KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Šobrīd ir zināma vismaz viena KS,[1] kas ir izvēlējusies veidot pārstāvju sapulci.

JĀŅEM VĒRĀ!
Pārstāvju sapulci var izveidot tikai gadījumā, ja to paredz KS statūti, un tikai gadījumā, ja KS ir vismaz 101 biedrs. Gadījumā, ja atbilstoši KS statūtiem biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce un KS ir mazāk nekā 101 biedrs, turpina darboties biedru kopsapulce.

KS statūtos var paredzēt lielāku minimālo biedru skaitu, kāds nepieciešams, lai sasauktu pārstāvju sapulci, piemēram, vairāk nekā 500 biedri. Tikai tad, kad biedru skaits sasniedz likumā vai statūtos noteikto minimālo biedru skaitu, KS būs pienākums sasaukt pārstāvju sapulci, nevis biedru kopsapulci. Arī otrādāk, ja KS jau darbojas pārstāvju sapulce, bet kādā brīdī biedru skaits ir samazinājies un kļuvis mazāks par 101 biedru vai mazāks par statūtos noteikto skaitu, tad pārstāvju sapulce pārstāj darboties un ir sasaucama biedru kopsapulce.

Piezīme:
Lai nenotiktu šāds pārvaldes institūciju haoss, KS vajag laicīgi reaģēt uz biedru skaita izmaiņām, proti, pirms vēl biedru skaits ir samazinājies līdz likumā vai statūtos noteiktajam minimālajam biedru skaitam, būtu iniciējami statūtu grozījumi, lai samazinātu slieksni vai atteiktos no pārstāvju sapulces.

KS arī vajadzētu izvēlēties veidot pārstāvju sapulci tikai gadījumā, ja biedru skaits būtiski pārsniedz minimālo slieksni. Proti, nav vēlams veidot pārstāvju sapulci, ja KS ir tikai 110 biedri, jo 10 biedru izstāšanās radīs būtiskas sekas KS pārvaldē.

JĀŅEM VĒRĀ!
Pārstāvis var būt tikai KS biedrs. KSL paredz, ka pārstāvju sapulce sastāv vismaz no 20 pārstāvjiem.

Šāds minimālais pārstāvju skaits noteikts, lai izvairītos no situācijām, kad KS svarīgus lēmumus varētu pieņemt atsevišķas (dažas) personas, un vienlaikus nodrošinātu tādu pārstāvju skaitu, kas ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu pieņemšanas procesu. Statūtos nevar noteikt mazāku, bet var noteikt lielāku skaitu. Tomēr, kā jau minēts, pārāk liels pārstāvju skaits var traucēt konstruktīvu lēmumu pieņemšanu, tāpēc ir rūpīgi jāapsver, kāds ir racionāls pārstāvju skaits vai pārstāvības norma.

Ja biedru kopsapulce izlemj veidot pārstāvju sapulci, tad statūtos vienlaikus ir jāparedz: detalizēta kārtība šīs institūcijas izveidei un pārstāvju ievēlēšanai, kā arī pārstāvju pilnvaru termiņi un pārstāvības norma (KSL 12.panta pirmās daļas 6.punkts un 43.panta trešā daļa). KSL neparedz likumisko modeli (paraugu) pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtībai, bet tikai vispārīgus principus (KSL 43.-44.pants). Pārstāvju ievēlēšana ir pašu biedru (nevis biedru kopsapulces) kompetencē. Kārtībai pārstāvju ievēlēšanā jābūt tādai, kas nodrošina visiem biedriem vienlīdzīgas tiesības pārstāvju izvēlē, kā arī nodrošina, ka katrs pārstāvis sapulcē pārstāv līdzīgu biedru skaitu. Lai varētu ievērot šos principus, statūtos vajadzētu paredzēt mainīgu pārstāvju skaitu, paredzot tikai minimālo pārstāvju skaitu vai atstājot likumā noteikto 20 pārstāvju minimumu. Šāds mainīgs pārstāvju skaits ļaus labāk pielāgoties biedru skaita izmaiņām.

