Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
2020.gads 1.versija
Saturs:
JĀŅEM VĒRĀ!
Biedru kopsapulce var pieņemt lēmumus tikai par tiem jautājumiem, kas ir iekļauti darba kārtībā. Biedram ir jābūt iespējai savlaicīgi uzzināt plānoto darba kārtību, lai sagatavotos jautājuma izskatīšanai (iepazītos ar dokumentiem) vai arī lai izlemtu, vai vispār viņu šie jautājumi interesē un vai ir vērts ierasties uz kopsapulci.
Ja darba kārtībā ir juridiski, finansiāli vai citādi sarežģīti jautājumi, tad biedram ir iespēja pieaicināt ekspertu konkrētā jautājuma izpētei vai ieteikuma saņemšanai, kā izdevīgāk balsot. Nav arī izslēgta iespēja, ka biedrs vēlēsies pilnvarot citu personu nākt uz kopsapulci, ja daba kārtībā ir ļoti specifisks jautājums un biedrs vēlas atrast uzticamu ekspertu šajā jomā. Paziņojumā norādīto darba kārtību (izskatāmos jautājumus) var mainīt vietām, nav obligāti strikti ievērot secību. Tomēr arī šo iespēju nevar izmantot ļaunprātīgi.
Piezīme:
Ja ir paredzēta ilgstoša sanāksme (vairākas stundas), tad varētu tikt apsvērta iespēja arī katram darba kārtības jautājumam norādīt aptuveno izskatīšanas laiku. Iespējams, ka kāds no biedriem attiecīgi izvēlēsies ierasties tikai kopsapulces sākumā vai beigās.
Darba kārtībā izlemjamie jautājumi paziņojuma nosūtīšanas brīdī var būt arī bez lēmuma projektiem, jo to pieejamība ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 dienas pirms biedru kopsapulces. Tomēr darba kārtībā minēti jautājumi nevar būt pārāk vispārīgi, ka tie nedod skaidru priekšstatu, piemēram, “statūtu grozījumi”, nenorādot, ne statūtu punktu, ne grozījumu būtību. Šādos gadījumos ir pat vēlams uzreiz pievienot plānoto grozījumu tekstu vai vismaz paskaidrojumu, par ko tiks diskutēts.
Piezīme:
Darba kārtībā nevar arī paredzēt deklaratīvu frāzi “citi jautājumi”. Ja ir šāds darba kārtības punkts, tad tur var skatīt tikai informatīvus vai organizatoriskus jautājumus, piemēram, kur un kad ir vēlams sasaukt nākamo kopsapulci, pieņemt zināšanai informāciju par kādu valdes rīkotu pasākumu u.tml.
Biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka tā institūcija, kas ierosina sasaukt kopsapulci. Ja biedru kopsapulci pieprasa sasaukt viena desmitdaļa biedru, tad vienlaikus ar pieprasījumu ir jāiesniedz arī vēlamā darba kārtība. Tas pats attiecas arī uz padomes un revidenta pieprasījumu. Tā kā biedru kopsapulci var vienmēr sasaukt arī pēc valdes iniciatīvas, tad gadījumā, ja ir saņemts šāds pieprasījums, valdei nav aizliegts pievienot arī sev (KS interesēm) vēlamos jautājumus. Tas pats attiecas arī uz situāciju, ja valde vienlaikus (pirms ir nosūtīti paziņojumi) saņem vairākus pieprasījumus sasaukt kopsapulci un skatīt konkrētus jautājumus, proti, nav aizliegts tos visus apvienot un biedru kopsapulcē skatīt visus piedāvātos darba kārtības jautājumus.
JĀŅEM VĒRĀ!
Ikvienam biedram 10 dienu laikā no paziņojuma (uzaicinājuma uz kopsapulci) saņemšanas dienas ir tiesības prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā. Ja statūtos noteikts, ka biedrs var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, izmantojot tikai elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām, jo nav nepieciešams papīra vēstules sūtīšanas laiks.
Nevar saīsināt šos attiecīgi 10 un 5 dienu termiņus, kā arī nevar biedriem aizliegt tiesības pieteikt papildu jautājumus. KS statūtos vai pašā paziņojumā var noteikt tikai garāku termiņu papildu jautājumu pieteikšanai, ja vien tiek nodrošināts, ka galīgā darba kārtība ir zināma visiem biedriem vismaz 10 dienas pirms kopsapulces. Ja KS statūtos vai paziņojumā nekas nav minēts par papildu jautājumu pieteikšanu, tad automātiski piemērojas KSL paredzētais 10 dienu termiņš. KSL skaidri neparedz, tomēr, lai aizsargātu arī KS intereses un paspētu savlaicīgi informēt pārējos biedrus par papildu darba kārtības jautājumiem, 10 dienu laikā šie jautājumi ir jādara zināmi paziņojuma nosūtītājam (parasti valdei), piemēram, jāiesniedz valdei vai jānogādā KS juridiskajā adresē. Pēdējā desmitajā dienā nevar izdomāt papildu jautājumus sūtīt pa pastu vai izvēlēties citu informēšanas viedu, kas novēloti sasniegs adresātu. Tieši tāpēc ir iespējams statūtos saīsināt termiņu līdz piecām dienām, ja papildu jautājumu pieteikšana notiek tikai un vienīgi elektroniski, proti, ar maksimāli nelielu laika nobīdi starp nodošanu un saņemšanu.
Ievērojot iepriekš minēto, atšķiras minimālie kopsapulces sasaukšanas termiņi atkarībā no tā, vai KS statūtos ir paredzējusi pienākumu izmantot elektroniskos līdzekļus paziņojumu nosūtīšanai un papildu jautājumu pieteikšanai (4.attēls).
4.attēls