KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Starptautiskajos KS principos¹ KS skaidrota kā autonoma personu apvienība, kur personas brīvprātīgi apvienojušās, lai realizētu savas kopīgās ekonomiskās, sociālās un kulturālās intereses ar kopīgi piederošas un demokrātiski pārvaldītas sabiedrības starpniecību. Šajā KS definīcijā ietvertas būtiskākās KS raksturojošās pazīmes, kas arī atšķir to no citām saimnieciskās darbības formām.

JĀŅEM VĒRĀ!

Pirmkārt, KS ir vairāku personu apvienība.
Otrkārt, KS ir autonoma apvienība.
Treškārt, tā ir biedriem kopīgi piederoša un demokrātiski pārvaldīta sabiedrība.
Ceturtkārt, personas apvienojušās kopīgo ekonomisko, sociālo un kulturālo interešu realizācijai.

Jēdziens “kooperatīvā sabiedrība” skaidrots KSL 1.pantā, kurā definēts likuma mērķis, nosakot, ka KS ir brīvprātīga personu apvienība, kuras nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu.

Piezīme:
Lai arī šī KS definīcija ir šķietami šaurākā nekā Starptautiskajos KS principos noteiktā, pilns jēdziena “kooperatīvā sabiedrība” skaidrojums rodams kopsakarā arī ar citām KSL normām un pat vispārējām civiltiesību normām.

KS ir ar speciālajām normām modificēta civiltiesiskā sabiedrība, ko regulē Civillikuma 2241.-2280.pants. KS pamatā ir Civillikuma 2241.pantā minētais sabiedrības līgums, kas slēgts starp vairākām personām un vērsts uz līguma dalībnieku kopīga mērķa sasniegšanu ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem. Civillikuma 2241.pantā ir īpaši uzsvērts, ka normas par sabiedrības līgumu piemērojamas visa veida sabiedrībām (t. sk. kapitālsabiedrībām, personālsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām) izņemot gadījumus, kad šīm sabiedrībām likumā paredzētas citas normas.

Jau no KSL 1.pantā iekļautā jēdziena “kooperatīvā sabiedrība” skaidrojuma izriet, ka KS raksturo vairāku personu apvienošanās.

JĀŅEM VĒRĀ!
KSL 9.panta pirmajā daļā uzsvērts, KS var dibināt vismaz trīs personas.

Tātad gadījumā, ja divas personas apvienotos kopīga mērķa realizēšanai, to savstarpējās attiecības būtu regulējamas, slēdzot Civillikumā noteikto sabiedrības līgumu. Turpretim, vismaz trīs biedru kopīgo mērķu realizēšanai ir iespējams dibināt KS. Šāds minimālais KS dibinātāju un biedru skaits atbilst Starptautiskajos KS principos nostiprinātajai KS pazīmei par vairāku personu apvienošanos.

JĀŅEM VĒRĀ!
Atbilstoši KSL un Civillikuma 1407.pantam KS ir personu apvienība, kurai ar KSL piešķirts juridiskās personas statuss.

Galvenā juridiskās personas pazīme ir nošķirta manta juridiskās personas civiltiesiskajai apgrozībai, kas nozīmē, ka par šo mantu var tikt slēgti darījumi un šī manta kalpo kā juridiskās personas atbildības objekts.2 Tāpat juridiskās personas pazīme ir KS biedru atbildības norobežošana no KS atbildības un otrādi (KSL 4.pants). Minētās normas savā ziņā raksturo Starptautiskajos KS principos noteikto KS autonomijas pazīmi, kas skaidrota, kā KS tiesības darboties patstāvīgi un neatkarīgi no citiem tiesību subjektiem.3

Piezīme:
Lai arī KSL 1. pantā iekļautā jēdziena “kooperatīvā sabiedrība” skaidrojumā nav uzsvērts KS demokrātiskais pārvaldības princips, tomēr tas izriet no KSL 37. panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka biedru sapulcē katram KS biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss.

Starptautiskajos KS principos uzsvars likts ne tikai uz KS biedru kopīgo ekonomisko, bet arī sociālo un kulturālo interešu realizāciju. Turklāt Starptautisko KS principu skaidrojumā4 pat norādīts, ka sociālajam un kulturālajām interesēm ir vienādi svarīga loma salīdzinājumā ar biedru kopīgajām ekonomiskajām interesēm. Neskatoties uz minēto, KS biedru kopīgās sociālās un kulturālās intereses nav nostiprinātas KSL kā KS raksturojoša pazīme. Tas gan nenozīmē, ka KS nevar īstenot arī sociālo vai kulturālo funkciju, tomēr primāri KSL uzsvars likts tieši uz KS biedru kopīgo ekonomisko interešu realizāciju.