KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne

LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU

KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

2020.gads 1.versija

Lejupielādēt rokasgrāmatas saīsināto versiju

Saturs:

2.2.Tiesības un pienākums sasaukt kopsapulci

Biedru kopsapulces sasaukšana (izsludināšana) ir visu biedru (arī bez balsstiesībām) uzaicināšana uz kopsapulci, informējot par tās norises vietu, laiku un mērķi (darba kārtību). Biedru kopsapulci vienmēr var sasaukt valde pēc savas iniciatīvas. Valdei ir pienākums sasaukt kopsapulci, ja to pieprasa padome, revidents vai vismaz viena desmitdaļa biedru. Valde izsludina biedru kopsapulci mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas un tai ir jānotiek trīs mēnešu laikā. Ja valde šos termiņus neievēro, tad biedru kopsapulci sasauc padome vai revidents. Ja šādu institūciju nav vai arī citu iemeslu dēļ kopsapulce nav notikusi triju mēnešu laikā, tad to var sasaukt vismaz viena desmitdaļa biedru, kas parasti ir tie paši biedri, kas pieprasīja kopsapulces sasaukšanu.

 

Piezīme:
Tā kā KSL paredz vismaz vienas desmitdaļas biedru tiesības sasaukt kopsapulci, tad KS statūtos nevar paredzēt lielāku slieksni (piemēram, puse no biedriem), jo tas pārāk aizskartu biedru intereses un būtu pretējs likuma mērķim.

Tomēr statūtos var paredzēt, ka biedru kopsapulces sasaukšanu var ierosināt arī mazāks biedru skaits, jo šāds noteikums ir labvēlīgāks biedru interesēm.

 

Nepieciešamo biedru skaitu nav vēlams noteikt, kā konkrētu skaitli, jo tas var radīt pārpratumus un neatbilstību likumam, ja notiek būtiskas biedru skaita izmaiņas. Vienlaikus šāda iespēja ir rūpīgi jāapsver, jo sliekšņa samazināšana var arī radīt pretēju efektu, ka biedru kopsapulces tiek sasauktas pārāk bieži un tas pārāk apgrūtina KS darbību.

Pienākums sasaukt kopsapulci var izrietēt arī no likuma vai KS statūtiem. Piemēram, gada pārskata iesniegšanai VID ir noteikts galējais termiņš – parasti četri mēneši no gada pārskata beigām.[1] Ja KS statūtos nav noteikts citādāks pārskata gads, tad tas sakrīt ar kalendāru gadu (likuma “Par grāmatvedību” 14.pants). Tā kā gada pārskata apstiprināšana nav iespējama bez biedru kopsapulces sasaukšanas, tad biedru kopsapulcei ir jānotiek vismaz reizi gadā tādā termiņā, lai KS paspēj termiņā iesniegt gada pārskatu VID. Līdz ar to KS biedru kopsapulce parasti notiek katru gadu no janvāra līdz aprīlim, atkarībā no tā, cik ātri valde ir izstrādājusi gada pārskata projektu. Šādas biedru kopsapulces sauc arī par ikgadējām vai kārtējām sapulcēm. KSL atšķirībā no vecā KSL vairs neparedz kopsapulču dalījumu kārtējās un ārkārtas kopsapulcēs. Ja biedru kopsapulces kompetence nav plaša un nav īpašu notikumu KS darbībā, tad ir pilnīgi iespējams, ka biedru kopsapulces arī notiek tikai vienu reizi gadā.

KS statūtos var noteikt noteiktus termiņus (laika nogriežņus vai konkrētu datumu vai dienu), kad jānotiek kopsapulcei (piemēram, februāra otrajā sestdienā). Parasti šādi termiņi tiek saistīti ar KS finanšu pārskatu sagatavošanu, piemēram, biedru kopsapulce vēlas iepazīties ar KS ceturkšņa finanšu rādītājiem. Statūtos var paredzēt arī kādus īpašus apstākļus, kad ir sasaucama biedru kopsapulce.

 

[1] Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97.panta pirmā daļa.