KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

KS dibināšanu imperatīvi reglamentē likums, nosakot priekšnoteikumus KS nodibināšanai, taču pats nodibināšanas akts ir atkarīgs tikai no dibinātāju privāttiesiskās gribas izpausmes likuma ietvaros, pilnībā ievērojot privātas autonomijas principu. KS nodibināšana ir privāttiesisks darījums Civillikuma 1403.panta izpratnē, kura rezultātā tiek nodibinātas tiesiskās attiecības starp dibinātājiem (vēlāk - biedriem), kā arī (jau pēc KS nodibināšanas) starp biedriem un KS kā pilnvērtīgu tiesību subjektu.1 KS dibināšana notiek, dibinātājiem vienojoties par KS veidošanu. Dibinātāji izveido un atzīst sev par saistošiem KS statūtus. Nodibināšana nav iespējama ar dibinātāju vienkāršu vai kvalificētu balsu vairākumu.  

Vecā KSL 14.panta piektā daļa paredzēja iespēju, ka statūtu pieņemšanai nepieciešama vairāk nekā puse visu dibinātāju balsu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Nav iespējama situācija, ka par dibinātāju (biedru) piekrīt kļūt tāda persona, kas kategoriski nepiekrīt statūtos paredzētajai kārtībai. Gan no sistēmas, gan no loģikas viedokļa dibināšanas procesā visiem dibinātājiem ir jāpanāk vienošanās (kompromiss) arī par statūtu redakciju, pretējā gadījumā dibinātāji izstāties jau dibināšanas procesa laikā vai neilgi pēc KS izveidošanas. Nav arī saprātīgi mākslīgi nodalīt dibināšanas līguma un statūtu pieņemšanu, jo šie procesi var tikt veikti vienlaikus.

Saprātīga persona nepiekritīs kļūt par dibinātāju vispār neinteresējoties, kāda būs KS būtība un pārvaldības kārtība. Tā kā kritēriji biedriem tiek izvirzīti statūtos un dibinātājs automātiski kļūst par biedru, tad persona nemaz nevar būt droša, vai tā ir tiesīga būt par dibinātāju kamēr nav apstiprināta statūtu gala redakcija. Līdz ar to arī statūtu pieņemšanai dibināšanas procesā ir nepieciešama vienprātība (KSL 12.panta otrā daļa).

Jau pirms KS izveidošanas (reģistrēšanas) dibināšanas procesā ir saskatāmas civiltiesiskas sabiedrības pazīmes. Dibinātāju kopums, kas apvienojies ar mērķi veikt dibināšanas darbības un izveidot KS, pastāv kā dibinātāju apvienība – civiltiesiska sabiedrība Civillikuma izpratnē. Šāda apvienība beidz pastāvēt līdz ar KS reģistrēšanu, jo ir sasniegusi savu mērķi.2 Ja dibināšanas procesā radīsies neskaidrības vai tiesiskie strīdi starp dibinātājiem, tad šādām attiecībām piemēros Civillikuma regulējumu par sabiedrības līgumu. Tādējādi līdz KS nodibināšanai var uzskatīt, ka pastāv KS dibināšanas stadijā un dibinātāju savstarpējās attiecības apspriežamas saskaņā ar Civillikuma regulējumu par sabiedrības līgumiem. 

KSL 9.panta trešā daļa paredz, ka dibinātāji ar KS dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgumā nav noteikts citādi. Piemēram, dibinātāji var vienoties, ka statūtu izstrādi, konta atvēršanu kredītiestāde, atbilstošu valdes locekļu kandidātu atlasi, pieteikuma iesniegšanu Uzņēmumu reģistram u. c. darbības veic viens dibinātājs vai vairāki dibinātāji dažādās kombinācijās. Tomēr šāda darbību sadalīšana ir vairāk attiecināma uz tehniskām (organizatoriskām) funkcijām. Dibināšanas līgumā nevar paredzēt tādu darbu dalīšanu, ja KSL prasa visu dibinātāju rīcību, piemēram, visi dibinātāji paraksta dibināšanas līgumu, statūtus un pieteikumu Uzņēmumu reģistram. Tā kā dibināšanas līgumu paraksta visi, tad arī pārvaldes institūcijas (valde, padome, revidents) dibinātāji ieceļ kopīgi.

Piezīme:
Dibinātāji, kuri dibināmās KS vārdā rīkojušies pirms KS reģistrācijas, uzņemas personisku atbildību un ir solidāri atbildīgi (KSL 58.panta pirmā daļa). Dibinātāji nevar vienoties, ka kāds no dibinātājiem nav atbildīgs.

Piemēram, dibinātājiem ir jānoslēdz telpu nomas priekšlīgums, jāatver pagaidu norēķinu konts uz dibināmās KS vārda, jāveic maksājumi par KS reģistrāciju u. tml. Ja KS dibināšana (reģistrēšana) būs sekmīga, tad šīs saistības pārņems izveidotā KS. Tomēr KS valde vai vismaz viena desmitdaļa biedru trīs mēnešu laikā pēc KS reģistrēšanas var celt iebildumus un tad šo jautājumu izlemj biedru kopsapulce (KSL 58.panta trešā daļa). Iespējamos strīdus starp dibinātājiem un jau reģistrēto KS par dibināšanas procesā uzņemtajām saistībām var izskatīt arī tiesā civilprocesuālā kārtībā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ KS izveide nenotiks, tad dibinātāji atbilstoši sabiedrības līguma nosacījumi būs personiski atbildīgi. Ja dibinātāji rīkojas kopīgi vai arī dibinātājs rīkojas viens, bet ar pārējo dibinātāju piekrišanu vai to uzdevumā, tad dibinātājiem būs solidāra (kopīga) atbildība (Civillikuma 1669.-1690.pants). Ja kāds dibinātājs veic individuālu darbību, kas nav saskaņota ar pārējiem dibinātājiem (pārkāpj pilnvarojumu), tad šim dibinātājam būs individuāla atbildība. Dibinātāji ir arī solidāri atbildīgi par radītajiem zaudējumiem un šāda atbildība noilgst tikai piecu gadu laikā pēc KS reģistrēšanas (KSL 60.pants).