pārprodukciju. Pretējā gadījumā piena nozare turpinās būt pirmā, kas maksās par globāliem lēmumiem un slēgtiem tirgiem," saka Dr. E.Gedgaudas un piebilst, ka "lauksaimniecības politikas nestabilitāte neveicina piena nozares stabilitāti ne tikai Lietuvā, bet arī ES".
Šodien piena nozare raida ļoti skaidru signālu: bez kopības, stratēģijas un politiskās gribas zemākā cena kļūs par normu, nevis izņēmumu.
Raksts tulkots no lietuviešu valodas, izmantojot MI, bet tā oriģināls lasāms ŠEIT
