KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
2.7.3.Kvoruma prasība
JĀŅEM VĒRĀ!
Biedru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā klātesošo biedru skaita, ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma. Proti, no likuma viedokļa biedru kopsapulce ir lemttiesīga pat gadījumā, ja uz to atnāk vismaz viens balsstiesīgs biedrs.
Ja KS šāds likumiskais modelis neapmierina, tad KS statūtos var brīvi noteikt pārstāvības normas (kvoruma) lieluma kritērijus. Statūtos nevar paredzēt tikai to, ka ir nepieciešams kvorums, neparedzot konkrētas prasības. Piemēram, var pieturēties pie klasiskā varianta, ka kopsapulcē ir jāpiedalās vismaz pusei no balsstiesīgajiem biedriem. Ja biedri ir ļoti aktīvi un regulāri apmeklē visas kopsapulces, tad kvoruma prasību var noteikt arī lielāku, jo tas veicinās biedru demokrātisko kontroli. Tomēr pārāk liela kvoruma prasība var paralizēt kopsapulces darbību, tādējādi aizskarot arī pārējo (aktīvo) biedru intereses. Ja biedri ir pasīvi, tad kvorums var būt arī, piemēram, viena desmitdaļa no biedriem. Kvorumu var paredzēt arī kā konkrēti noteiktu biedru skaitu, piemēram, vismaz 10 balsstiesīgajiem biedriem jāpiedalās, tomēr šādu izvēli vajadzētu izdarīt tikai tad, ja ir salīdzinoši nemainīgs biedru skaits. Līdz ar to atkarībā no konkrētās KS specifikas un biedru aktivitātes ir jāizvērtē, vai vispār paredzēt kvoruma prasību un kāda būs pārstāvības norma. Ja jau šobrīd KS statūtos ir ietverta šāda prasība (piemēram, vēsturiski palikusi no laika, kad vecais KSL tādu obligāti paredzēja), tad ir izvērtējams, vai to ir nepieciešams saglabāt, īpaši gadījumos, ja praksē regulāri vai vienmēr sākotnējā kopsapulce ir lemt nespējīga kvoruma trūkuma dēļ.
Kvoruma prasības ievērošana ir jāpārbauda ne tikai kopsapulces sākumā, bet visas tās norises laikā. Pastāv iespēja, ka kopsapulce ieilgs un daļa balsstiesīgo biedru atstās sanāksmi. Ja šāda situācija notiek un vairs neizpildās statūtos paredzētā kvoruma prasība, tad kopsapulce ir pārtraucama. To reizēm sauc arī par “balsošanu ar kājām”, jo biedri sev nepatīkama jautājuma izlemšanā var nevis balsot “pret”, bet pamest kopsapulces vietu, lai kopsapulci padarītu lemt nespējīgu. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir jāuzmanās ar pārāk lielas pārstāvības normas noteikšanu. Šādā gadījumā atkārtotā kopsapulce ir rīkojama tikai par tiem jautājumiem, kurus nepaguva izskatīt kvoruma trūkuma dēļ līdz kopsapulces slēgšanas brīdim. KSL to tieši neregulē, tomēr KS statūtos ir iespējams paredzēt kvoruma prasību atsevišķu jautājumu izlemšanai. Var arī paredzēt kvorumu visai kopsapulce un atsevišķu jautājumu izskatīšanai vēl lielāku pārstāvības normu. Piemēram, kopsapulcē ir jāpiedalās vismaz trešajai daļai balsstiesīgo biedru, bet jautājumos par statūtu grozījumiem vismaz pusei no balsstiesīgajiem biedriem. Arī šādā gadījumā pastāv iespēja, ka atkārtota kopsapulce būs rīkojama tikai par šo īpašo jautājumu, kuram paredzēta lielāka pārstāvības norma, savukārt citus jautājumus kopsapulce ir tiesīga un tai ir arī pienākums izlemt jau sākotnējā kopsapulcē. Var gadīties arī situācija, ka uz sapulces beigām ierodas vēl biedri un nepieciešamais kvorums atjaunojas. Līdz ar to ir jāņem vērā, ka kvoruma prasības var būt svarīga ne tikai kopsapulces atklāšanas brīdī, bet visas tās norises laikā.
