KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
Kaspars Vecozols, Aivars Latkovskis, Linda Uzkalne, Aiga Smiltāne
LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVO SABIEDRĪBU
KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA
2020.gads 1.versija
Saturs:
2.12.Pieņemto lēmumu apstrīdēšana
Biedrs, valdes loceklis vai padomes loceklis var vērsties tiesā, ja uzskata, ka biedru kopsapulces pieņemtie lēmumu ir prettiesiski. Kopsapulces lēmums var būt prettiesisks saturiski (materiāltiesiski), proti, lēmuma būtība neatbilst likumam vai statūtiem, vai arī procesuāli - pārkāpta sapulces sasaukšanas, norises vai lēmumu pieņemšanas kārtība. Procesuāli pārkāpumi var būt saistīta ar kvorumu, balsu vairākuma nepareizu aprēķināšanu, paziņojuma nenosūtīšanu, nepareizu nosūtīšanu vai termiņu neievērošanu. Apstrīdēšanas regulējums pilnībā ir attiecināms arī uz gadījumu, ja lēmums pieņemts bez biedru kopsapulces sasaukšanas (KSL 34.panta sestā daļa).
JĀŅEM VĒRĀ!
Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad biedrs uzzināja vai kad tam vajadzēja uzzināt par kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no biedru kopsapulces dienas.
Ja biedrs vispār netiek uzaicināts uz kopsapulci, tad biedram tomēr ir jābūt pietiekoši aktīvam un vismaz gada laikā ir jāinteresējas, vai šajā laika posmā tiešām nav pieņemti nekādi lēmumi. Tas saistās arī ar apstākli, ka biedru kopsapulcei ir jānotiek vismaz reizi gadā (saistībā ar gada pārskatu apstiprināšanas pienākumu).
Tiesa var atzīt pieņemto lēmumu par spēkā neesošu, ja pats lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Katrs pieļautais pārkāpums ir individuāli izvērtējams un šis izvērtējums ir tiesas ziņā. Tiesai nav pienākums atcelt kopsapulces lēmumu, ja konstatētie pārkāpumi tiesas ieskatā nav būtiski. Tiesu prakse saistībā ar dažādu kopsapulču pieņemto lēmumu atcelšanu ir dažāda. Pārkāpuma vērtēšanā noteikti ir jāņem vērā, vai pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Piemēram, ja paziņojumu par kopsapulci nesaņēma un uz kopsapulci neieradās tāds biedru skaits, kas varēja teorētiski ietekmēt pieņemto lēmumu. Šādā gadījumā ir pamats prezumēt, ka visi, kam bija nepamatoti liegta vai kavēta iespēja ierasties sanāksmē, varēja nobalsot “pret” attiecīgo lēmumu. Tomēr ar būtisku procesuālo pārkāpumu ne vienmēr saprot tikai tādu pārkāpumu, kas varēja izmainīt pieņemtā lēmuma balsojumu. Jāvērtē arī to, kā pārkāpums ietekmēja konkrētās personas tiesības. Ja, piemēram, tiek klaji un apzināti pārkāptas biedra tiesības un biedrs apzināti netiek aicināts vai netiek ielaists kopsapulcē, tad šāds pārkāpums pats par sevi ir uzskatāms kā būtisks[1]. Procesuāls pārkāpums saistībā ar lēmuma pieņemšanas kārtību vai kopsapulces sasaukšanu tomēr nevar būt par iemeslu lēmuma atcelšanai, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi KS biedri. Tādējādi pēc būtības biedri var neievērot likumā vai statūtos noteikto kārtību kopsapulces sasaukšanā, ja visi biedri atbalsta šādu kārtību (netiek aizskartas neviena biedra intereses). Šāda iespēja faktiski gan ir iespējama tikai KS ar mazu biedru skaitu. Procesuālie pārkāpumi arī var tikt novērsti, ja, piemēram, nākamajā kopsapulcē tiek atkārtoti balsots par to pašu jautājumu, novēršot iepriekš pieļautās kļūdas.
Prasītājs atbild par KS nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies biedru kopsapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, tikai gadījumā, ja viņš prasību cēlis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības. Piemēram, ja biedram ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka ir notikuši pārkāpumi (nav saņēmis uzaicinājumu uz kopsapulci, lai arī biedru reģistrā ir korekti norādīta kontaktinformācija), tad šāda prasības celšana noteikti nav uzskatāma par ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību. Kopsapulces organizētājam un tās vadītājam ir jānodrošina tādi apstākļi, lai pēc iespējas aizsargātu KS intereses un mazinātu iespējas celt prasības par biedru kopsapulces pieņemto lēmumu apstrīdēšanu. Jebkura neizdarība vai paviršība kopsapulces organizēšanā var radīt tiesvedības risku.
[1] Skatīt, piemēram, Komerclikuma 217. panta pirmo daļu par SIA dalībnieku sapulču lēmumiem.