Piezīme:
Pārstāvju sapulce var notikt tikai tad, kad ir izvēlēti pārstāvji statūtos noteiktajā kārtībā. Tādējādi, kamēr nav izvēlēti pastāvīgie pārstāvji pārstāvju sapulcei, KS jārēķinās ar ilgākiem termiņiem pārstāvju sapulces sasaukšanai (salīdzinājumā ar biedru kopsapulces sasaukšanu), jo biedriem jānodrošina laiks arī savu pārstāvju ievēlēšanai. Valde var sasaukt pārstāvju sapulci tikai tad, kad biedri ir izraudzījušies savus pārstāvjus.

Informāciju par pārstāvju sapulci valde sūta tikai pārstāvjiem. Biedriem informācija par pārstāvju sapulces sasaukšanu sūtīta netiek, tomēr tiem ir tiesības KS juridiskajā adresē vai arī elektroniskajā vidē iepazīties ar pārstāvju sapulces darba kārtību un dokumentiem vismaz 10 dienas pirms pārstāvju sapulces.

Pārstāvju sapulces darbībai un kompetencei piemēro normas par biedru kopsapulces darbību un kompetenci. Pārstāvjiem piemēro likumā nostiprinātās biedru tiesības. Izņēmums ir pārstāvja tiesības piedalīties sapulcē ar pilnvarnieka starpniecību. Pārstāvju sapulce savā ziņā tiek pielīdzināta padomei, proti, profesionālai institūcijai, kuras funkcijas nevar pārpilnvarot. Respektīvi, pārstāvis nevar nodot savas tiesības citai personai, un tas pārstāvju sapulcē var piedalīties tikai personīgi. Šāda prasība ir arī noteikta, lai izvairītos no situācijas, ka KS valde faktiski pārņem pārstāvju sapulces kompetenci uz pilnvaru pamata.

Pārstāvju sapulces norisei (lēmumu pieņemšanas kārtībai, pārstāvju balsstiesībām, klātesošo pārstāvju saraksta veidošanai, protokola sastādīšanai) piemēro normas par biedru kopsapulci. Atšķirībā no biedru kopsapulces pārstāvju sapulcei jau ar likumu tiek paredzēta kvoruma prasība. Pārstāvju sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās vairāk par pusi no statūtos paredzētā pārstāvju skaita, ja statūti neparedz lielāku pārstāvības normu (KSL 43. panta sestā daļa). Ja sasauktajai pārstāvju sapulcei nav kvoruma, tad ir piemērojams biedru kopsapulcei paredzētais regulējums, t. sk. atkārtotā pārstāvju sapulce ar tādu pašu darba kārtību ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo pārstāvju skaita. Pārstāvju sapulces protokolā papildus norāda informāciju par pārstāvju skaitu, kāds nepieciešams, lai būtu pārstāvēti visi biedri (KSL 40. panta pirmās daļas 6. punkts). Šāda informācija ir nepieciešama, lai varētu noteikt, vai ir ievērotas kvoruma prasības.

Biedru izvēlētie pārstāvji ir atbildīgi to biedru priekšā, kurus šie pārstāvji pārstāv. Pārstāvim ir jāuzklausa šo biedru viedoklis (piemēram, par konkrēto pārstāvju sapulces darba kārtības jautājumu), tomēr savā balsojumā pārstāvju sapulcē pārstāvis ir neatkarīgs. Pārstāvim nav juridiski saistoši biedru sniegtie norādījumi. Ja biedri nav apmierināti ar sava pārstāvja rīcību pārstāvju sapulcē, tie ir tiesīgi atbilstoši statūtos noteiktajai kārtībai nākamajai pārstāvju sapulcei izraudzīties citu pārstāvi. Ja nepieciešams, tad statūtos var paredzēt detalizētu kārtību, kādā pārstāvjus var atsaukt (nomainīt) pirms termiņa, t. sk. ir iespējama situācija, ka uz katru pārstāvju sapulci tiek izvēlēts cits pārstāvis.

