KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

Valdes atbildības jautājums KSL nav plaši regulēts, tomēr tas sevī ietver ārkārtīgi daudz juridisko nianšu, ko nebūtu lietderīgi šeit plaši atspoguļot. Tā kā KS valdes atbildības regulējums faktiski sakrīt ar kapitālsabiedrības valdes atbildības regulējumu (skatīt Komerclikuma 169. un 173.pantu), KS valdes atbildības izpratnei var piemērot arī doktrīnas[1] un tiesu prakses[2] atziņas saistībā ar kapitālsabiedrības valdi. Turpmāk tiek sniegta tikai vispārīga informācija par valdes atbildības aspektiem.

Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.  Proti, valdes loceklis atbilstoši Civillikuma 1646.pantam ir atbildīgs pat par vieglu neuzmanību. Tas, ka padome vai biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ir apstiprinājusi valdes rīcību (piemēram, devusi piekrišanu konkrēta līguma noslēgšanai), automātiski neizslēdz valdes locekļu atbildību KS priekšā.

Piezīme:
Ja KS ir vairāki valdes locekļi, tad viņiem ir solidāra[3] (kopīga) atbildība. Turklāt pat gadījumā, ja valdes sēdē kāds no valdes locekļiem balso pret lēmuma pieņemšanu, tad tas automātiski neatbrīvo šo valdes locekli no atbildības. Arī šādā situācijā katram valdes loceklim ir jāpierāda, ka atbilstoši krietna un rūpīga saimnieka mērauklai viņš ir veicis maksimāli visu iespējamo, kas ir bijis viņa spēkos, lai konkrētais lēmums netiktu apstiprināts.

Piemēram, valdes loceklis varētu iniciēt biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci vai padomes sēdi), lai izvērtē valdes rīcības tiesiskumu vai saimnieciskumu. Dažreiz valdes locekļa atbrīvošana no pilnvarojuma un atteikšanās no amata ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no solidāras atbildības. Tomēr arī šāda atkāpšanās ir veicama vēl pirms attiecīgās valdes rīcības, jo valdes locekļa atbildība neizbeidzas tikai tāpēc, ka prasības celšanas brīdī persona vairs nav valdes loceklis. Prasību pret personu var celt par tiem zaudējumiem, kas radušies laikā, kad persona bija valdes loceklis.

JĀŅEM VĒRĀ!
Valdes loceklis neatbild par zaudējumiem tikai gadījumā, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

No krietna un rūpīga saimnieka mērauklas izriet arī princips, ka valde nav atbildīga, ja tā ievēroja likumus, KS statūtus un tiesiskus biedru kopsapulces lēmumus un tā rezultātā pieņēma saprātīgus biznesa lēmumus (no angļu valodas – business judgment rule). Reizēm apzināta bezdarbība tiek sodīta pat bargāk nekā valdes locekļa darbība, kaut arī lēmumi ir radījuši zaudējumus, bet kurš toties rīkojies ar tīru sirdsapziņu. Ja KS izvēlas celt prasību pret valdes locekli, tad KS (prasītājam) sākotnēji jāpierāda prasības pamata apstākļi – zaudējumu esība un tas, ka tie cēlušies valdes locekļa rīcības (darbības vai bezdarbības) dēļ, proti, šie apstākļi ietilpst valdes kompetences un atbildības sfērā. Savukārt prettiesiska rīcība kā priekšnoteikums prasītājam nav jāpierāda, jo šajā gadījumā uz valdes locekļa rīcību attiecināma vainojamības prezumpcija, kas jāatspēko atbildētājam (valdes loceklim), pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, tas ir, jāatspēko savas rīcības prettiesiskums.

Ja KS darbība ir saistīta ar riskantu lēmumu pieņemšanu un riskantu darījumu slēgšanu, tad pastāv iespēja valdes locekļiem noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu. Šāds apdrošināšanas veids Latvijā kļūst aizvien populārāks, un to piedāvā gandrīz visas apdrošināšanas sabiedrības.

