KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Statūtos nebūtu jāiekļauj tāda informācija, kas jau tiek regulēta ar likuma noteikumiem. Jau KSL izstrādes laikā Tieslietu ministrija kā likumprojekta izstrādātājs aicināja KS nepārcensties ar likumu pārrakstīšanu statūtos.[1] Ja likuma imperatīvie noteikumi tiek mainīti, tad šādās situācijās automātiski attiecīgais KS statūtu punkts ir vai nu nepilnīgs vai arī pretējs likumam un nav spēkā. Uz šādu problēmu norāda arī KSL pārejas noteikumu 17.punkts. Piemēram, tā kā KSL jau paredz attiecīgu regulējumu, tad KS statūtos nav nepieciešams dublēt informāciju par biedra tiesībām un pienākumiem, biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, peļņas sadales kārtību, zaudējumu segšanas kārtību, KS likvidācijas un reorganizācijas kārtību, biedru kopsapulču sasaukšanas kārtību un biedru kopsapulces pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību. Šī informācija nav obligāti jānorāda statūtos, jo KSL katrā no minētajiem jautājumiem jau paredz likumisko modeli (pamata regulējumu). Ja KS tomēr vēlas noteikt atšķirīgu kārtību vai arī noteikt lielāku detalizācijas pakāpi kādam no jautājumiem, tas nav aizliegts (ja vien likums šādu atkāpi tieši pieļauj). KS statūtos nav vēlams norādīt arī KS juridisko adresi, kas turpmāk apgrūtinātu tās maiņu. Tāpat statūtos nav nepieciešams norādīt KS īstenoto citu komercsabiedrību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, jo šāda informācija tieši neattiecas uz pašu KS un tā ir regulēta citos normatīvajos aktos.

KSL atšķirībā no vecā KSL būtiski samazināja to ziņu apjomu, kas ir obligāti norādāms KS statūtos. Atbilstoši KSL 12.pantam visām KS ir nepieciešams statūtos norādīt vismaz šādu minimālo informāciju:

• nosaukums;
• darbības mērķis un uzdevumi;
• pamatkapitāla minimālais lielums un pajas nominālvērtība;
• kritēriji biedra statusa iegūšanai;
• informācija par valdes locekļu skaitu.

KSL 12.panta pirmās daļas 4.punkts paredz norādīt arī valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi. Tomēr šāda informācija ne vienmēr ir obligāti norādāma statūtos, jo, pirmkārt, tas nav aktuāli, ja valdē ir tikai 1 valdes loceklis. Otrkārt, KSL 53.panta pirmās daļas otrais teikums jau paredz, ka valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Proti, ja statūtos nebūs nekas paredzēts par valdes pārstāvības tiesībām, tad pieslēgsies likumiskais regulējums par kopīgu pārstāvību.

Piezīme:
Atkarībā no KS darbības jomas izaicinājums varētu būt precīzi definēt kritērijus biedra statusa iegūšanai. Tas jo īpaši svarīgi varētu būt lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu KS, t. sk. lai varētu precīzi identificēt tos pakalpojumus, kuru izmantošana ir priekšnoteikums kļūšanai par biedru.

Iespējams, ka daudzām KS ir pietiekami, ja statūtos norāda minimāli nepieciešamo informāciju.

Šādi varētu izskatīties visīsākais statūtu paraugs:

PARAUGS

Kooperatīvās sabiedrības statūti

1.Nosaukums: kooperatīvā sabiedrība “_______________” .

KSL 5.pants. KS nosaukumā ietver norādi "kooperatīvā sabiedrība", kā arī nosaukumā var norādīt attiecīgās KS  darbības veidu. Piemēram, šādi: lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Dārzeņi”; Truškopju kooperatīvā sabiedrība; kooperatīvā sabiedrība “Ludzas mežsaimnieki”; Ludzas mežsaimnieku kooperatīvā sabiedrība; Vidzemes lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Kopā labāk”; kooperatīvā sabiedrība “Ābolītis” u. tml.

2.Darbības mērķis un uzdevumi:______________________________.

KSL 12.panta pirmās daļas 2.punkts.

Piemēram, šādi mērķi: veicināt graudkopības attīstību Vidzemes reģionā; veicināt ābolu sidra ražošanu un tā kvalitāti Latvijā; veicināt truškopības nozares attīstību; samazināt biedru saimniecībām pašizmaksu trušu audzēšanai.

