Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījumos Saeimas Tautsaimniecības komisija lūdz TM ietvert LLKA nosacījumus

Kā skaidro R.Feldmanis, Komisijas sēdē nācās pārliecināt gan Tieslietu ministrijas (TM), gan arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjus nesasteigt pieņemt likuma grozījumus, kas vairāk piemēroti citām uzņēmējdarbības formām vai arī biedrībām, bet vēlreiz pārskatīt iespējas kooperatīviem izvērtēt nosacījumus, kas tiem ir vairāk piemēroti. Tautsaimniecības komisijas deputāti atbalstīja R.Feldmaņa paustos argumentus un lūdza Tieslietu ministrijas pārstāvjus vēlreiz uzklausīt un ņemt vērā LLKA sniegtos priekšlikumus.

“Protams mēs vēlētos, ka lauksaimnieku kooperatīvi var darboties kā informācijas tehnoloģiju uzņēmumi vai Latvijā esošās skandināvu kapitāla bankas – nodrošinot biedram bezmaksas tehniskus līdzekļus iesaistei lēmumu pieņemšanā un arī lai mūsu zemnieki ir tik turīgi, ka var veltīt laiku un līdzekļus kooperatīva pārvaldīšanai, tirgus situācijas pētīšanai, konsultācijām ne tikai lauksaimniecības jomā, bet arī finansēs - visu to, ko var atļauties tikai ļoti seni vai kapitālu uzkrājuši uzņēmumi Rietumeiropā. Mēs tiecamies uz izcilību, bet pašreiz,  kad kooperācija ir vēl tikai attīstības posmā, ir ļoti svarīgi, ka norit klātienes sanāksmes un par to attālinātām versijām lemj kooperatīva izvirzītā valde vai padome. Tas ļauj gan ietaupīt līdzekļus, gan nodrošina tūlītēju atgriezenisko saiti un nerada juridiskus precedentus, kas var paralizēt kooperatīva darbu, nenonākot pie kopīga lēmuma kopsapulces laikā,” argumentē LLKA ģenerāldirektors R.Feldmanis.

Tautsaimniecības komisijas loceklis Mārtiņš Felss, kas, tostarp, iesniedza papildus priekšlikumus un iesaistījās grozījumu apspriešanas procesā, uzsvēra, ka kooperācijas attīstība lauku vidē ir ļoti būtiska -  tā nodrošina darba vietas un rada pamatu kopīgai izaugsmei. Kā arī tieši kooperācija veicina lauku apdzīvotību - nodrošina ne tikai ražotās pārtikas izejvielu pietiekamību, bet arī eksporta plūsmu. Savukārt, eksports kāpina valsts labklājības līmeni.