KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne

LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU

KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

2020.gads 1.versija

Lejupielādēt rokasgrāmatas saīsināto versiju

Saturs:

2.7.4.Kopsapulces atklāšana

Ja biedru kopsapulce ir lemttiesīga, biedru kopsapulci paziņojumā norādītajā vietā un laikā atklāj institūcija, kas sasauca kopsapulci.

 

Piezīme:
Pat, ja tas nav paredzēts darba kārtībā, sākumā būtu nepieciešams izvēlēties kopsapulces vadītāju un protokolētāju.

 

Vadītājs nodrošina kopsapulces organizatorisko norisi un ir atbildīgs par darba kārtībā paredzēto jautājumu izskatīšanu. Vadītājam ir jānodrošina sekmīga kopsapulces norise, lai ļautu pēc iespējas vairāk biedriem izteikt savu viedokli, vienlaicīgi nepieļaujot situāciju, kad atsevišķi biedri aizraujas ar diskusijām, kas neļautu saprātīgā laika posmā izskatīt visus darba kārtības jautājumus.  Vadītājs var izvirzīt kārtību (ja tāda jau nav KS statūtos), kā notiek viedokļu, komentāru un jautājumu izteikšana, piemēram, iepriekšēja pieteikšanās, secība, izteikšanās laika ierobežojums u. c. Protokolists ir atbildīgs, lai protokolā tiktu pareizi atspoguļota kopsapulces norises gaita un tiktu norādīta visa nepieciešamā informācija (KSL 40.pants).

KSL neparedz nekādus ierobežojumus šīm personām. Nav obligāti, ka kopsapulces vadītājs ir valdes loceklis. Par vadītāju parasti tiek izvēlēts valdes priekšsēdētājs, tomēr tas var būt arī kāds no padomes, biedriem vai KS darbiniekiem vai pat jebkura trešā persona, piemēram, īpaši pieaicināts profesionāls sapulču organizētājs. Arī protokolists var būt jebkura persona, tomēr parasti protokolēšanu nodrošina valde vai tās norīkots KS darbinieks. Tā kā biedru kopsapulcei ir jānotiek, ja tā ir lemttiesīga, un pieņemtos lēmumus obligāti ir jānoformē rakstveidā, tad biedru kopsapulce nevar nenotikt tikai tāpēc, ka biedri nespēj vienoties par vadītāju un protokolistu. Šādā situācijā valdei jeb institūcijai, kas sasauca kopsapulci ir pienākums nodrošināt vadītāju un protokolistu. Respektīvi, ja nevienojas citādāk, tad valdes priekšsēdētājam ir pienākums vadīt kopsapulci, jo tās norises organizēšana arī ir valdes pienākums. Ja nevienojas citādāk, tad valdei jānodrošina arī protokolētāja funkciju izpilde.

Ja kopsapulcē piedalās daudz biedru un nav nodrošināti īpaši tehnoloģiski risinājumi balsu skaitīšana, tad vajadzētu nodrošināt vai ievēlēt arī balsu skaitītājus vai balsu skaitīšanas komisiju.