Piezīme:
Kvorumu rēķina no kopējā balsstiesīgo biedru skaita. Kopējā balsstiesīgo biedru skaitā neierēķina tos biedrus, kuriem vienmēr nav balsstiesību (KSL 37.panta otrā daļa) ne par vienu no potenciālajiem darba kārtības jautājumiem. Savukārt tos biedrus, kuriem ir balsstiesības, bet ir noteikts ierobežojums tās izmantot konkrētu lēmumu pieņemšanā (KSL 37.panta trešā daļa), ieskaita kopējā balsstiesīgo biedru skaitā, tomēr šīs balsis neņem vērā, pieņemot konkrēto lēmumu[1].
Proti, kopējais balsstiesīgais biedru skaits visas kopsapulces laikā ir nemainīgs, tāpēc to norāda arī protokolā (KSL 40.panta pirmās daļas 5.punkts). Vienlaikus var izmainīties nepieciešamais “par” balsu skaits, ja kādam biedram konkrētā jautājuma izlemšanā ir ierobežotas balsstiesības. Piemēram, statūti paredz, ka ir jābūt vismaz pusei balsstiesīgo biedru. KS ir 25 biedri, bet 2 biedri atbilstoši KSL 37.panta otrās daļas 1.punktam nav izpildījuši savas saistības (piemēram, nav samaksājuši biedra naudu), tāpēc kopējais balsstiesīgo biedru skaits ir 23 un uz kopsapulci ir jāierodas 12 balsstiesīgajiem biedriem, lai tā būtu lemttiesīga. Savukārt, ja darba kārtībā ir arī jautājums par darījumu slēgšanu ar vienu no šiem 12 biedriem (KSL 37.panta trešās daļas 3.punkts), tad konkrētā lēmuma pieņemšanai ir pietiekoši ar 6 balsīm “par” (vairāk par pusi no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem), jo 1 biedrs netiek skaitīts pie balsošanas.
Tā kā kvoruma aprēķināšanas prasības ir ārkārtīgi svarīgas, lai konstatētu, vai pieņemtais kopsapulces lēmums ir tiesisks, tad protokolā būtu jānorāda kopējais balsstiesīgo biedru skaits un klātesošo balsstiesīgo biedru skaits ne tikai kopsapulces sākumā, bet pie katra darba kārtības jautājuma, jo īpaši pie tāda, kur atšķiras kvoruma aprēķināšanas prasības. Protokolā arī ir jāatspoguļo, ja kādam biedram konkrētā lēmuma pieņemšanā nav balsstiesību. Tas gan kopsapulces vadītājam, gan biedriem ļaus savlaicīgi saprast, vai kopsapulce kopumā ir lemttiesīga un vai konkrētais jautājums ir izlemts pareizi.
JĀŅEM VĒRĀ!
Ja KS ir paredzēta kvoruma prasība un pirmā kopsapulce nav notikusi kvoruma trūkuma dēļ, tad atkārtotu sapulci sasauc mēneša laikā. Šāda kopsapulce ir uzskatāma par atkārtotu tikai un vienīgi gadījumā, ja netiek mainīta (papildināta) darba kārtība.
Proti, uz atkārtotu kopsapulci nav iespējams pieteikt papildu jautājumus. Arī gadījumā, ja netiek ievērots viena mēneša termiņš atkārtotas kopsapulces norisei, tad tā vairs nav uzskatāma par atkārtotu kopsapulci, bet gan par sākotnējo pat gadījumā, ja darba kārtība ir identiska. Ja netiek ievērotas šīs prasības, tad tā ir sākotnējā kopsapulce un atkal ir jāievēro kvoruma prasības.
Piezīme:
Jāņem arī vērā, ka atkārtota kopsapulce ir tikai tajā gadījumā, ja kopsapulce nebija lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ. Ja sākotnēja kopsapulce nenotika citu iemeslu dēļ, piemēram, nepareizā termiņā tika izziņota kopsapulce vai kādu ārkārtēju tehnisku vai juridisku iemeslu dēļ kopsapulce nevarēja notikt, tad ir organizējama vēl viena sākotnējā, nevis atkārtotā kopsapulce.
