KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
5.Biedru ekonomiskā līdzdalība
Biedru ekonomiskā līdzdalība nozīmē, ka biedriem ir tiesības un pienākums apmaksāt KS pamatkapitālu.
JĀŅEM VĒRĀ!
KS biedriem ir plašas pilnvaras lemt par KS peļņu un zaudējumu segšanas kārtību. Vienlaikus KS ir raksturīgi, ka brīvie līdzekļi un peļņa parasti tiek novirzīta KS attīstībai vai rezervju veidošanai, nevis tikai un vienīgi dividenžu izmaksai. Ja KS vienīgais mērķis ir akumulēt peļņu un visu izmaksāt dividendēs, tad šāda rīcība neatbilst KS būtībai. Šāda KS būtu reorganizējama par kapitālsabiedrību.
KS kapitāls un gūtie ienākumi ir jāuztver kā līdzeklis, lai nodrošinātu, vai uzlabotu KS pakalpojumus, nevis kā pašmērķis. Tā kā KS sniegtie pakalpojumi primāri ir biedriem, nevis trešajām personām, tad nereti KS peļņu vispār neizmaksā, bet reinvestē pašā KS, lai uzlabotu KS sniegto pakalpojumu kvalitāti, samazinātu pašizmaksu vai paplašinātu pakalpojumu klāstu. Šis aspekts parasti arī veicina to, ka KS pārsvarā ir tendētas uz ilgtermiņa attīstību, jo biedru vairākums vienmēr ir ieinteresēts turpināt saņemt pakalpojumus lētāk nekā parastos tirgus apstākļos. Ja tomēr kāds biedrs nolemj izstāties un izņemt savu ieguldījumu, tad kopumā tas nekavē turpmāku KS darbību.
Atšķirībā no KS kapitālsabiedrībām ir stingrs regulējums, kas liedz dalībniekam (akcionāram) saņemt kapitālsabiedrības sniegtos pakalpojumus zem tirgus vērtības. Šādu darījumu veikšanai ir nepieciešama īpaša procedūra (Komerclikuma 184.2pants), kā arī noteiktos gadījumos to var uzskatīt par nepamatotu izmaksu (Komerclikuma 182.pants), kas ir atmaksājama atpakaļ kapitālsabiedrībai, lai aizsargātu kreditoru intereses. Kapitālsabiedrības nereti ir arī tendētas uz dividenžu izmaksu, kas neveicina ilgtermiņa attīstību. Lai veicinātu kapitālsabiedrības ilgtermiņa pastāvēšanu un attīstību, Eiropas Savienībā ir pieņemta virkne ar juridiski saistošiem vai ieteikuma rakstura dokumentiem, kas tieši vai netieši ir vērsti uz ilgtermiņa domāšanu. Šāds regulējums jo īpaši ir paredzēts uz AS, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, piemēram, paredzot, ka valdes un padomes atalgojumam ir jābūt saistītam ar ilgtermiņa interesēm[1].
Piezīme:
Biedra ekonomiskā līdzdalība tomēr nenozīmē biedra personisko atbildību par KS saistībām vai zaudējumiem. KS tāpat kā citām pilnvērtīgām juridiskajām personām (piemēram, kapitālsabiedrība, biedrība, nodibinājums) ir nostiprināts princips, ka KS par saistībām atbild tikai ar savu mantu un biedri nav atbildīgi par KS saistībām (KSL 4.pants).
KSL 28.pants paredz, ka biedru kopsapulce lemj par kārtību, kādā ir sedzami KS zaudējumi, tomēr šāds biedru kopsapulces lēmums nevar uzlikt par pienākumu biedram uzņemties papildu saistības, piemēram, segt zaudējumus no saviem līdzekļiem vai veikt papildu investīcijas. Protams, biedri noteiktos gadījumos varētu būt ieinteresēti labprātīgi uzņemties šādu saistību, tomēr šādu pienākumu nevar uzticēt ar biedru kopsapulces vairākuma pieņemtu lēmumu. Biedru ekonomiskā līdzdalība tāpat kā kapitālsabiedrībām izpaudīsies arī tādā veidā, ka zaudējumu gadījumā samazinās peļņa un izmaksājamās dividendes, kā arī var samazināties biedra iepriekš veiktās investīcijas un veicamās izmaksas biedra izstāšanās gadījumā (KSL 19.panta trešā daļa). Proti, biedrs vienmēr riskē ar jau veikto investīciju (apmaksāto paju).
Piezīme:
KS labā prakse[2] arī rāda, ka KS kapitālu pārsvarā būtu jāveido no iekšējā finansējuma - biedru ieguldījumi, biedru naudas, maksa par saņemtajiem pakalpojumiem no biedriem. Ja lielākā daļa finansējuma nāk no ārējiem avotiem (kredīts, aizdevums), tad pastāv risks, ka biedri zaudē vai vājina savas kontroles tiesības, jo aizvien lielāka ietekme paliek lielākajiem kreditoriem, kas var sākt ietekmēt arī iekšējos pārvaldes jautājumus.
KSL nekādā veidā neierobežo finansējuma piesaistes avotus, tāpēc šādu risku izvērtēšana un labā prakse ir katras KS izvēle. Plašāk par pamatkapitāla apmaksu un ekonomiskās līdzdalības aspektu skatīt arī sadaļā: V PAMATKAPITĀLS UN DARBĪBAS .
- MPKS “Mežsaimnieks” valdes priekšsēdētāja G.Rozentāla domas par mežsaimniecības kooperatīvu nākotni:
“Piecu gadu periodā - kooperatīvo sabiedrību skaits meža nozarē nepalielināsies. Visticamāk, iezīmēsies viena vadošā sabiedrība, kas augs straujāk nekā citas. Galvenais uzsvars uz biedru un apsaimniekotās platības pieaugumu, darbojoties kopīgā pakalpojumu pirkšanā un saražotās koksnes pārdošanā. Ceru, ka kādā brīdī kooperatīvās sabiedrības saimnieciskajos jautājumos sāks savā starpā sadarboties.
10 gadu periodā - šajā periodā kooperatīvajās sabiedrībās varētu būt iesaistīti vismaz 10 procenti meža īpašnieku. Klāt pie līdzšinējās darbības varētu nākt tiešais koksnes eksports un investīcijas ilgtermiņa sadarbības partneru uzņēmumos.
20 gadu periodā - biedru pieaugums stabilizēsies. Ja tirgus trūkumu (cenu svārstību) novēršanai būs nepieciešama savu pārstrādes uzņēmumu veidošana, iespējams, kooperatīvi šādos procesos iesaistīsies. Visticamāk, tas notiks, veidojot atsevišķus uzņēmumus sadarbībā ar privātajiem partneriem.”
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 17.maija direktīva (ES) 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu/ (skatīts 18.10.2019.)
[2] Guidance Notes on the Cooperative Principles and Values, International Co-operative Alliance, p. 34/ (skatīts 18.10.2019.)
