KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

JĀŅEM VĒRĀ!
Atsevišķu jautājumu izlemšanai biedri var pieņemt lēmumu bez biedru kopsapulces formālas sasaukšanas (sanākšanas klātienē), proti, aptaujas veidā^[1].

Šādā kārtībā nevar izlemt KSL īpaši paredzētos jautājumus, ko likumdevējs ir uzskatījis par tik būtiskiem, ka to pieņemšana nebūtu pieļaujama bez atbilstošām diskusijām, vai biedru tiesībām uzdot jautājumus.

Lēmumu pieņemšana aptaujas veidā noteikti nav pieļaujama par šādiem jautājumiem:

• padomes locekļu, valdes locekļu un revidenta ievēlēšana un atsaukšana;
• gada pārskata apstiprināšana, peļņas sadale vai zaudējumu segšanas noteikšanas kārtība;
• KS darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija, kā arī grozījumu izdarīšana statūtos.

Statūtos var noteikt citus jautājumus, par kuriem var lemt tikai biedru kopsapulce. Ja aptaujas veidā pieņem lēmumu par jautājumu, ko aizliedz likums vai statūti, tad tas automātiski var būt pamats lēmuma apstrīdēšanai un atcelšanai. Statūtos var arī paredzēt, ka vispār nav atļauta lēmumu pieņemšana bez biedru kopsapulces. Ja šāds kategorisks aizliegums statūtos nav paredzēts, tad valdei vienmēr ir iespēja izvēlēties lēmumu (ko neaizliedz likums vai statūti) pieņemšanu aptaujas veidā. KSL neparedz biedriem tiesības pieprasīt lēmumu pieņemšanu aptaujas veida. Tā ir tikai un vienīgi valdes izvēle par lietderīgāko procesu, kā organizēt lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus valdei ir jāņem vērā dažādi apstākļi, t. sk. ekonomiskie (izmaksas kopsapulces un aptaujas organizēšanai), izlemjamo jautājumu svarīgums un lēmumu pieņemšanas laiks (aptaujai ir īsāki paziņošanas un balsošanas termiņi).

Piezīme:
Tomēr jāatceras, ka kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu un lielāku biedru iesaisti parasti nodrošina biedru kopsapulce, jo klātienē biedriem ir lielākas iespējas uzdot jautājumus, izteikt viedokļus un saprast citu biedru viedokļus.

JĀŅEM VĒRĀ!
Ja tiek izvēlēta lēmuma pieņemšana aptaujas veidā, valde visiem biedriem nosūta rakstveidā lēmuma projektu un jebkādus dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā. Ar rakstveida nosūtīšanu ir saprotams arī, piemēram, sūtījums uz elektronisko adresi (e-pastu). KSL aizliedz šo dokumentu saturu darīt zināmu mutiski, piemēram, nodiktēt pa telefonu.

KSL paredz šo dokumentu nosūtīšanu, tomēr tas ir jāsaprot kā minimālais standarts, jo valdei nav aizliegts attiecīgos dokumentus izsniegt arī personīgi biedram, jo galvenais ir sasniegt mērķi, ka katrs biedrs ir nepārprotami saņēmis, un tam ir iespēja savlaicīgi iepazīties ar visiem dokumentiem.

JĀŅEM VĒRĀ!
Valdes sūtītajā paziņojumā ir jānorāda termiņš, kurā biedrs rakstveidā var balsot par lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas, bet, ja valde visus dokumentus nosūta, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām. Šis saīsinātais termiņš var tikt attiecināts arī uz situāciju, ja visi dokumenti tiek izsniegti personiski (klātienē), jo termiņu atšķirība ir saistīta tieši ar apstākli, cik ātri tiek prezumēta sūtījuma saņemšana.

Piemēram, Paziņošanas likuma 8.pantā tiek prezumēts, ka pasta sūtījums tiek saņemt ne vēlāk kā 7-8 dienu laikā.

JĀŅEM VĒRĀ!
Aptaujas veidā izlemjams jautājums ir pieņemts tikai gadījumā, ja “par” ir nobalsojuši vairāk par pusi no visiem balsstiesīgajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav paredzēts vēl lielāks balsu skaits. Ja biedrs balsošanai noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka tas balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

Piemēram, ja KS ir 10 balsstiesīgie biedri, tad lēmums ir pieņemts tikai gadījumā, ja vismaz seši ir nobalsojuši “par”. Ja savu balsojumu nodod (atsūta) tikai pieci biedri, tad šāds lēmums nav pieņemts pat gadījumā, ja visi ir nobalsojuši “par”, jo tiek uzskatīts, ka tie, kas nav balsojuši (nav atbildējuši) automātiski ir nobalsojuši “pret”. Ja ir nepieciešams kvalificētais balsojums, piemēram, KS statūti paredz 80 % balsojumu no klātesošajiem, tad “par” ir jānobalso vismaz astoņiem biedriem, neatkarīgi no tā, vai atlikušie biedri nobalso “pret” vai vispār nebalso. Proti, nodoto “par” balsu skaits ir jāskatās attiecība pret visu balsstiesīgo biedru skaitu, nevis tikai pret to biedru skaitu, kas piedalījušies balsošanā. Tā ir būtiska atšķirība no biedru kopsapulces, kur balsis skaita no klātesošo biedru skaita, nevis no kopējā balsstiesīgo biedru skaita, proti, lēmuma pieņemšanā neņem vērā tos biedrus, kas nepiedalās biedru kopsapulcē.

Par balsošanas rezultātiem valde sastāda protokolu, kurā norāda: KS nosaukumu; lēmuma projekta (paziņojuma) nosūtīšanas dienu un balsošanai noteikto termiņu; KS kopējo balsstiesīgo biedru skaitu^[2]; balsošanā piedalījušos biedru skaitu; lemjamos jautājumus (darba kārtību); balsošanas rezultātus, norādot par katru jautājumu “par” balsu skaitu un pieņemtos lēmumus. Valde protokolu piecu dienu laikā pēc paziņojumā norādītā balsošanas termiņa beigām nosūta to visiem biedriem.

^[1] Arī Dzīvokļa īpašuma likuma 20.pants paredz līdzīgu kārtību lēmumu pieņemšanai, nosaucot to par aptauju.

^[2] KSL 34.panta trešās daļas 2.punkts formāli neparedz atsauci uz KSL 40.panta pirmās daļas 5.punktu (kopējais balsstiesīgo biedru skaits), tomēr, ja protokolā nebūs norādīts kopējais balsstiesīgo biedru skaits, tad biedriem nebūs iespējams pārliecināties, vai lēmums ir pieņemts ar atbilstošu balsu “par” skaitu.