KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Starptautiskā prakse gan liecina par iespējamiem izņēmumiem no minētā principa. Pastāv iespēja, ka attiecībā uz otrās un trešās pakāpes KS tiek veidoti izņēmumi.[1] Piemēram, otrās pakāpes KS, kurā visi biedri ir tikai citas KS, tiek pieļauta iespēja balsu skaitu paredzēt atbilstoši (proporcionāli) šī KS pārstāvēto biedru skaitam. Vienlaikus šāda balsstiesību gradācija var būt ļoti problemātiska, jo pašas mazākās organizācijas var zaudēt jebkādu ietekmi, bet lielākās organizācijas sagrābt varu. Arī balsstiesību sadalījums būtu ārkārtīgi sarežģīts un to būtu regulāri jāpārskata, aktualizējot biedru skaitu. Atkāpes varētu pastāvēt arī uz jaukta tipa KS, kur daļa biedru ir fiziskās personas, bet daļa biedru ir citas KS, kas pārstāv lielāku personu loku. Citu valstu normatīvie akti pieļauj iespēju balsstiesību apjomu sasaistīt ar saņemto pakalpojumu apjomu.[2] Tāpat balsstiesību apjoms var tikt piesaistīts veiktajam ieguldījumam pamatkapitālā. Piemēram, Francijā biedru, kuri neizmanto KS pakalpojumus, balsstiesību apjoms ir atkarīgs no veiktā ieguldījuma, paredzot gan, ka šādas balsstiesības nevar pārsnieg 35 procentus no kopējām balsstiesību skaita. Savukārt Vācijā vienam biedram var tikt piešķirtas līdz pat trijām balsīm, ja tas ir veicis īpašu ieguldījumu pamatkapitālā.[3]

Piezīme:
Latvija nav izvēlējusies nevienu no šiem modeļiem, jo KSL nepieļauj veidot atkāpes no principa viens biedrs - viena balss.

KSL atļauj par KS biedru būt arī jebkurai juridiskajai personai, t. sk. citai KS (KSL 14.pantā lietotais termins persona ir plašs un aptver ikvienu tiesību subjektu). Tomēr KS būtu rūpīgi izvērtējams, vai vienmēr ir izdevīgi kļūt par citas KS biedru, jo šādi tā var zaudēt savu ietekmi. Šādu apsvērumu dēļ arī KSL 56.panta pirmās daļas 1.punktā ir īpaši uzsvērts, ka kļūšana par citas KS biedru ir svarīgs jautājumus, kuru parasti vajadzētu apstiprināt biedru kopsapulcē.

Piezīme:
Princips “viens biedrs - viena balss” ir KS būtiska atšķirība jo īpaši no kapitālsabiedrībām, kur balsu skaits ir atkarīgs no veiktajām investīcijām - apmaksātā akciju vai pamatkapitāla daļu skaita (skatīt Komerclikuma 211.panta pirmo daļu un 279.panta pirmo daļu).

Kapitālsabiedrībām pamatprincips ir “jo lielāka līdzdalība pamatkapitālā, jo vairāk balsu”.[4] Tā kā katram KS biedram ir viena balss, tad KS ir vairāk tendēta uz vienlīdzību un vara nepieder bagātajiem, kuri var atļauties daudz investēt. Investora tipa biedriem, veicot arī papildu apjomīgas investīcijas, nav iespējams pilnībā pārņemt kontroli pār KS pārvaldību. Tādējādi tā ir arī KS pievienotā vērtība visai sabiedrībai kopumā, jo KS modelis netiešā veidā mazina nevienlīdzību starp dažādiem sociālajiem slāņiem.

Demokrātiskas pārvaldes konkrēta struktūra ir atkarīga no katras KS. KSL tikai piešķir likumisko (minimālo) ietvaru pārvaldes struktūrām (biedru kopsapulce un valde), kā arī KS var papildus veidot savas struktūras - pārstāvju sapulci, padomi, dažādas valdei vai padomei pakļautas komitejas u.tml.

JĀŅEM VĒRĀ!
Tomēr, veidojot jebkādas pārvaldes struktūras, ir jāsaglabā princips, ka biedriem saglabājas kontrole. Biedru kontroles tiesības pār KS nav nododamas citām personām. Arī gadījumā, ja biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, biedri saglabā savu netiešo kontroli KS pārvaldībā, ieceļot un atceļot pārstāvjus (KSL 43.panta trešā daļa).

Pārstāvju sapulces izveidošana nenozīmē demokrātiskas pārvaldes principa ierobežošanu, jo biedri savu demokrātisko kontroli realizē caur pārstāvjiem, kā arī biedriem saglabājas virkne ar būtiskām tiesībām, t. sk. iegūt visu nepieciešamo informāciju (KSL 43.panta septītā daļa). Turklāt arī pārstāvju sapulces izveidošana vai pārstāvju ievēlēšanai (pārstāvības normai) ir jāatbilst demokrātiskas pārvaldes principam.

