KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

1.1.Dibinātāji 

KS dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim, bet maksimālais skaits netiek ierobežots.

Piezīme:
Par dibinātājiem no KSL viedokļa var būt jebkurš tiesību subjekts - fiziskā persona, juridiskā persona un pat Komerclikumā regulētā personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība), kura ir tiesību subjekts, bet kurai nav juridiskās personas statusa. Par dibinātāju var būt jebkura privāto tiesību juridiskā persona, t. sk. kapitālsabiedrība, kuras vienīgais dalībnieks (akcionārs) ir publiska persona (valsts, pašvaldība u. tml.). Par dibinātāju var būt arī ārvalsts fiziskās personas (bez Latvijas pilsonības) un arī ārvalsts juridiskās personas.

KSL nesniedz atbildi, vai par dibinātāju vai biedru var būt Latvijas publiska persona. Publiskajās tiesībās darbojas princips, ka “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Tā kā atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantam publiska persona privāto tiesību jomā var darboties tikai ar kapitālsabiedrības starpniecību, tad varētu uzskatīt, ka vispārējais regulējums liedz valstij, pašvaldībai vai citai publiskai personai kļūt par KS dibinātāju vai biedru. Izņēmums ir paredzēts attiecībā uz KS paveidu – krājaizdevu KS, jo Krājaizdevu sabiedrību likuma 5.pants ļauj pašvaldībai būt par krājaizdevu KS biedru. Vienlaikus tā kā šie ierobežojumi attiecas tikai uz Latvijas publisku personu, tad nevar izslēgt iespēju, ka par KS dibinātāju vai biedru kļūst citas valsts publiska persona (valsts, pašvaldība, iestāde u. tml.). 

JĀŅEM VĒRĀ!
Dibinātāji ar reģistrācijas brīdi automātiski kļūst par KS biedriem. Ja KS statūtos ir noteikti ierobežojumi biedriem, tad tie pilnībā attiecas arī uz dibinātājiem.

Piemēram, ja KS biedri var būt tikai fiziskās personas, tad arī dibinātāji var būt tikai un vienīgi fiziskās personas. Tātad par dibinātājiem var būt tikai tādas personas, kas atbilstoši izstrādātajiem statūtiem vēlāk var būt par šīs KS biedriem. Vienlaikus biedra statusa iegūšana neatņem personai dibinātāja statusu. Piemēram, ja šī persona kā dibinātājs uzņēmās īpašas saistības vai arī veica darbības, kas nebija saskaņotas ar citiem dibinātājiem, tad šai personai joprojām saglabājas individuāla atbildība. Dibinātājam ar biedra statusa iegūšanu neizbeidzas atbildība par darbībām vai pārkāpumiem, kas izdarīti dibināšanas procesa laikā.

Piezīme:
Par KS dibinātāju nevar būt arī fiziskā persona, kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību (KSL 6.panta pirmā daļa).

Nevar izslēgt iespēju, ka konkrētai personai ir arī citi individuāla veida ar tiesas nolēmumu noteikti ierobežojumi, kas liedz vai ierobežo kļūt par dibinātāju. Piemēram, ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju, tad dibināšanas darbībām, iespējams, ir nepieciešama arī aizgādņa piekrišana vai līdzdarbošanās (Civillikuma 1408.pants). Nepilngadīgas personas savu rīcībspēju īsteno ar likumisko pārstāvju starpniecību.  Savukārt juridiskās personas un personālsabiedrības savu rīcībspēju (piedalīšanos KS dibināšanā) īsteno ar likumisko pārstāvju (valde vai biedrs ar pārstāvības tiesībām) vai līgumisko pārstāvju (pilnvarnieks, prokūrists) starpniecību.