Seminārā apspriež Latvijas klimata politiku un tās integrāciju nozarēs

Seminārs tika veidots divās sadaļās, kur pirmajā apsprieda “zaļā budžeta” ietvara ieviešanas iespējas Latvijā, savukārt otrajā – ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējas Latvijā.

KEM valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos Dagnis Dubrovskis, stāstot par Latvijas klimata politiku un tās integrāciju nozarēs, uzsvēra, ka ilgtermiņa finansējumam ir jāpalīdz risināt Latvijas saistības pret klimata neitralitāti. Mums ir jāsasniedz klimata neitralitāte jau 2050.gadā. Vienlaikus ir jānodrošina, lai nesamazinās iekšzemes kopprodukts un pēc iespējas mazāka būtu ietekme uz tautsaimniecību.

“Mūsu biedriem ir gan meža, gan arī lauksaimniecības zemes, bet ne visi biedri ir aktīvi lauksaimnieki. Mums kopā arī turpmāk būs jāstrādā tā, lai optimāli pārvaldītu visus zemes īpašumus, kas pieder biedriem, maksimizējot arī tos ieguvumus klimata pārmaiņu kontekstā. Kā viens no iespējamiem risinājumiem – kombinēt emisijas starp meža un lauksaimniecības sektoriem”, komentē kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis A.Malējs.

LLKA ģenerāldirektors R.Feldmanis papildina, ka meža nozarei ir jānodrošina emisiju piesaiste, respektīvi, mežsaimniecībai būs jākompensē citos sektoros radītās emisijas. Un mērķa iestāšanas termiņš ir ļoti tuvs, ņemot vērā faktu, ka plānošana meža nozarē notiek īsākā ciklā – 15 līdz 20 gadu periodā. Līdz ar to noteikti lauksaimniecībā palielināsies agromežsaimniecības disciplīnas nozīme, kas šobrīd ir tikai savas attīstības iedīgļa stadijā.

Seminārā izskanēja secinājums, ka viens no līdzekļiem, kā mainīt sabiedrības paradumus ir emisijas tirdzniecības sistēmas (ETS) jeb tirdzniecības kvotu sistēmas ieviešana.

Pēc trīs gadiem, kad stāsies spēkā ETS 2, palielināsies degvielas cena, jo tās patērētājiem nāksies maksāt par piesārņojumu. Zināmi izņēmumi būs zemkopībai, bet pārējiem – degviela izmaksās dārgāk.