Piezīme:
Biedra tiesības pilnvarot citu sev uzticamu personu piedalīties biedru kopsapulcē nav uzskatāmas par kontroles tiesību nodošanu. Ja biedrs pats personīgi nevar piedalīties biedru kopsapulcē, viņš savas biedra tiesības var realizēt ar pilnvarnieka starpniecību (KSL 36.panta pirmā daļa). Pilnvarotā persona joprojām pilnībā rīkojas biedra vārdā un interesēs.[5]

Vecais KSL paredzēja, ka biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam, ja vien statūti neparedz īpašu pilnvarošanas kārtību. Šāda kārtība bija pretrunā ar demokrātijas principu, jo būtiski ierobežoja biedra tiesības piedalīties KS pārvaldē.[6] Statūtos nav atļauts ierobežot biedra dalību biedru kopsapulcē ar pilnvarnieka starpniecību.

JĀŅEM VĒRĀ!
Vienlaikus, lai ierobežotu iespējas pilnvarojumu un pārējo biedru pasivitāti izmantot ļaunprātīgi, KSL 36.panta otrā daļa paredz, ka viena persona uz pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs KS biedrus. Ja pilnvarā norādīts balsošanas uzdevums par katru biedru kopsapulces darba kārtības jautājumu, viena persona var pārstāvēt neierobežotu biedru skaitu.

Šādi ierobežojumi gan attiecas tikai uz līgumiskās pilnvarošanas gadījumiem. Piemēram, ja KS biedri ir juridiskās personas, kuru valdē ir viena un tā pati persona, tad šo juridisko personu valdes loceklis kā likumiskais pārstāvis var pārstāvēt visus šos biedrus.

JĀŅEM VĒRĀ!
KSL 36.panta pirmā daļa paredz, ka pilnvarai ir jābūt rakstveida formā, lai to varētu pievienot protokolam un ieinteresētās personas varētu pārliecināties par pilnvarojuma esamību, kas var ietekmēt arī biedru kopsapulces lēmumu tiesiskumu.

Ņemot vērā, ka vecais KSL pieļāva KS statūtos paredzēt pilnvarošanas kārtību, praksē ir konstatējamas situācijas, kad KS statūti paredz tiesības pilnvarotajai personai piedalīties biedru kopsapulcē tikai tad, ja uzrāda “biedra grāmatiņas oriģinālu” vai “biedram piešķirto paju”. Ja papildus spēkā esošai rakstveida pilnvarai (no kuras ir nepārprotami identificējams biedrs un viņa griba pilnvarot konkrēti identificēto personu) KS statūti vai biedru kopsapulces organizētājs (valde) pieprasa pilnvarotajai personai uzrādīt papildu dokumentus, tad tas varētu tikt uzskatīts kā KSL neatbilstošs ierobežojums. Ja pilnvarotajai personai tiks liegta dalība biedru kopsapulcē neatbilstošu iemeslu dēļ, tad tas būs biedru kopsapulces organizēšanas pārkāpums un var būt pamats biedru kopsapulces lēmumu apstrīdēšanai (KSL 41.pants).

JĀŅEM VĒRĀ!
Demokrātiskā pārvalde (kontrole) nozīmē arī, ka būtiskākos lēmumus pieņem paši biedri (KSL 31.pants). KSL paredz noteiktus jautājumus, kas ir ekskluzīvā biedru kopsapulces kompetencē, kā arī pieļauj un veicina iespēju, ka KS statūtos var paredzēt papildu jautājumus, kas ir ekskluzīvā biedru kopsapulces kompetencē.

Teorētiski KSL pieļauj ikvienu jautājumu nodot biedru kopsapulcei. Tomēr ir jāatceras arī princips, ka KS valde ir tā pārvaldes institūcija, kas pārzina un vada KS lietas, atbild par saimniecisko darbību un grāmatvedības kārtošanu. Turklāt, ja biedru kopsapulce pārāk plaši iejaucas valdes kompetencē un faktiski pārņem valdes pilnvaras, tad pēc līdzības ar Komerclikuma 210.panta otro daļu biedriem varētu piemērot valdei paredzēto atbildību. Tas, cik plašs jautājumu loks ir izskatāms biedru kopsapulcē, ir atkarīgs no katras KS, jo īpaši ņemot vērā biedru skaitu. Ja biedru skaits ir neliels un biedri ļoti aktīvi izmanto kontroles tiesības, tad biedru kopsapulces ekskluzīvo kompetenci būtu lietderīgi paplašināt. Tomēr biedru pilnvaras un kontrole nav absolūtas. Jāatceras arī princips, ka biedru kopsapulces kompetence noteikti beidzas tur, kur ar likumu vai statūtiem ir noteikta citas KS pārvaldes institūcijas ekskluzīvā kompetence. Šajā aspektā būtiska atšķirība ir kapitālsabiedrību gadījumā. SIA tiek pieļauta iespēja, ka dalībnieki iejaucas arī ikdienas darbībā (Komerclikuma 210.panta otrā daļa), tomēr šādā gadījumā dalībnieki uzņemas personisko atbildību vai pat noteiktās situācijās var tikt uzskatīti par faktiskajiem valdes locekļiem.[7] AS gadījumā tiek strikti nodalītas akcionāru (akcionāru sapulces) un valdes kompetences (Komerclikuma 268.panta otrā daļa). Akcionāru sapulce var pieņemt tikai un vienīgi tos lēmumus, kas ir paredzēti likumā. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumus, kas ir padomes vai valdes kompetencē, tad tie automātiski būtu uzskatāmi par prettiesiskiem un valdei tos nevajadzētu izpildīt. Citādāku kārtību nevar paredzēt arī AS statūtos.