Piemēram, šādi uzdevumi: organizēt biedru apgādi ar lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamajām izejvielām un ražošanas līdzekļus, kā arī nodrošināt biedru saražotās produkcijas (var uzskaitīt produkcijas veidus) pirmapstrādi, pārstrādi un realizāciju; nodrošināt biedriem nepieciešamās zināšanas, speciālistu konsultācijas, inventāru un tehniku ābolu sidra ražošanai; nodrošināt biedriem graudu kaltēšanas pakalpojumus biedru saimniecībās izaudzētajiem graudiem u. tml.

3. Minimālais pamatkapitāls: ___ eiro.

KSL 23.pants. Minimālā pamatkapitāla lielums ir dibinātāju izvēle, tomēr tas nevar būt mazāks par 3 centiem, kā arī minimālā pamatkapitāla lielums ir jāapmaksā līdz KS reģistrēšanai.

4. Vienas pajas nominālvērtība: __ eiro.

KSL 24. pants. Pajas nominālvērtībai ir jābūt vismaz 1 centam. Visi dibinātāji apmaksā vismaz vienu paju.

5. Biedra kritēriji: __________________.

KSL 12.panta pirmās daļas 9.punkts un 14.panta trešā daļa paredz norādīt kritērijus biedra statusa iegūšanai.

Piemēram, šādi kritēriji: tikai fiziskās personas; fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas; nodarbojas ar graudu audzēšanu Vidzemes reģionā (var uzskaitīt novadus); nodarbojas ar trušu audzēšanu Latvijas teritorijā; ražo vai gatavojas ražot ābolu sidru; meža īpašnieks Latvijas teritorijā; pieder mežs vismaz 3 ha platībā Madonas novadā; apņemas realizēt vismaz x % no savā saimniecībā realizācija paredzētā (produkcijas veids) apjoma; samaksā iestāšanās maksu x eiro apmērā; var detalizēti uzskaitīt, kādi pakalpojumi ir obligāti jāizmanto, lai kļūtu un būtu par biedru.

6. Valdes skaitliskais sastāvs: ___________.

KSL 51.-56.pants. KS nevar pastāvēt bez valdes, tāpēc ir jābūt vismaz 1 valdes loceklim.

KSL 12.panta pirmā daļa paredz arī noteikumus, kas obligāti ir jāietver statūtos, ja KS ir izvēlējusies šādu opciju. Piemēram, informācija par padomes locekļu skaitu un pārstāvju sapulci ir jāiekļauj statūtos tikai tad, ja attiecīgā pārvaldes institūcija tiek izveidota. Tas pats attiecas arī uz informācija par KS darbības termiņu, iestāšanās naudu un biedra naudu. Padomes izveides gadījumā ir pietiekami noteikt tikai padomes locekļu skaitu, jo KSL jau paredz regulējumu par padomes sastāvu, darbību, funkcijām, kompetenci, tiesībām, pienākumiem un atbildību (KSL 45.-50.pants). Lielākais izaicinājums varētu būt, ja KS izvēlas izveidot pārstāvju sapulci, jo šādā situācijai KSL neparedz pat likumisko modeli pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtībai, bet tikai vispārīgus principus (KSL 43.-44.pants). Šādā gadījumā statūtos ir jāparedz skaidra un detalizēta kārtība, kā tiek nodrošināta pārstāvju izvirzīšana un ievēlēšana, lai nodrošinātu principu, ka viens pārstāvis pārstāv līdzīgu biedru skaitu, kā arī pārstāvjus ievēlē biedri, nevis biedru kopsapulce. Šobrīd ir zināma tikai viena KS,[2] kas ir izvēlējusies veidot pārstāvju sapulci. KSL daudzos jautājumos jau paredz likumisko modeli (pamata regulējumu), vienlaikus skaidri nosakot KS iespējas paredzēt citādāk vai paredzēt papildu alternatīvas. Tas attiecas uz biedru uzņemšanu un izslēgšanu, biedru kopsapulci un peļņas sadali.

Atbilstoši KSL regulējumam tiek piedāvāti arī dažādi statūtu paraugi.[3] LLKA izstrādātais paraugs veidots tā, lai atspoguļotu MPKS un LPKS ierasto praksi. Lai arī KS pamatprincipi ir vienādi, tomēr joprojām ir jāatceras, ka katra KS ir unikāla, tāpēc pirms statūtu paraugu pārņemšanas ir rūpīgi izvērtējams, kas atbilst dibinātāju un dibināmās KS interesēm ilgtermiņā. Ņemot vērā arī iepriekš minēto, izstrādājot statūtus, papildus minimālajām (obligātajām) prasībām noteikti ir jāapsver arī šādi aspekti.

