KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Tā savā ziņā ir ļaunprātīga biedra statusa un biedru tiesību izmantošana un rīkošanās pretēji KS ilgtermiņa interesēm.[1] Faktiski šāda biedra rīcība varētu tikt uzskatīta kā pretēja vienīgajam KSL paredzētajam kritērijam – KS pakalpojumu izmantošana.

Piezīme:
Biedra statusa iegūšanai ir nepieciešams arī izpildīt, vai apņemties izpildīt biedra saistības, t. sk. kapitāla nodrošināšanu (vismaz vienas pajas apmaksu), iestāšanās maksas un biedra naudas apmaksu.

Ja ir noteikta nesamērīgi augsta biedra iestāšanās maksa, biedra nauda vai cita veida maksājums, tad arī to var uzskatīt par pretēju atvērtības principam, īpaši, ja KS ir vērsts uz nekomersantu piesaisti. Piemēram, ja KS iestājas vairāki draugi un nevēlas pieļaut citu biedru uzņemšanu, tad pastāv risks nesamērīgi pacelt iestāšanās maksu, lai mākslīgi ierobežotu jaunu biedru uzņemšanu. Šāda rīcība būtu vērtējama kā pretēja atvērtības principam.

Piezīme:
Izņēmuma gadījumos arī pienākums izmantot balsstiesības vai pienākums piedalīties biedru kopsapulcēs var tikt noteikts kā biedru saistība (pienākums). 

Tomēr no KSL viedokļa biedra dalība sanāksmēs un balsošana ir tiesības, nevis pienākums, tāpēc tikai ārkārtīgi retos gadījumos varētu pastāvēt situācija, ka biedrs tiek sodīts par savu tiesību neizmantošanu. Vienlaikus pēc līdzības pasaulē ir vairāk nekā 20 valstis, kur ar likumu ir noteikts, ka pilsoņiem ir jāpiedalās vēlēšanās, pretējā situācijā draud sodi vai likumos paredzēti ierobežojumi.[2] Tādējādi KS varētu būt tiesības statūtos paredzēt neaktīvo biedru izslēgšanu, ja tam ir paredzēts saprātīgs mehānisms un tas ir vērsts, piemēram, uz fiktīvo biedru izskaušanu. KS gan primāri būtu jādomā par citām metodēm, kā motivēt biedrus aktīvāk līdzdarboties KS pārvaldē, t. sk. atvieglot iespējas biedriem paust savu viedokli (elektroniskā balsošana, balsošana pa pastu, pilnvaroto personu izmantošana, savlaicīga informācijas sniegšana biedriem u. tml.). Plašāk par šo aspektu skatīt sadaļā 2.Biedru kopsapulce.

JĀŅEM VĒRĀ!
KSL tas vairs gramatiski netiek paredzēts, tomēr joprojām saglabājas princips, ka biedru uzņemšanā nevar pastāvēt diskriminācija. Diskriminācijas aizliegums izriet jau no Latvijas Republikas Satversmes 91.panta.

Dažādos likumos vai starptautisko dokumentos[3] ietvertais diskriminācijas gadījumu uzskaitījums ir uzskatāms tikai par ilustratīvu piemēru, nevis par izsmeļošu uzskaitījumu – dzimums, vecums, sociālā izcelšanās, tautība, reliģiskā pārliecība, politiskie uzskati u. tml. Apstāklis, ka KSL atšķirībā no vecā KSL (3.panta 1.punkts) nav tieši paredzēts diskriminācijas aizliegums nenozīmē, ka šis princips vairs netiek piemērots.

Piezīme:
KS, gan izvirzot kritērijus biedru uzņemšanai, gan praktiski lemjot par biedru uzņemšanu, nedrīkst pastāvēt tieša vai netieša diskriminācija.

Citām populārākajām uzņēmējdarbības formām nepastāv šāds atvērtības princips. Individuālais komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) jau pēc savas būtības ir paredzēts tikai vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai. Personālsabiedrībā jauna biedra ienākšana parasti ir iespējama tikai gadījumā, ja tam piekrīt visi esošie biedri (skatīt Komerclikuma 79., 87. un 96.pantu). SIA jauna dalībnieka ienākšanā arī ir ļoti ierobežota, jo daļu pārdošanas gadījumā pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības, bet citādāka atsavināšana ir pieļaujama tikai ar dalībnieku sapulces piekrišanu, kā arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā jaunās daļas pienākas proporcionāli esošajiem dalībniekiem (skatīt Komerclikuma 188., 189. un 199.pantu). AS gadījumā jaunu akcionāru ienākšana ir atkarīga no AS statūtiem un akcionāru vairākuma gribas (skatīt Komerclikuma 238. un 253.pantu). Jaunu akcionāru ienākšana ir salīdzinoši viegla, ja akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, jo šādā situācijā nevar pastāvēt akciju atsavināšanas ierobežojumi un jebkurš interesents var šīs akcijas iegādāties regulētajā tirgū (biržā). Vienlaikus par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) var kļūt arī tāda persona, kurai nav nekādas saistības un pat zināšanu par kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem un veikto komercdarbību.

[1] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p. 9/ (skatīts 18.10.2019.)

[2] Skatīt, piemēram: https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/obligata-daliba-velesanas-latvija-reala-vai-utopiska-ideja/ (skatīts 18.10.2019.)

[3] Piemēram: ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 2.pants, Darba likuma 7.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 6.pants, Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likuma 2.panta pirmā daļa.