Piezīme:
KS biedru kontrole izpaužas arī apstāklī, ka biedriem ir plašas iespējas papildināt biedru kopsapulces darba kārtību (KSL 35. panta otrā daļa). Institūcija, kas ierosina un organizē biedru kopsapulces sasaukšanu, (parasti valde) varētu ierobežot šādas biedra tiesības tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja biedrs šīs tiesības izmanto ļaunprātīgi, pieteiktais jautājums acīmredzami nav biedru kopsapulces kompetencē vai arī, ja tiek konstatēts, ka pieteiktie darba kārtības jautājumi pēc savas būtības pārklājas.

Biedru kontroles tiesības nozīmē arī to, ka KS nevar būt par atkarīgo sabiedrību Koncernu likuma izpratnē. KS var būt tikai valdošais uzņēmums (KSL 2.panta otrā daļa). Šie principi nozīmē arī to, ka viena KS nevar būt pakļauta citas KS kontrolei. Ja šāda situācija tomēr īstenojas, tad šāda atkarīgā KS būtu likvidējama vai reorganizējama. Piemēram, situācijā, ja pārējie KS biedri izstājas un tai paliek tikai viens biedrs, tad KS ir pienākums trīs mēnešu laikā lemt par tās turpmāku darbību (KSL 68.pants).

Demokrātiskas pārvaldes princips ir aktuāls tikai tām uzņēmējdarbības formām, kur ir vairākas iesaistītās personas (īpašnieki). Individuālais komersants, individuālais uzņēmums (zemnieku un zvejnieku saimniecība) savus lēmumus pieņem vienpersoniski, jo šīs formas ir domātas vienas fiziskās personas saimnieciskās darbības organizēšanai. Vienlaikus, tas neizslēdz iespēju veidot iekšējas institūcijas, tomēr šādās situācijās kopumā ir piemērojamas pilnvarojuma tiesiskās attiecības. Piemēram, zemnieku saimniecības īpašnieks var iecelt pārvaldnieku vai pat izveidot koleģiālu pārvaldes institūciju, bet individuālais komersants var izdot prokūru vai komercpilnvaru.[8] Šīm uzņēmējdarbības formām arī nav aktuāls jautājums par informācijas pieejamību vai kontroli, jo visu kontrolē, vada un par visu atbild konkrētā fiziskā persona (īpašnieks). Personālsabiedrības gadījumā atbilstoši Komerclikuma 79.pantam biedriem ir ārkārtīgi plaša rīcības brīvība sabiedrības līgumā vienoties par sev vēlamo pārvaldes formu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kontroli. Tomēr, ja nepastāv īpaša vienošanās, tad visiem personālsabiedrības biedriem ir veto tiesības, proti, lēmumi ir jāpieņem vienbalsīgi (Komerclikuma 87.pants) un biedriem ir pilnīgas kontroles tiesības par visiem jautājumiem. (Komerclikuma 86.pants). Šāda pieeja ir pašsaprotama, jo visi biedri ir personiski atbildīgi par personālsabiedrības saistībām. Savukārt jau pieminēs, ka kapitālsabiedrību būtiskākā atšķirība no KS ir tā, ka balsu skaits ir atkarīgs no veiktajām investīcijām pamatkapitālā apmaksā. Dalībniekam un akcionāram ir paredzēts atšķirīgs informācijas pieejamības un kontroles līmenis, jo pastāv princips, ka dalībnieks tiek vairāk iesaistīts SIA pārvaldē (skatīt, piemēram, Komerclikuma 194.pantu, 210.panta otro daļu, 268.panta otro daļu un 283.pantu).

[1] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p. 16-17/ (skatīts 18.10.2019.)

[2] Karakas K., Cooperatives: Characteristics, activities, status, challenges, 2019, p.6/ (skatīts 18.10.2019.)

[3] Summary Table of Member States` Laws in respect of Co-operatives/ (skatīts 07.10.2019.)

[4] Strupišs A. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. [B.v.]: “A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 28. lpp.

[5] Skatīt Civillikuma 2295. un 2300.pantu.

[6] Skatīt likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Saeimas reģ. Nr. 995/Lp12) anotāciju, (skatīts 18.10.2019.)

[7] Skatīt, piemēram, Rudāns S. Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Jurista Vārds, 08.01.2013., Nr. 1 (752). un Latkovskis A. Faktiskais valdes loceklis. Jurista Vārds, 27.02.2018., Nr. 9 (1015).

[8] Skatīt attiecīgi likuma “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” 5.panta otro daļu un Komerclikuma 8.panta piektās daļas 1.punktu un 34.-44.pantu.