Precizēti lauksaimnieciskās produkcijas integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas nosacījumi

Precizējumi noteic, ka lauksaimniecības produkcijas audzētājam, ja viņš vēlas uzsākt lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu un vēlas tikt iekļauts Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā, jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz tas Valsts augu aizsardzības dienestā līdz 22.maijam – tam pašam datumam, kad iesniedzams pieteikums Eiropas Savienības tiešā atbalsta maksājumiem Lauku atbalsta dienestā. Tātad turpmāk audzētājiem nebūs jāatceras divi dažādi iesniegumu iesniegšanas datumi.

Noteikumi precizē, ka audzētājam, nodrošinot lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība visā saimniecībā kopumā.

Augu integrētajam audzētājam ir nosacījums, ka jāveido uzskaites sistēma katram laukam. Bet, tā kā vienā laukā varbūt vairāki kultūraugi un viens kultūraugs var augt arī vairākos laukos, grozījumi precizē nosacījumu, lai norma būtu vieglāk piemērojama dažādās situācijās.

Nosacījums par augsnes agroķīmisko izpēti vai augsnes agroķīmiskajām analīzēm jāpilda katram integrētās lauksaimniecības produkcijas audzētājam, bet finanšu resursu trūkuma dēļ ne vienmēr tas izdarāms visai platībai uzreiz. Tādēļ audzētājiem, kas vēl nav reģistrēti Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un kas neapsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi īpaši jutīgajās teritorijās, gadskārtēji augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic 15% apsaimniekotās platības, tādējādi izpildot nosacījumu, ka augsnes kartes nepārsniedz septiņu gadu vecumu. Tātad audzētājam jau šogad, līdz 2016. gada 31. decembrim jāveic augsnes izpēte ne mazāk kā 15 procentos apsaimniekotās platība, līdz 2017.gada 31.decembrim jābūt izpētei veiktai ne mazāk kā 30 procentos apsaimniekotās platības, līdz 2018.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 45 procentos apsaimniekotās platības, līdz 2019.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 60 procentos apsaimniekotās platības, līdz 2020.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 75 procentos apsaimniekotās platības, līdz 2021.gada 31.decembrim – ne mazāk kā 90 procentos apsaimniekotās platības, un līdz 2022. gada 31.decembrim izpētei jābūt veiktai visā apsaimniekotajā platībā.

Noteikumi noteic arī kazeņu, vīnogu un aroniju stādīšanas optimālo stādīšanas attālumu, ar ko papildināts noteikumu 1.pielikums.

Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra noteikumos Nr.1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība"" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.