Lai biedrs varētu sekot līdzi pārstāvju sapulces lēmumu pieņemšanas procesam un lai varētu informēt pārstāvi par savu nostāju kādā jautājumā, valdei ir pienākums vest pārstāvju sarakstu. Pārstāvju sarakstā norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu, pārstāvības termiņu, kontaktinformāciju, kā arī pārstāvamos biedrus vai pārstāvamo biedru kopumu. Ar pārstāvju sarakstu var iepazīties visi biedri, taču biedrs var iegūt tikai tā pārstāvja kontaktinformāciju, kas pārstāv attiecīgo biedru. Ja pārstāvjus ievēl, piemēram, pēc reģionālā principa un no attiecīgā reģiona ir, piemēram, trīs pārstāvji, tad biedram ir tiesības noskaidrot šo visu trīs pārstāvju kontaktinformāciju.

JĀŅEM VĒRĀ!
Ja pārstāvju sapulce aizstāj biedru kopsapulci, biedriem saglabājas visas būtiskākās tiesības, izņemot tiesības piedalīties biedru kopsapulcē un balsot. Bez jau minētajām tiesībām iepazīties ar pārstāvju sapulces darba kārtību un dokumentiem, tiem ir tiesības iepazīties arī ar pārstāvju sapulces protokolu un šim protokolam pievienotajiem dokumentiem. Tāpat biedriem ir tiesības apstrīdēt pārstāvju sapulces lēmumus, iepazīties ar KS finanšu pārskatu un KS atlikušās mantas sadales plānu KS likvidācijas gadījumā, tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem KS reorganizācijas gadījumā, informēt, ka nepiekrīt pārstāvju sapulces pieņemtajam reorganizācijas lēmumam (kas var ietekmēt pārstāvju sapulces spēkā esamību), kā arī apstrīdēt pārstāvju sapulces pieņemto lēmumu par KS reorganizāciju.

Pārstāvju sapulces izveidošana var samazināt biedru tiešu iesaisti KS pārvaldē. Tāpēc lai nodrošinātu, ka pārstāvju sapulces institūtu izmanto atbilstoši tā mērķim, KSL ir paredzēti vairāki jau iepriekš skaidrotie ierobežojumi un prasības, kas stiprina biedru interešu aizsardzību:

• pārstāvju sapulci var izveidot, ja ir vairāk nekā 100 biedri;
• pārstāvju sapulci var izveidot tikai tad, ja to paredz statūti;
• pārstāvju sapulce sastāv no vismaz 20 pārstāvjiem;
• pārstāvis var būt tikai KS biedrs;
• pārstāvis sapulcē var piedalīties tikai personīgi;
• visiem biedriem vienlīdzīgas tiesības pārstāvju izvēlē;
• katrs pārstāvis sapulcē pārstāv līdzīgu biedru skaitu;
• pārstāvji ir atbildīgi to biedru priekšā, kurus šie pārstāvji pārstāv;
• valdei pienākums vest pārstāvju sarakstu;
• biedriem saglabājas visas pamattiesības;
• biedriem ir tiesības apstrīdēt pārstāvju sapulces lēmumus.

Ja KS statūti vai KS (tās valdes vai pārstāvju sapulces) darbība ir pretrunā ar iepriekš minētajiem principiem, tad biedram ir iespēja aktīvi reaģēt un apstrīdēt pārstāvju sapulces pieņemtos lēmumus. Ja statūtos tiek paredzēta pārstāvju sapulces izveides kārtība vai pārstāvju atsaukšanas kārtība, kas neatbilst iepriekš minētajiem principiem, tad biedram ir iespēja tiesas ceļā lūgt atzīt attiecīgos statūtu punktus par prettiesiskiem un lūgt turpmāk sasaukt biedru kopsapulces vai grozīt statūtus atbilstoši likuma prasībām.

[1] Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība”, kuras statūti pieejami tās mājaslapā:(skatīts 19.10.2019.)