KOOPERĀCIJAS PAMATPRINCIPU ROKASGRĀMATA

6.Revidents

KSL ietver regulējumu gan par iekšēju revidentu, gan par ārējo revidentu (zvērinātu revidentu).

Piezīme:
Revidents (iekšējais vai ārējais) nav obligāts, izņemot, ja iestājas likumā vai statūtos paredzētie nosacījumi.

KS pārvaldes institūcija ir tikai iekšējais revidents (KSL 57.pants), jo zvērināts revidents ir kā pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz Revīzijas pakalpojumu likumā regulētos pakalpojumus. KSL paredzētais regulējums par revidentu vienādi attiecas gan uz iekšējo revidentu, gan uz ārējo revidentu, ja vien KSL tieši neparedz citādāk. Piemēram, zvērināts revidents ir īpaši minēts KSL 26. un 92.pantā, tāpēc šis regulējums neattiecas uz iekšējo revidentu. Savukārt KSL 57.pants attiecas tikai uz iekšējo revidentu.

JĀŅEM VĒRĀ!
Revidents primāri rīkojas biedru interesēs. Viņam ir jābūt maksimāli objektīvam, tāpēc nevar pieļaut, ka to izvēlas valde vai padome, jo revidentam primāri ir jāspēj kontrolēt un kritizēt tieši valdes un padomes darbs. Revidentam ir jābūt objektīvam, tāpēc revidents nevar būt valdes un padomes loceklis.

Revidentam ir jābūt tādam, kuram uzticas biedru vairākums. Līdz ar to tas ir viens no pamatprincipiem, ka revidentu apstiprina (ievēlē) biedru kopsapulce, kā arī nosaka tam atlīdzību (KSL 31.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts). Praktiski to var veikt sekojoši: valde atlasa iespējamos revidenta kandidātus, noskaidro atlīdzības apmēru un tad piedāvā šos kandidātus biedru kopsapulcei. Proti, apstāklis, ka biedru kopsapulce apstiprina konkrētu revidentu ar konkrētu atalgojumu nenozīmē, ka no šā procesa pilnībā ir izslēgta valdes iesaiste, kā arī nenozīmē to, ka biedri fiziski sapulces laikā sāks kaulēties ar revidenta kandidātu par viņam izmaksājamo atlīdzību. Proti, lai apstiprinātu revidentu, tad uz lēmuma pieņemšanas brīdi būtu jābūt zināmam revidenta atlīdzības lielumam, jo tā ir neatņemama šā lēmuma sastāvdaļa. Arī līgumu ar revidentu fiziski slēgs valde atbilstoši biedru kopsapulces pieņemtajam lēmumam.

JĀŅEM VĒRĀ!
Revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, tās biedriem vai trešajām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis uzticētos pienākumus.