KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

2.8.Biedru kopsapulces lēmumu pieņemšana

JĀŅEM VĒRĀ!
Kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss.

Biedram nav balsstiesību tikai KSL minētajos gadījumos.

Biedram vispār nav balsstiesību kopsapulcē (ne par vienu no darba kārtības jautājumiem), ja:

• biedrs līdz biedru kopsapulcei nav nokārtojis statūtos un biedru kopsapulces lēmumos noteiktās saistības;
• biedram, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību.

Pirmajā gadījumā kopsapulces organizētājam (valdei) ir jāspēj konstatēt, vai biedram ir ierobežojamas balsstiesības. Otrajā gadījumā, biedram ir pienākums informēt KS (arī kopsapulces organizētāju vai vadītāju), ja tam ir noteikti šādi ierobežojumi kriminālprocesā (KSL 6.panta trešā daļa).

Biedram var nebūt balsstiesību arī gadījumā, ja tiek izlemti konkrēti jautājumi. Pamatā tie ir jautājumi, kas ir neapšaubāmi saistāmi ar interešu konfliktu, jo tiek pieņemts lēmums par šādiem jautājumiem:

• prasības celšana pret padomes locekli, valdes locekli, likvidatoru vai revidentu, ja attiecīgais biedrs ieņem šo amatu;
• par tiesībām, kuras KS var izmantot pret konkrēto biedru (piemēram, biedra izslēgšana no KS, jo nav nokārtotas mantiskās saistības – biedra nauda);
• darījuma slēgšana ar konkrēto biedru vai tā saistīto personu. KSL neliedz biedram balsot par sevis iecelšanu vai atcelšanu pārvaldes institūcijās, piemēram, valdē vai padomē.

Pretējā situācijā, ja KS būtu tikai 5 biedri, kuri vienlaikus vēlētos būt valdē, tad viņi nevarētu izveidot šādu valdi. Papildus var būt situācija, kad ar kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, biedram ir atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību un attiecīgi arī attiecīgajā jomā piedalīties lēmumu pieņemšanā (skatīt arī KSL 6.panta otro daļu).

Piezīme:
Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu.

Proti, biedru kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja “par” nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem. Balsu “par” ir vairāk nekā “pret” un “atturas”. Līdz ar to nav juridiskas nozīmes noskaidrot, kurš biedrs ir “pret” vai “atturas”, jo juridiski svarīgi ir noskaidrot tikai “par” balsu skaitu attiecībā uz visu klātesošo balsstiesīgo biedru skaitu. To norāda arī protokolā atspoguļojamā informācija, proti, arī protokolā kā minimums ir pietiekoši norādīt “par” balsu skaitu (KSL 40.panta pirmās daļas 9.punkts). Savukārt lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, KS darbības izbeigšanu vai turpināšanu un reorganizāciju pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru.

Piezīme:
KS statūtos var paredzēt lielāku balsu skaitu gan visu jautājumu pieņemšanai, gan KSL likumā īpaši minēto jautājumu pieņemšanai (vēl lielāku kvalificēto balsu skaitu), gan arī statūtos precīzi atrunāt konkrētus jautājumus, kuriem ir piemērojama lielāka vairākuma prasība (kvalificēts balsojums).

Statūtos nevar paredzēt mazāku balsu skaitu, nekā to paredz likums. Vienkāršo vairākumu vai KSL vai KS statūtos noteikto kvalificēto vairākumu rēķina no klātesošajiem balsstiesīgo biedru skaita. Ja konkrētā lēmuma pieņemšanā biedram nav balsstiesību (piemēram, par prasības celšanu pret šo biedru), tad šo biedru nerēķina pie balsstiesīgajiem biedriem konkrētajā jautājumā. Līdz ar to var veidoties situācija, ka katram jautājumam ir nepieciešams citādāks balsu “par” skaits, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu. Nebūtu pieļaujams, ka balsu vairākums tiek sajaukts kopā ar kvoruma prasībām. KS statūtos kvalificēto balsu vairākumu arī ir jānosaka attiecībā no klātesošo balsstiesīgo biedru skaita. Piemēram, nav pareizi statūtos paredzēt, ka par konkrētu jautājumu ir jānobalso 60 % no visiem biedriem. Jo šāds regulējums faktiski būtu pretrunā arī atkārtotas kopsapulces būtībai un atkal pasīvajiem biedriem dotu iespēju ļaunprātīgi kontrolēt biedru kopsapulces pieņemtos lēmumus. KS statūtos ir jānodala kvoruma un balsu vairākuma prasība. KS statūtos arī nevar paredzēt kvalificēto vairākumu atkarībā no apmaksāto paju skaita vai citādāk, jo nedrīkst pārkāpt principu, ka katram biedram ir viena balss.  

JĀŅEM VĒRĀ!
Balsošana notiek atklāti. Tomēr aizklātu balsošanu vienmēr var pieprasīt viena desmitdaļa no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem pat gadījumā, ja šāda iespēja nav paredzēta statūtos (KSL 38.panta trešā daļa).

Tomēr jāņem vērā, ka biedri, kas pieprasa veikt aizklātu balsošanu atsevišķos gadījumos, var izsaukt pret sevi negatīvu reakciju, tajā skaitā, ja notiek KS amatpersonu ievēlēšana. Līdz ar to KSL pieļauj iespēju, ka KS statūtos var paredzēt jautājumus, par kuriem notiek aizklāta balsošana, piemēram, valdes vai padomes locekļu ievēlēšana. Nav arī aizliegts paredzēt, ka visi jautājumi izlemjami ar aizklātu balsošanu. Jāņem gan vērā, ka aizklātu balsošanu var nebūt iespējams tehniski realizēt, ja balsu nodošana notiek pirms kopsapulces vai arī ar elektronisko līdzekļu starpniecību (KSL 36.panta ceturtā daļa) un iepriekš nebija zināms, ka konkrētais jautājums tiks izskatīts aizklātā balsošanā. Šādās situācijās KS ir jādomā, kā tehniski savienot šīs iespējas, jo īpaši, ja KS statūti jau paredz aizklātu balsošanu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Biedru kopsapulces lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, ja vien likumā, KS statūtos vai pašā lēmumā nav noteikts citādāk.