KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

4.5.Lēmumu pieņemšana

Tas, ka valdes locekļi vada KS tikai kopīgi, nenozīmē, ka visi ar vadīšanu saistītie lēmumi valdei ir jāpieņem vienbalsīgi. KSL 55.pants regulē valdes lēmumu pieņemšanu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no statūtos noteiktā valdes locekļu skaita. Proti, likums valdes sēdēm vienmēr paredz kvorumu, kuru rēķina no statūtos paredzētā skaitliskā sastāva.

Tas arī nozīmē, ka kādu laiku valde var funkcionēt arī nepilnā sastāvā, ja vien tā spēj nodrošināt likumā paredzēto kvorumu. Ja statūti paredz, ka valdē ir pieci valdes locekļi (ieskaitot priekšsēdētāju), tad kvorumam ir nepieciešami vismaz trīs valdes locekļi. Proti, ja atlikušie trīs valdes locekļi ierodas uz sēdi, tad ir ievērota kvoruma prasība. Ja valdē paliks tikai divi valdes locekļi, tad valde ir lemt nespējīga un nevar pieņemt jaunus stratēģiskus lēmumus. Šādā situācijā nekavējoties ir organizējamas jaunas valdes vēlēšanas vai arī jāveic statūtu grozījumi, samazinot valdes locekļu skaitlisko sastāvu.

Valde pieņem lēmumu ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja valde sastāv no vismaz trim valdes locekļiem, statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. Ja valde sastāv no diviem valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam būtu izšķirošā balss, otrs valdes loceklis faktiski tiktu izstumts no lēmumu pieņemšanas. Līdz ar to šāda situācija būtu pretrunā ar vispārīgo principu, ka valdes locekļi vada KS tikai kopīgi. Ņemot vērā minēto, valdes priekšsēdētājam var būt izšķirošā balss, ja tas ir paredzēts KS statūtos un valde sastāv no vismaz trim valdes locekļiem.

Gadījumā ja uzņēmumā ir vairāki valdes locekļi un ir jāpieņem būtiski lēmumi, kas ietekmē vai ietekmēs uzņēmumu nākotnē, šādi jautājumi noteikti jāskata valdes sēdē. Visu valdes sēdes gaitu un pieņemtos lēmumus noteikti nepieciešams dokumentēt, lai vajadzības gadījumā šie dokumenti palīdz pierādīt katra konkrētā valdes locekļa vainas neesamību un viņa rīcības pamatotību laika periodā. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, šā valdes locekļa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā. Valdes sēdes protokola pareizību apliecina visi klātesošie valdes locekļi.

Piezīme:
Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei vajadzīga biedru kopsapulces vai padomes piekrišana. Ja padome noraida valdes iesniegto priekšlikumu, valde var ierosināt šā jautājuma izskatīšanu biedru kopsapulcē.

Fakts, ka valde nav saņēmusi biedru kopsapulces vai padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama biedru kopsapulces vai padomes piekrišana un ka tā nav dota. Statūtos var noteikt konkrētu jautājumu loku, kuriem ir nepieciešams iepriekš saņemt piekrišanu. Statūtos var ietvert arī tikai frāzi, ka “svarīgiem jautājumiem ir nepieciešama piekrišana”, jo šādā gadījumā piemērosies KSL 56.pantā minētais uzskaitījums, ko likumdevējs jau ir prezumējis kā svarīgus jautājumus:

• līdzdalības iegūšana citā KS vai komercsabiedrībā, līdzdalības palielināšana, samazināšana vai izbeigšana;
• citas KS vai komercsabiedrības dibināšana, darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija;
• uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;
• nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;
• filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;
• tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar KS parasti veicamo saimniecisko darbību;
• jaunu darbības veidu uzsākšana, kā arī esošo darbības veidu izbeigšana.