Prasījumi pret valdes locekli noilgst piecu gadu laikā. Prasību pret valdes locekļiem ceļ, pamatojoties uz biedru kopsapulces lēmumu. KS ir pienākums celt prasību pret valdes locekli arī tad, ja to pieprasa biedru mazākums - vismaz viena desmitdaļa KS biedru. Ja prasība tiek noraidīta un KS tiek radīti zaudējumi saistībā ar prasības celšanu, tad par šiem KS zaudējumiem solidāri atbild prasības iniciētāji (par prasības celšanu balsojušie biedri vai biedru mazākums), bet tikai gadījumā, ja to rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Piemēram, ja biedriem ir saprātīgs pamats aizdomām, ka valde rīkojas nesaimnieciski un ir radījusi KS zaudējumus, tad pat gadījumā, ja prasība pret valdi nebūs sekmīga, biedri nebūs atbildīgi par KS radītajiem izdevumiem. KS pati segs visus ar prasības celšanu un tiesvedību saistītos izdevumus. Šāds regulējums ir paredzēts, lai stiprinātu biedru tiesības un ļautu aizdomīgās situācijas vērsties tiesā un tiesas ceļā izvērtēt iespējamo valdes atbildību.

Biedru kopsapulce var atbrīvot valdes locekļus no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu biedru kopsapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā nodarīts zaudējums KS. Nevar atbrīvot no abstraktas (neidentificētas) atbildības. Praksē reizēm ir nepareiza izpratne, ka, apstiprinot gada pārskatu biedru kopsapulcē bez nekādiem iebildumiem, automātiski valde tiek atbrīvota no pārskata gadā iespējamām pieļautajām kļūdām un radītajiem zaudējumiem. Turklāt biedru kopsapulces lēmums par valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības vai par izlīguma slēgšanu neierobežo biedru mazākuma tiesības prasīt KS prasības celšanu pret valdi. Proti, pat gadījumā, ja biedru kopsapulce ar vairākumu nolemj, ka valde nav vainojama un necels prasību pret valdi, tomēr mazākumam (vismaz vienai desmitdaļai biedru) šāda iespēja saglabājas.

Valdes locekļiem kopumā ir paredzēta stingra atbildība - atbildība pat par vieglu neuzmanību, kā arī pienākums pierādīt, ka tā rīcība atbilda krietna un rūpīga saimnieka mērauklai (vainojamības prezumpcija). Praksē ir konstatēti gadījumi, kad personas mēģina izvairīties no šīs atbildības, tāpēc formāli nekļūst par valdes locekļiem un nepiesaka sevi ierakstīšanai publiskajā reģistrā. Šādas personas mēdz simulatīvi slēpties aiz prokūrista vai komercpilnvarnieka statusa vai pat vispār nefigurē kā KS pārstāvis vai amatpersona. Tomēr jāņem vērā, ka valdes locekļiem paredzētā atbildība var tikt piemērota ikvienai personai, kura faktiski veic valdes locekļa uzdevumus un funkcijas (de facto vai ēnu valde) [4], lai arī tā formāli šī persona nav reģistrēta publiskajā reģistrā kā valdes loceklis.

[1] Skatīt, piemēram: Rudāns S. Valdes locekļa atbildība par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem. Jurista Vārds, 08.01.2013., Nr.1 (752) un 15.01.2013., Nr.2 (753); Novicāne E. un Kļaviņa Z. Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem. Jurista Vārds, 18.09.2012., Nr.38 (737) 

[2] Skatīt Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departamenta nolēmumus komerctiesībās saistībā ar valdes locekļa atbildību. (skatīts 19.10.2019.)

[3] Skatīt Civillikuma 1672. un turpmākos pantus.

[4] Plašāk skatīt: Latkovskis A. Faktiskais valdes loceklis. Jurista Vārds, 27.02.2018., Nr.9 (1015)