KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

2.1.Biedru kopsapulces kompetence

JĀŅEM VĒRĀ!
Biedru kopsapulce pieņem visus svarīgākos KS lēmumus. Jautājumus, kas ar likumu vai KS statūtiem ir paredzēti ekskluzīvā biedru kopsapulces kompetencē, nevar izlemt cita institūcija vai persona. Izņēmums ir gadījumā, ja ir izveidota pārstāvju sapulce, kas pilnībā aizstāj biedru kopsapulci.

Atbilstoši KSL 31.pantam tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst:

• padomes locekļu un revidenta ievēlēšana un atsaukšana;
• atlīdzības noteikšana padomes locekļiem un revidentam;
• gada pārskata apstiprināšana, iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņas sadale vai zaudējumu segšanas kārtības noteikšana;
• lēmuma par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju pieņemšana;
• grozījumu izdarīšana statūtos;
• lēmuma par prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem pieņemšana;
• lēmuma par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret valdes vai padomes locekli, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību pieņemšana;
• valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
• atlīdzības noteikšana valdes locekļiem.

Ja KS izveido padomi, tad KS statūtos var paredzēt, ka padome ievēlē un atsauc valdes locekļus, kā arī nosaka atlīdzību valdes locekļiem. Ja tas ir noteikts statūtos, tad šā lēmuma pieņemšana ir nevis biedru kopsapulces, bet padomes kompetencē. Šādā gadījumā biedru kopsapulce joprojām saglabā vispārīgas tiesības kontrolēt valdes atlīdzību, jo biedru kopsapulces kompetencē ietilpst valdes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējie principi, veidi un kritēriji, ja sabiedrības statūtos ir paredzēts, ka valdes locekļu ievēlēšana, atsaukšana un atlīdzības noteikšana ir padomes kompetencē.

Biedru kopsapulces (vai padomes) tiesības ievēlēt valdes locekli ir nesaraujami saistītas ar tiesībām noteikt atlīdzību. Jau no Civillikuma 2178.panta un Darba likuma 28.panta otrās daļas izriet, ka darba līguma būtiskā sastāvdaļa ir atlīdzība. Arī pilnvarojuma līguma gadījumā atlīdzības jautājums ir svarīgs (Civillikuma 2311.pants). Fiziskā persona diez vai piekritīs kļūt par valdes locekli, kamēr nebūs notikusi vienošanās par atlīdzību. Valdes locekļa kandidātam ir jāapzinās, kāda atlīdzība viņam ir paredzēta, pirms viņš piekrīt kļūt par valdes locekli. Pretējā gadījumā var veidoties absurda situācija, ka notiek smagnēja procedūra ar biedru kopsapulces sasaukšanu un valdes locekļu ievēlēšanu, bet pēc kopsapulces jaunievēlētais valdes loceklis uzreiz atsakās no amata, jo uzskata, ka saņems pārāk mazu atlīdzību. Atlīdzības jautājums var ietekmēt arī konkrēto balsojumu, jo biedriem ir tiesības lemt par vienu vai otru kandidātu, arī ņemot vērā, kādai atlīdzībai konkrētais kandidāts ir piekritis. Proti, ir jāievēro princips, ka atlīdzību nosaka tā pārvaldes institūcija, kas ievēlē konkrēto amatpersonu.  Šāds princips attiecas gan uz padomes un valdes locekļu, gan uz revidenta iecelšanu. Līdz ar to, ja biedru kopsapulce ievēl valdi, tad nevajadzētu paredzēt, ka atalgojumu ievēlētajam valdes loceklim izvēlas noteikt padome.

Piezīme:
KS statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi biedru kopsapulces kompetencē. Šī iespēja ļauj saglabāt biedriem lielāku kontroli pār KS. Tomēr šim aspektam ir jāpieiet saprātīgi. Pārāk plaša biedru kopsapulces kompetence (plašs jautājumu loks) apgrūtina ikdienas KS darbību, jo pārāk bieži nāktos sasaukt biedru kopsapulci un nebūtu iespējams pieņemt operatīvus lēmumus.

Primāri valde ir tā, kas izlemj visus ar ikdienas KS darbību saistītos jautājumus, jo īpaši tādus, kur ir nepieciešams operatīvi reaģēt. Biedru kopsapulcē izskatāmo jautājumu loks ir atkarīgs arī no biedru skaita. Ja ir salīdzinoši mazs biedru skaits un tiem ir iespēja operatīvi organizēt biedru kopsapulces lēmumu pieņemšanu, tad biedru kopsapulces kompetenci iespējams ir lietderīgi arī paplašināt.

Arī KSL 56.pants jau dod norādi, kādi jautājumi papildus varētu tikt skatīti biedru kopsapulcē. KSL piedāvā likumisko modeli, lai atvieglotu vienošanos par KS statūtu redakciju. Proti, ja KS statūtos būs tikai frāze, ka svarīgus (būtiskus) jautājumus ir jāapstiprina (jāizskata) arī biedru kopsapulcē, tad šie jautājumi būs šādi:

• līdzdalības iegūšana citā KS vai komercsabiedrībā, līdzdalības palielināšana, samazināšana vai izbeigšana;
• citas KS vai komercsabiedrības dibināšana, darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija;
• uzņēmuma (lietu kopības) iegūšana vai atsavināšana;
• nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
• filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;
• tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar KS parasti veicamo saimniecisko darbību;
• jaunu darbības veidu uzsākšana, kā arī esošo darbības veidu izbeigšana.

Nav aizliegts KS statūtos paredzēt, ka biedru kopsapulcē izskata tikai dažus no iepriekš minētajiem jautājumiem vai arī papildus uzskaita citus pietiekami konkrētus jautājumus. Statūtos ir svarīgi precīzi definēt izskatāmo jautājumu loku, lai starp pārvaldes institūcijām nerodas pārpratumi ir vai nav nepieciešams organizēt biedru kopsapulci.