KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Ja ir vairāki valdes locekļi, tad no to vidus tiek ievēlēts valdes priekšsēdētājs. Valdes priekšsēdētāju ievēlē paši valdes locekļi, tomēr statūtos var noteikt, ka to izdara biedru kopsapulce. KSL 54.panta otrās daļas otrais teikums gramatiski paredz, ka šādu iespēju var noteikt tikai attiecībā uz biedru kopsapulci, tomēr, saprātīgi interpretējot tiesību normas, ir saprotams, ka šādu iespēju statūtos var paredzēt arī padomei, ja tā ir pārvaldes institūcija, kas ievēl valdi. Arī otrādāk – ja valdi ievēl padome, tad statūtos nav pieļaujams paredzēt iespēju biedru kopsapulcei ievēlēt valdes priekšsēdētāju. Pieļaujams, ka šāda gramatiska neatbilstība tiesību normas jēgai KSL ir radusies, jo iespēja padomei ievēlēt valdi KSL likuma pieņemšanas laikā tika iestrādāta tikai uz likumprojekta trešo lasījumu.[1]

JĀŅEM VĒRĀ!
Par valdes locekli var būt tikai fiziskās personas.

KSL paredz, ka par valdes locekli nevar būt fiziskā persona, kurai ar kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību vai kurai ar kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtu nolēmumu atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus KS vai tās pārvaldes institūcijās. KSL neparedz citus ierobežojumus, t. sk. par valdes locekli var būt arī persona, kas nav biedrs, kā arī teorētiski tā var būt fiziskā persona, kura nav Latvijas pilsonis vai pat tās dzīvesvieta nav Latvijas teritorijā.  Persona ar valdes locekļa amata ieņemšanas brīdi arī nekļūst automātiski par biedru. Tomēr KS statūtos var noteikt ierobežojumus valdes locekļu kandidātiem, t. sk. biedra statusa esamību.

JĀŅEM VĒRĀ!
Valdi ievēlē biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce), ja vien statūti neparedz, ka to dara padome. Valdi ievēl ar klātesošo balsu vairākumu, ja vien statūti neparedz lielāku balsu skaitu.

Ar KS statūtiem vai pārvaldes institūcijas lēmumu nevar uzlikt par pienākumu kādai personai kļūt par valdes locekli. Lai personu ievēlētu par valdes locekli, ir nepieciešama nepārprotama valdes locekļa amata kandidāta rakstveida piekrišana būt par KS valdes locekli (KSL 13.panta trešās daļas 4.punkts). Ar brīdi, kad ir pieņemts lēmums par konkrētās personas ievēlēšanu par valdes locekli un šī persona ir devusi piekrišanu ieņemt attiecīgo amatu, persona kļūst par valdes locekli. Vienlaikus attiecīgajā lēmumā var paredzēt arī vēlāku pilnvaru sākuma brīdi (skatīt KSL 38.panta sesto daļu).

JĀŅEM VĒRĀ!
Valdes locekļus ievēl uz piecu gadu termiņu, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš. Statūtos nevar noteikt garāku termiņu.

Līdz ar to pat ja biedri nav izteikuši neapmierinātību ar valdes darbu, KS ir pienākums organizēt valdes ievēlēšanu (pārvēlēšanu) vismaz ik pēc piecu gadu termiņa. Šāda termiņa noteikšana aizsargā biedru intereses un demokrātiskās kontroles iespējas, lai valde nevarētu faktiski pārņemt varu un ilgstoši ieņemt amatu bez biedru kopsapulces tieša apstiprinājuma. Valdes locekļa pilnvaru termiņš sākas ar ievēlēšanas brīdi, ja statūtos vai attiecīgās pārvaldes institūcijas lēmumā nav noteikts cits jaunā valde locekļa pilnvaru termiņa sākuma brīdis. Lai izvairītos no situācijas, ka visai valdei ir beidzies pilnvaru termiņš un KS valdei nav pārstāvības tiesību, tad valdei ir savlaicīgi jāorganizē šī jautājuma izskatīšana biedru kopsapulcē (pārstāju sapulcē vai padomē). Pastāv iespēja organizēt KS darbu arī tā, ka daļa valdes tiek ievēlēta vienā termiņā, bet cita daļa otrā, lai notiktu pakāpeniska valdes sastāva nomaiņa (termiņa atjaunošanās).

Ievēlēti tiek tikai pilntiesīgi valdes locekļi, kur visiem ir uzreiz pārstāvības un vadības tiesības  (KSL 51.panta pirmā daļa un 53.panta pirmā daļa). KSL nepieļauj situāciju, ka paralēli ievēlētajai valdei tiek noteikts arī cits sastāvs gadījumam, ja viens vai visi valdes locekļi atkāpjas no amata vai citādi izbeidz savas pilnvaras. Šāda rezervistu vai “ēnu kabineta” pastāvēšana neatbilst KS pārvaldības principiem, t. sk. demokrātijas principam, jo par aktuālo valdes sastāvu ir tiesības lemt tā brīža biedriem (biedru kopsapulcei). Rezervistu ievēlēšana nozīmētu, ka biedriem, kas iestājas KS vēlāk nav tiesību ietekmēt valdes sastāvu. Par “rezervistu” nevar uzskatīt arī personu, kas valdes vēlēšanās “palika aiz strīpas”, proti, nesaņēma pietiekošu balsu skaitu ievēlēšanai. Nav pieļaujama situācija, ka apstākļu sakritības dēļ (kāds no valdes izstājas) neievēlēta persona tiek padarīta par ievēlētu valdes locekli. Ja kāds no valdes locekļiem atkrīt, tad kādu laiku valde var turpināt darboties arī nepilnā sastāvā, bet pēc iespējas ātrāk būtu organizējamas jaunas vēlēšanas.

Jāņem vērā, ka valdes locekli var atsaukt no amata pirms termiņa beigām. Personai, kura tiesīgi atsaukta no valdes locekļa amata, nav tiesību atsaukties uz likumā vai statūtos noteikto maksimālo pilnvaru termiņu vai darba tiesībām un prasīt valdes locekļa amata atjaunošanu. Tas gan neizslēdz iespēju prasīt atlaišanas pabalstu, kompensāciju vai citus pielīgtus materiālus aizsardzības līdzekļus, ja tas ir attiecīgi pielīgts KS un valdes locekļa savstarpējās tiesiskajās attiecībās, t. sk. ja persona tiek atsaukta no valdes locekļa amata bez pamatota iemesla.

Valdes loceklim ir arī tiesības jebkurā brīdī atstāt valdes locekļa amatu. Nekādi apstiprinājumi no KS vai biedru kopsapulces nav nepieciešami. Vienīgi ir jāatceras iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistram par izmaiņām valdes sastāvā. To var nodrošināt arī pats valdes loceklis, kurš atkāpjas. Tomēr, ja persona tiesības vienpusēji atkāpties no valdes locekļa amata izmantos ļaunprātīgi, tādējādi radot kaitējumu KS interesēm, tad šai personai (bijušajam valdes loceklim) var iestāties atbildība par kaitējuma radīšanu KS.

[1] Likumprojekta “Kooperatīvo sabiedrību likums” (Saeimas reģ. Nr. 995/Lp12) priekšlikumu tabula trešajam lasījumam (skatīts 19.10.2019.)