KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Paziņošanas likuma 4.panta otrā daļa imperatīvi paredz, ka juridiskajai personai ir pienākums saņemt korespondenci tās norādītajā juridiskajā adresē. Tas pats attiecas arī uz tiesas sūtījumiem.[1] Juridiskā adrese var būt arī svarīgs atskaites punkts jurisdikcijas un piekritīgās tiesas noteikšanā.[2] Plašu skaidrojumu par juridiskās adreses izpratni ir sniegusi Tieslietu ministrija ar informatīvo ziņojumu “Par komersantu juridisko adrešu regulējumu”[3]. Ne visas ziņojumā minētās atziņas ir tieši attiecināmas uz KS, tomēr arī uz KS noteikti saglabājas minimālā un svarīgākā prasība, lai KS ir sasniedzama tās juridiskajā adresē (vismaz korespondences sasniedzamība). Par sasniedzamības nodrošināšana ir atbildīga valde. Šāda atbildība izriet arī no KSL regulējuma, jo tieši valde ir tā, kas ir atbildīga par juridiskās adreses norādīšanu gan KS dibināšanas laikā, gan veicot juridiskās adreses izmaiņas.

Lai arī teorētiskā līmenī ir daudz neskaidrību, kas tieši ir saprotams ar juridisko adresi, tomēr parasti juridiskā adrese ir vieta, no kuras KS tiek faktiski vadīta, tiek pieņemti KS būtiskākie un stratēģiskie lēmumi, t. sk. notiek valdes un padomes (ja tāda ir) sēdes. Ja biedru skaits nav liels, tad parasti arī biedru sapulces tiek organizētas juridiskajā adresē vai vismaz tajā pašā administratīvajā teritorijā. No VID skatpunkta arī tiek prezumēts, ka juridiskajā adresē tiek veikta KS galvenā saimnieciskā darbība, jo īpaši, ja VID nav reģistrēta cita saimnieciskās darbība vieta (struktūrvienība vai filiāle).

Tā kā juridiskā adrese var salīdzinoši bieži mainīties (kaut vai tikai telpas izmaiņas), tad nebūtu prātīgi juridisko adresi ietvert KS statūtos. Piemēram, KS nomātās telpas vairs nav pieejamas. Valdei ir iespēja noslēgt jaunu nomas līgumu par telpām, kas ir salīdzinoši tuvu iepriekšējai vietai, ir ekonomiski izdevīgi un atrodas organizatoriski labā ģeogrāfiskā vietā, tomēr nespēja biedru kopsapulcē vienoties par statūtu grozījumiem (nomainīt juridisko adresi) var novest pie KS piespiedu likvidācijas (KSL 70.panta pirmās daļas 2.punkts). Līdz ar to juridiskās adreses izmaiņas primāri būtu atstājamas valdes pārziņā, saglabājot iespēju biedriem kontrolēt valdes rīcību, jo īpaši, ja juridiskās adreses izmaiņas saistās ar citas administratīvās teritorijas noteikšanu. Biedri noteikti vēlēsies saglabāt kontroli arī gadījumā, ja juridiskā adrese ir nekustamajā īpašumā, kas pieder pašai KS, jo īpaši, ja šis īpašums ir svarīgs KS darbībai un pastāvēšanai. Šādās situācijās atbilstoši KSL 31.panta otrajai daļai un 56.pantam varētu apsvērt iespēju statūtos paredzēt, ka juridiskās adreses izmaiņām vai attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanai ir nepieciešama biedru kopsapulces piekrišana. Savukārt KS dibināšanas procesā ir grūti iedomāties situāciju, ka juridiskā adrese nav izvēlēta ar visu dibinātāju piekrišanu. To apliecina arī fakts, ka Uzņēmumu reģistra izstrādātajā pieteikuma veidlapā, kuru paraksta visi dibinātāji, ir ietverta arī informācija par juridisko adresi. Tas tikai apstiprina secinājumu, ka dibināšanas procesā parasti viss notiek vienprātīgi, t. sk. juridiskās adreses izvēle.

Norādot KS juridisko adresi pieteikumā Uzņēmumu reģistram ir jāpārliecinās, ka norādītā adrese sakrīt ar konkrētu Valsts adrešu reģistrā ierakstītu adresi. Bezmaksas adreses pārbaude veicama Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā www.kadastrs.lv. Ja nekustamais īpašums sastāv no vairākām telpu grupām, nepieciešams norādīt precīzu telpu grupas numuru, kurā tiek reģistrēta juridiskā adrese.

[1] Skatīt, piemēram, Civilprocesa likuma 56.panta sesto daļu.

[2] Skatīt, piemēram, Civilprocesa likuma 26.panta otro daļu, 341.¹pantu un 363.¹pantu.

[3] Izskatīts Ministru kabineta sēdē 04.09.2018 (TA-1070)/ (skatīts 18.10.2019.)