KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

KSL neparedz papildu nosacījumus dokumentu formai, piemēram, nav nepieciešama dibināšanas dokumentu notariāla apstiprināšana. KS dibināšanas dokumentu būtība neatšķiras no kapitālsabiedrība dibināšanas dokumentiem, tāpēc pilnībā var attiecināt arī kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentiem paredzētās atziņas.[1] Dibināšanas līgums un statūti kopā veido sabiedrības līgumu Civillikuma izpratnē. Visi likumā uzskaitītie dibināšanas līgumā un statūtos obligāti iekļaujamie noteikumi ir uzskatāmi par būtiskajiem noteikumiem Civillikuma 1470.panta izpratnē, jo bez to noteikšanas KS nodibināšana nav iespējama. Katram no šiem diviem dibināšanas dokumentiem ir sava funkcija, tomēr tikai abu dokumentu vienlaicīga pastāvēšana ir pamats KS nodibināšanai un turpmākai pastāvēšanai.

Varētu uzskatīt, ka dibināšanas dokumentus varētu arī apvienot, tomēr nodalīšanai ir arī racionālais pamats.

JĀŅEM VĒRĀ!
Dibināšanas līgumā parasti tiek ietverti noteikumi, kuri ir svarīgi tikai dibināšanas laikā un kuri attiecas uz KS dibināšanas procesu, piemēram, par sākotnējā pamatkapitāla apmaksu un termiņiem un par pirmo pārvaldes institūciju izveidi. Šīs dibināšanas līguma saistības savā ziņā zaudē spēku līdz ar to izpildījumu (Civillikuma 1811.pants).

Savukārt statūtos parasti tiek ietverti KS turpmākās darbības noteikumi, kuri, ja vien netiek atcelti, spēku nezaudē visā KS pastāvēšanas laikā.

Atšķiras arī šo dibināšanas dokumentu grozīšana. Ja arī noslēgta dibināšanas līguma grozīšana ir iespējama tikai ar visu dibinātāju vienošanos, tad statūtus pēc KS dibināšanas var grozīt ar likumā un statūtos paredzēto balsu vairākumu.

Dibināšanas dokumenti, tāpat kā jebkurš cits līgums nodibina arī privāttiesiskas saistības, kuru izpildi biedri un KS (tās pārvaldes institūcijas), var prasīt uz Civillikuma 1587.panta pamata. Biedriem var būt parādnieka vai kreditora statuss attiecībā pret KS vai pret citu biedru uz dibināšanas dokumentu pamata. Saistības priekšmets ir biedra un KS pienākums ievērot dibināšanas dokumentu noteikumus. Noteiktos gadījumos dibināšanas dokumentu pārkāpumi izraisa arī konkrētas juridiskās sekas, piemēram, iespēju apstrīdēt biedru kopsapulces lēmumu, ja tā saturs vai pieņemšanas procedūra neatbilda statūtu noteikumiem.

[1] Skatīt, piemēram: Strupišs A. Komerclikuma komentāri III. B daļa. Komersanti. [B.v.]: “A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 40., 41. un 49.lpp. Strupišs A. Kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējo attiecību tiesiskais pamats. Jurista Vārds, 04.04.2009. Nr. 14/15 (557/558);  Bogdasarovs J. Akcionāru līguma loma kapitālsabiedrības pārvaldē. Jurista Vārds, 22.03.2011., Nr.12 (659).