Valde (KSL 51.-56.pants). Valdes jautājumiem pilnībā ir paredzēts likumiskais modelis, tomēr statūtos var paredzēt:

• citādākas pārstāvības tiesības, ja grib atkāpties no likumiskā modeļa (kopīgā pārstāvība) un paredzēt atsevišķās pārstāvības tiesības, vai jaukto modeli, piemēram, pārstāv pa divi kopā vai valdes priekšsēdētājs atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi kopīgi vai pa diviem kopā (KSL 53.pants);
• valdes pilnvaru termiņu, paredzot īsāku termiņu nekā 5 gadi (KSL 54.panta pirmā daļa);
• valdes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce (vai padome, ja tā ievēl valdi), nevis valdes locekļi no sava vidus (KSL 54.panta otrā daļa);
• vienāda balsojuma gadījumā izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss, ja ir vismaz 3 valdes locekļi (KSL 55.panta otrā daļa);
• svarīgu jautājumu izlemšanai ir nepieciešama biedru kopsapulces vai padomes piekrišana (KSL 56.pants), kā arī statūtos var papildus uzskaitīt citus identificējamus gadījumus, kad nepieciešama šāda piekrišana;
• var izvirzīt papildu kritērijus valdes locekļiem, t. sk., ka valdi ievēlē tikai no biedru vidus (KSL 51.panta ceturtā daļa to neaizliedz);
• kvalificēto balsojumu lēmumu pieņemšanai (KSL 55.panta otrā daļa to kategoriski neaizliedz), tomēr šādā gadījumā pastāv risks, ka KS svarīgi lēmumi netiks izlemti, jo nepietiek balsu, kas var KS darbību novest strupceļā.

Paju skaits (KSL 24.pants) Statūtos var papildus paredzēt, ka:

• biedri, iestājoties KS veic ieguldījumu vairāk nekā vienas pajas apmērā;
• ja KS vēlas atļaut biedriem atšķirīgu paju skaitu (visiem biedriem nebūs vienāds paju skaits), statūtos ir jānorāda kārtība paju skaita noteikšanai un apmaksai.

KS darbība termiņš (KSL 12.panta pirmās daļas 3.punkts), ja jau dibinot tiek plānots, ka KS darbosies iepriekš definētu laiku vai darbosies, kamēr iestāsies kāds nosacījums vai tiks izpildīts kāds konkrēti identificējams darbības mērķis.

Padome (KSL 45.-50.pants). Padome nav obligāta, bet, ja padome tiek izveidota, tad obligāti ir jānorāda padomes skaitliskais sastāvs, kurš nevar būt mazāks par 3, bet statūtos var paredzēt lielāku skaitu (KSL 48.panta trešā daļa). Var paredzēt arī šādus papildu nosacījumus:

• padome ievēlē un atsauc valdes locekļus, kā arī nosaka atlīdzību valdes locekļiem (KSL 46.panta otrā daļa);
• paredzēt stingrākus kritērijus padomes locekļiem, t. sk., ka ievēlē tikai no biedru vidus (KSL 48.panta otrā daļa);
• padomes pilnvaru termiņu, paredzot īsāku termiņu nekā 5 gadi (KSL 48.panta ceturtā daļa);
• padomes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce, nevis padomes locekļi no sava vidus (KSL 58. panta piektā daļa);
• padomes lēmumu pieņemšana ar kvalificēto balsojumu (KSL 50.panta otrā daļa);
• vienāda balsojuma gadījumā izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss (KSL 50.panta otrā daļa);
• dažādi citi jautājumi, t. sk. organizatoriski, piemēram, cik regulāri notiek padomes sēdes. Tomēr šos jautājumus var paredzēt atsevišķā dokumentā, piemēram, padomes reglamentā, lai netiktu apgrūtināta šo noteikumu grozīšana, ja izmainās apstākļi.

Pārstāvju sapulce (KSL 43.-44.pants), ja ir vai tiek plānots, ka būs vairāk nekā 100 biedri, tad var izsvērt iespēju paredzēt pārstāvju sapulci. Šādā gadījumā statūtos ir jāparedz skaidra un detalizēta kārtība, kā tiek nodrošināta pārstāvju izvirzīšana un ievēlēšana, lai nodrošinātu principu, ka viens pārstāvis pārstāv līdzīgu biedru skaitu, kā arī pārstāvjus ievēlē biedri, nevis biedru kopsapulce. Statūtos var paredzēt:

• lielāku minimālo biedru skaitu (vairāk nekā 100), kāds nepieciešams, lai sasauktu pārstāvju sapulci (KSL 43.panta pirmā daļa);
• lielāku prasību kvorumam (KSL 43.panta sestā daļa);
• citas izvēles, kādas ir iespējamas biedru kopsapulcei, jo pilnībā piemērojas biedru kopsapulces noteikumi (KSL 43.panta piektā daļa).