JĀŅEM VĒRĀ!
Atkārtotā kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita. KSL neparedz iespēju, ka statūtos varētu noteikt kvoruma prasību arī atkārtotajai kopsapulcei. Šāda KS statūtu prasība būtu uzskatāma par neatbilstošu KSL.
Ja tiktu pieļauta iespēja arī atkārtotajai kopsapulcei noteikt kvorumu, tad “ļaunprātīgi” biedri ar savu pasivitāti varētu radīt situāciju, ka biedru kopsapulce kā svarīgākā KS pārvaldes institūcija tiek padarīta par pilnībā lemt nespējīgu, t. sk. pat nevarētu pieņemt lēmumu par KS likvidāciju. Atkārtotā kopsapulce ir lemttiesīga, ja ierodas vismaz viens balsstiesīgs biedrs.
Paziņojumu par atkārtotās biedru kopsapulces sasaukšanu dara zināmu visiem biedriem vismaz 10 dienas pirms kopsapulces. Šāds saīsināts paziņošanas termiņš ir iespējams, jo biedriem jau iepriekš bija iespēja savlaicīgi iepazīties ar visiem darba kārtības jautājumiem un atkārtotajā kopsapulcē nav iespējams pieteikt papildu jautājumus. Jau pie kopsapulces sasaukšanas tika norādīts, ka “dara zināmu” ir reālais vai prezumētais saņemšanas (satura uzzināšana) brīdis, nevis, piemēram, vēstules nodošanas laiks pastā. Paziņojums par atkārtotu kopsapulci ir jādara zināms tieši tādā pašā veidā, kā to paredz KSL vai KS statūti attiecībā uz sākotnējo kopsapulci. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījumā, ja KS statūtos paredzētā kārtība nav faktiski savienojama ar atkārtotas kopsapulces būtību, piemēram, paredz, ka paziņojumu izsniedz vismaz 40 dienas pirms sapulces. Atkārtotas kopsapulces gadījumā šāds termiņš nav iespējams, jo atkārtotajai kopsapulcei ir jānotiek jau mēneša laikā.
KSL neaizliedz, paziņojot par sākotnējo kopsapulci, informatīvi norādīt, kad notiks atkārtota kopsapulce, ja sākotnējā būs lemt nespējīga kvoruma trūkuma dēļ. Tomēr šāds sākotnējais paziņojums ir uzskatāms tikai par informatīvu. Nav iespējams uz nākotni neapšaubāmi prognozēt, vai pirmā kopsapulce būs lemtspējīga. Biedriem ir nepieciešams uzzināt par to, ka pirmā (sākotnējā) kopsapulce bija lemt nespējīga kvoruma dēļ. Līdz ar to paziņojumu par atkārtotu kopsapulci juridiski ir iespējams nosūtīt tikai pēc tam, kad ir konstatēs fakts, ka sākotnēji sasauktā kopsapulce ir bijusi lemt nespējīga. Tādējādi nav aizliegts indikatīvi norādīt atkārtotas kopsapulces datumu, tomēr tas neatbrīvo KS (tās valdi) no pienākuma sūtīt paziņojumu par atkārtotu kopsapulci likumā noteiktajā kārtībā, proti, pēc tam, kad ir konstatēts, ka pirmā kopsapulce ir lemt nespējīga. Šāda indikatīva informācija var atstāt arī pretēju efektu, jo biedri jau automātiski tiek noskaņoti apstāklim, ka visticamāk nav vērts ierasties uz sākotnējo kopsapulci, jo ir taču jau ieplānota arī atkārtota kopsapulce. Līdz ar to ir rūpīgi izvērtējams, vai šāda papildu informācija par iespējamo atkārtoto kopsapulci, tiešām ir lietderīga.
[1] Kvoruma aprēķināšana ne vienmēr ir viegli izprotama. Skatīt arī ekspertu viedokļus par kvorumu: Balsstiesīgā pamatkapitāla izpratne. Jurista Vārds, 18.01.2011., Nr.3 (650)