Biedru iestāšanas maksa un biedru naudas lielums (KSL 12.panta pirmās daļas 8.punkts). Biedram ir obligāti jāapmaksā vismaz 1 paja, tomēr statūtos var paredzēt papildus gan iestāšanās maksu, gan arī biedra naudu, ko maksā regulāri statūtos noteiktajā kārtībā.

Biedru uzņemšana un izslēgšana. KSL jau paredz likumisko modeli, tomēr statūtos var papildus paredzēt:

• citu pārvaldes institūciju (nevis valdi), kas pieņem lēmumu par biedru uzņemšanu (KSL 15.panta otrā daļa);
• citādāku apstrīdēšanas kārtību, ja ir atteikts uzņemt biedru vai biedrs tiek izslēgts, bet ir jābūt vismaz vienai KS institūcijai (KSL 15.panta ceturtā daļa un 18.panta ceturtā daļa);
• citādāku izmaksu termiņu izslēgtajam biedram (KSL 19.panta piektā daļa).

Biedru kopsapulce. KSL jau paredz likumisko modeli, tomēr statūtos var papildus paredzēt:

• citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi biedru kopsapulces kompetencē (KSL 31.panta otrā daļa), tomēr nevar paredzēt tādus jautājumus, kas ir jau ekskluzīvi citu pārvaldes institūciju kompetencē;
• konkrētu paziņošanas veidu, kas nodrošina visiem biedriem paziņojuma saņemšanu (KSL 33. panta pirmā daļa);
• sapulces sasaukšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kā arī garāku minimālo termiņu biedru kopsapulces sasaukšanai (paziņojumam) vai īsāku termiņu (ne īsāku par 20 dienām), ja paziņo par sapulci ar elektroniskajiem līdzekļiem (e‑pasts, sms u. tml.) (KSL 33.panta pirmā un sestā daļa);
• ierobežot to jautājumu loku, ko var pieņemt bez biedru kopsapulces norises (KSL 34. panta pirmā daļa);
• citādāku termiņu papildu jautājumu ierosināšanai (KSL 35.panta otrā daļa);
• biedru tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus, kā arī var paredzēt tiesības sasaukt un organizēt sapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus (neklātienes sanāksme, virtuālā sanāksme), ja vienlaikus tiek nodrošināta nekļūdīga biedru identifikācija un kārtība šāda procesa organizēšanai (KSL 36.panta ceturtās daļas 1.punkts, sestā un septītā daļa);
• biedra tiesības balsot pirms kopsapulces (KSL 36.panta ceturtās daļas 2.punkts);
• biedru kopsapulces kvoruma prasību (KSL 38.panta pirmā daļa);
• kvalificēto balsojumu (KSL 38.panta ceturtā un piektā daļa), kā arī var paredzēt konkrētus jautājumus, kuriem nepieciešams kvalificēts balsojums;
• citus organizatoriskus jautājumus, piemēram, cik regulāri (konkrēti termiņi vai atkarībā no kāda notikuma) ir sasaucama biedru kopsapulce (KSL 32.panta piektā daļa).

Peļņas sadale (KSL 27.pants). Statūtos var paredzēt, ka peļņu sadala proporcionāli apmaksāto paju skaitam, nevis proporcionāli izmantoto KS pakalpojumu apjomam.

Citi noteikumi (KSL 12.panta pirmās daļas 10.punkts). Statūtos var paredzēt jebkādus papildu noteikumus, ja tie nav pretrunā ar likumu.

[1] Informācija Tieslietu ministrijas mājaslapā: https://www.tm.gov.lv/lv/cits/jauns-regulejums-kooperativajam-sabiedribam (skatīts 18.10.2019.)

[2] Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība”, kuras statūti pieejami tās mājaslapā: https://www.laks.lv/uploaded_files/2018_dzelzce%C4%BCnieks_ks_stat%C5%ABti_ar_2019_grozijumiem.pdf (skatīts 18.10.2019.)

[3] Skatīt, piemēram: Uzņēmumu reģistra mājaslapā: https://www.ur.gov.lv/lv/registre/uznemumu-vai-komersantu/kooperativa-sabiedriba/dibinasana/registracija-uznemumu-registra/statuti/ (skatīts 18.10.2019.); LLKA mājaslapā: http://llka.lv/noderiga-informacija/kooperativo-sabiedribu-paraugstatuti/97/ (skatīts 18.10.2019.)